26551-9
Māte mani izdevuse
Caur deviņi pagastiņi;
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Irbit' manim ceļu veda,
Raudìvite rasu krata.
Piekūst irbe tecedama,
Raudivite peldedama,
Piekūst mani sirmi zirgi,
Garu ceļu tecedami.
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Iztek mani div' bāliši.
Viens bālitis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie duru nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa duris vēra,
Otra ņēma villainiti.
Iekšâ veca māmulite
Man pacēla meldru krēslu.
Pacēluse meldru krēslu,
Vaicà manu dzīvošanu.
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Grūta man dzīvošana,
Visi gultas paladziņi
Asarâs nomirkuši.-
-Ņemiet, dēli, kumeliņus,
Jājiet māsu pavadìt.
-Ne pie vārtu nepiejāju,
Iezviedzàs kumeliņš.
Nāc arâ, tautu šķelmi,
Kāda vaina māsai bija?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nepašūtu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobeniņš!
Noskries tava pogasgalva
Līdz vārtiemi grabedama.

31933-9
Koši, koši zīle dzied
Staļļa spāres paspārnê,
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle nes.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Būs brāļam karâ iet,
Būs brāļam karâ iet
Aizpuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama aizpuškoja,
Raudadama pavadija.
-Raud', māsiņa, vaj neraudi,
Vairs tu mani neredzesi.
Sagaid' manu kumeliņu
Par deviņu vasariņu,
Par deviņu vasariņu
Pie vārtiem grudzinam.-
Aši, koši zīle dzied
Pie ta vārtu stuburiņa.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle nes.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Še ir brāļa kumeliņš.
No kumeļa pavaicaju,
Kur palika jājejiņis.
Tur palika jājejiņis
Uz tiem Prūšu robežiem.
Tur gul vīri kà ozoli,
Sārtiem krauti zobentiņi,
Sārtiem krauti zobentiņi,
Skaudzèm mestas cepurites.
Caur tiem Prūšu robežiem
Ašņu upe cauri tek,
Ašņu upe cauri tek,
No kauliem tiltu taisa.
Jaunas meitas pāri gāja
Kà lapiņas drebedamas.

13595-38
Trīs sidraba upes tek
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienâ dzēra melni vērši,
Otrâ brūni kumeliņi,
Trešajâ es māsiņa
Mazgaj' savu vaiņadziņu.
Izmazgajsi, izskalojsi,
Karu niedres galiņâ.
Izpeld zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņadziņu.
Aiziet mans vaiņadziņš
Burbulišus mētadams.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
Oša laiva smaga laiva,
Ūdens vilka dibinâ.
-Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
-Liepas laiva viegla laiva,
Vējiņš pūta maliņâ.
-Ņem, bāliņi, ziedu laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
-Nu sadzinu, nu panācu
Viņpus jūras saliņâ,
Viņpus jūras saliņâ
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Sol, bāliņi, simtu mārku,
Pirc ārâ vaiņadziņu.
-Simtu mārku sasoliju,
Viena vārda nedabuju.
-Sol', bāliņi, divi simti,
Pirc ārâ vaiņadziņu.
-Divi simti sasoliju,
Vienu vārdu atsacija,
To vārdiņu atsacija:
Lai nāk pati valkataja,
Lai nāk pati valkataja
Vienu nakti pārgulèt.
Ja atnāks vienu nakti,
Tad paliks visu mūžu.

13256-0
Es gan redzu, es gan redzu,
Roze man mērķi rāda:
Caur sētiņu izaugusi
Otras sētas dārziņâ.-
Par nedeļu svētu rītu
Jāju tautu sētiņâ,
Jāju tautu sētiņâ,
Jautaj' rožu ravetajas.
Jem, māmiņ, atslēdziņas,
Iesim rožu dārziņâ,
Iesim rožu dārziņâ
Meklèt rožu ravetajas.
Izmekleju rožu darzu,
Visas rozes locidams,
Pie pēdeja rožu krūma
Radu rožu ravetaju.
Labrīt, ciema zeltenit,
Ar gaidiji svešus ļaudis?
-Ko tu nāci, kas tev' veda,
Ne es tevis aicinaju.
-Es mekleju man vajaga
Sīku rožu ravetajas,
Sīku rožu ravetajas,
Smalku kreklu audejiņas.
-Būtu pati gan gājusi,
Žēl man sava rožu dārza,
Žēl man sava rožu dārza,
Savas vecas māmelites.
Trīs gadiņus balta roze
Pēc manim noraudaja:
Kur mana sējeja,
Kur laistitaja?
Kur mana ziediņu
Rāvejiņa?
Vējs manus ziediņus
Novēcinaja,
Ūdens saknites
Iztrūdinaja!
Būt' zemite viegla bijsi,
Kà tàs manas villainites,
Es būt' savu rožu dārzu
Tautâs līdzi aizvedusi.

13646-11
Mēs deviņi bāleniņi,
Viena māsa malejiņa.
Ta māsiņa katru dienu
Tīrus rudzus ritinaja.
Devitâi rītiņâi
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Ej, māmiņa, kambarî,
Lūko savas malejiņas.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama,
Zīdautiņu locīdama.
-Negulieti, bāleliņi,
Seglojieti kumeliņus;
Apseglojši kumeliņus,
Nāciet paši istabâ,
Es jums došu raibus cimdus,
Asariņu nēzdaudziņus.
Jājiet, brāļi, simtu jūdzu,
Kamēr māsu panāciet.
-Viena simta galiņâ
Koklè divi kokletaji.
Dievs palīdzi, kokletaji,
Kam jūs šeitan koklejiet?
-Tai māsiņai koklejami,
Ko vakari garam veda;
Ko vakari garam veda,
Ta deviņu brāļu māsa.
-Jājam, brāļi, otru simtu,
Kamēr māsu panāksim.
Otra simta galiņâi
Spēlè divi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Kam jūs šeitan spēlejiet?
-Tai māsai spēlejam,
Ko šodieni garam veda;
Ko šodieni garam veda,
Ta deviņu brāļu māsa.
-Jājam, brāļi, trešu simtu
Kamēr māsu panākam.
Trešà simta galiņâ
Iznāk viena māmuliņa,
Iznāk viena māmuliņa,
Alus kanna rociņâ,
Alus kanna rociņâi,
Trīs plāceņi padusê.
Liek mums drusku nodzerties
Ša saldaja alutiņa.
Ni ēdàm, ni dzeràm
Ša saldaja alutiņa,
Iesim, brāļi, istabâi,
Caur istabu kambarî.
Tur māsiņu atradàmi
Pie lielàmi dzirnavàm,
Pie lielàmi dzirnavàm
Tīrus rudzus ritinot.
Jūdzam, brāļi, sirmus zirgus,
Vedam viņu atpakaļ,
Vedam viņu atpakaļi
Savâ tēva zemitê.
Tēvam auga rudzi, mieži,
Tēvam sirmi kumeliņi.

13646-10
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena māsa malējiņa.
Ik rītiņa ritenaja
Pa pūram tīrus rudzus.
Devitâja rītiņâ
Nerūc vairs dzirnutiņas.
Ej, māmiņa, apraudzìt,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ka nerūc dzirnutiņas.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama.
-Ko gaidat, bāleliņi,
Aunaties zābakôs,
Velkat lūša kažociņus,
Liekat cauna cepuriti,
Seglojiet dumjus, bērus,
Dzenaties pēc māsiņas.
-Pa vārtiem izjājàm,
Krauklits sēž kalniņâ,
Krauklits sēž kalniņâ,
Zelta kurpes kājiņâ.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Tur aizveda jūs' māsiņu
Par ābolu atmatiņu,
Par ābolu atmatiņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par straujo lielupiti.
Par atmatu rasu brida,
Par ezeru diegu vilka,
Par ezeru diegu vilka,
Par upiti dzīpariņus.
-Nojājam simtu jūdzu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Priekš tàs māsas spēlejam,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmaniši,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Jājat vēl otru simtu,
Tur deviņi kokletaji,
Tur deviņi kokletaji,
Tie jums ceļu parādìs.-
-Labdien, labdien, kokletaji,
Priekš ka jūs koklejat?
-Koklejam priekš tàs māsas,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, kokletaji,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Caur sudraba bērzu birzi,
Iekš tàs rožu palejiņas
Tâi ozolu muižiņâ,
Tur jūs viņas dabusiet.
-Pie vārtiem piejājam.
Iznāk divi tautu dēli,
Iznāk divi tautu dēli,
Kà ozoli līgodami.
Tie saņēma kumeliņus,
Tos ieveda stallitî.
Vaŗa durvis, dzelzu grīda,
Sudrabotas redelites.
Baltābols redelês,
Tīras auzas silitê,
Tīras auzas silitê,
Skaidrs avota ūdentiņš.
Iznāk divas tautu meitas,
Kà liepiņas ziededamas,
Sarkanbaltiem vaidziņiem,
Dzeltaniem matiņiem.
Mūs ieveda istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Oša krēsli, ozol' galds,
Rakstitàm galddrānàm,
Vīns un medus, alutiņš,
Baltas maizes kukuliši.
-Ēdat, dzerat, tautu dēli,
Ar sudraba biķeriti.
-Neēdisim, tautu meitas,
Kamēr māsu dabusim.
Iznāk vecas sirmgalvites,
Tàs ieveda kambarî.
Ieraudziju sav' māsiņu
Svešu ļaužu pulciņâ,
Svešu ļaužu pulciņâ,
Rakstu mici galviņâ.
Es tev lūdzu, man māsiņa,
Kur tu liki vaiņadziņu?
-Kas man deva rakstu mici,
Tas paņēma vainadziņu.