33622-7
Man pazuda kumeliņš
Pavasaru migliņâ.
Kumeliņu mekledams,
Satikos tautu meitu.
Ai, lūdzama tautu meita,
Redzej' manu kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumelinis?
- Dulumbēris kumelinis,
Zelta segli mugurâ,
Zelta segli mugurâ,
Demantiņu iemauktiņi.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tas manâ stallitî.
Tas man skādi padarija,
Ielēc' rožu dārziņâ.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Atdod manu kumeliņu,
Atdod manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa.
Es tev došu sav' rociņu,
Sav' sudraba gredzeniņu,
Sav' sudraba gredzeniņu,
Savas klēts atslēdziņu.

33622-8
Man pazuda kumeliņis
Celmainâi līdumâ.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigaju mekledams.
Ceturtâi dieniņâi
Atron' savu kumeliņu,
Atron' savu kumeliņu
Tautu meitas laidarâ.
Ai, lūdzama tautu meita,
Atdod manu kumeliņu!
- Neatdošu kumeliņu,
Lielu skādi nodarija:
Man izmina rožu dārzu,
Brālitim auzu lauku.
Brālits auzas gan pieciestu,
Es rozites necietišu.
Apsolies mani ņemt,
Tad rozites piecietišu,
Tad rozites piecietišu,
Tad atdošu kumeliņu.
- Kà lai varu tevi ņemt,
Kad prātam nepatīk!
Ta nevaida villainite,
Uzsedzama, nosedzama;
Ta nevaida viena diena, -
Viss mūžiņis dzīvojams.

13595-10
Laivenieka meita biju,
Jūrâi gulu launadziņu,
Jūrâi gulu launadziņu,
Niedrâi kāru vaiņadziņu.
Atskrej zaļa līdeciņa,
Paraun manu vaiņadziņu.
Jem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.
-Smaga laiva ta, māsiņa,
Nesadzinu vaiņadziņu.
-Jem, brāliti, liepu laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.
-Viegla laiva ta, māsiņa,
Nu sadzinu vaiņadziņu:
Simtu jūdzu galiņâ
Tur panācu vaiņadziņu:
Es soliju simtu mārku,
Ne galviņas nepagrieza;
Vēl soliju otru simtu,
Tad vārdiņu vien atteica,
Tad vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja,
Man gultiņas taisitaja.

13595-12
Laivinieka meita biju,
Laivâ gulu dienavidu.
Dienavidu guledama
Niedrâ kāru vainadziņu.
Pieskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Norāvusi uznesusi
Vidû jūras uz akmeņa,
Vidû jūras uz akmeņa
Bandenieka klētiņâ.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Es tam solu divi simti,
Neatdeva vainandziņa,
To vārdiņu vien sacija,
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Dienavidu pagulèt,
Dienavidu pagulèt,
Launadziņu noturèt.-
Ai, Dieviņi, nebūs labi
Dienavidus gulejums!
Būs kungam kaŗa vīrs,
Ķeizaram viegla diena,
Augsta zirga jājejiņš,
Smalku bruņu nesejiņš.

33608-0
Trīs jaunas meitiņas
Sēd rožu dārzâ.
Jem, bāliņ, vienu,
Es jemšu otru,
Ta treša maza,
Lai aug vēl liela,
Lai aug vēl liela,
Lai gaida tautu. -
Ai, mazà meitiņa,
Tev laba laime,
Tev jāja dienâ
Trīs reizes tautas.
- Labdien, tēvs, māte!
Kur jūsu meita?
- Jāj, jāj tu projam,
Nedošu meitas!
- Jāš', jāšu projam,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Rokas nebučošu.
Ej, smukà meitiņa,
Atver man vārtus!
Ta, vārtus verot,
Sāk gauži raudàt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina,
Vecako vaina,
Kam tevi neveda.

33844-4
Māte mani kult gribeja,
Es noteku lejiņâ,
Es noteku lejiņâ
Pie kuplaja ozoliņa.
Gar kuplaju ozoliņu
Sudrabiņa upe tek,
Sudrabiņa upe tek
Deviņàm(i) attekàm.
Devitâ attekâ
Dieva dēls pirti dara (taisa),
Dieva dēls pirti dara (taisa),
Zelta spāres spāredams,
Zelta spāres spāredams,
Zelta sūnas sūnodams.
Saules meita pirtî gāja,
Zelta slota padusê,
Zelta slota padusê,
Zīda reklis azotê.
Zvaigznes nesa ūdentiņu
Ar dimanta kausiņiem.
Mēnestiņš garu meta
Ar sudraba biķeriti,
Salda piena garu meta,
Vīnâ slotu slapinaja.
Met, Mēnesi, pamazam,
Lai nelūst zelta zari,
Lai nelūst zelta zari,
Lai dabù Dieva dēls?.

33622-3
Ko es teicu (lūdzu), tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Iet pa ceļu raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Preti nāca tautu meita
Pa celiņu dziedadama,
Pa celiņu dziedadama,
Raibus cimdus adidama.
- Labdien, tautu zeltenite,
Redzej' manu kumeliņu?
- Paldies, tautu bāleniti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Tumši bērs, aši kalts,
Sudrabiņa iemauktiem.
- Ak tu tautu bāleniti,
Tas manâ rociņâ,
Tas manâ rociņâ,
Manâ rožu dārziņâ.
Tas tos manus rožu kokus
Krustkrustiem salauzija.
Ak tu tautu bāleniti,
Kà tu rozes aizmaksasi?
- Jūgšu bēri kamanâs,
Vediš' tevi baznicâ,
No baznicas krodziņâ,
No krodziņa sētiņâ.

15796-0
Es nezinu, kas man kait,
Man gāliņa gaužam sāp.
Vaj būs mana līgaviņa
Jau ar citu sadereta?
Pa ļaudim gan dzirdeju,
Pats vēl labi nezinaju.
Eim' stallei, sedloj' bēri,
Jāš' tīšam apraudzìt.
Kad atjāju, tad atradu
Sēžam galda galiņâi.
Eimu klātu, dodu roku,
Viņa rokas vai(r)s nedeva.
Saki, saki, man' sirsniņa,
Kādu vainu man atrassi?
Nekāds nelga, nekāds blēdis,
Godigs puika, tēva dēls.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu kāpt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turèt lielu sirdēstiņu?
Gan būs māte, kas dos meitu,
Tu žēlosi nedevuse,
Tu žēlosi nedevuse,
Raudàs meita nenākuse.

33622-1
Es dziedaju, gavileju
Diža meža maliņâ;
Smuks puisitis baltu muti
Iztek meža maliņâ.
Vai, puisiti, vai, brāliti,
Ko nāc meža maliņâ?
- Tautu meita, ne māsiņa,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Tautu dēli, ne brāliti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Mazs bēritis, cietas krēpes,
Zelta iemaukts galviņâ.
- Tautu dēli, ne brāliti,
Tāds bij tēva stalliņâ.
Man noēda rožu dārzu,
Tēvs ielika stalliņâ.
- Maksaš' tavu rožu dārzu,
Ņemšu tevi klāt gulèt.
- Es negribu tavu maksu,
Ne ar' tevi klātgulèt.
Sēšu citu rožu dārzu,
Neņemš' tevi mūžiņâ,
Lai es varu savu mūžu
Rozitês puškoties.

13263-1
Gaismeņai austùt,
Sauleitei làcùt
Vaì, agri, agri saùleitei làcùt!
Jaunais puìškins
Zyrgus sadlòja,
Vaì agri, agri zyrgus sadlòja!
Zyrgus sadlòja,
Griùš nùsapyute,
Vaì agri, agri griùš nùsapyute!
Griùš nùsapyute,
Gauži raudòja,
Vaì agri, agri gauži raudòja!
Jój jaunais puìškins
Pa garu ceļu,
Vaì agri, agri pa garu ceļu!
Jóju es, jóju,
Lai gon napazyna,
Vaì agri, agri lai gon napazyna!
Lai gon napazyna,
Lobdìn atjème,
Vaì agri, agri lobdìn atjème!
Lobdìn atjème,
Par mìlu sauce,
Vaì agri, agri par mìlu sauce!
Par mìlu sauce,
Gradzinim meja,
Vaì agri, agri gradzinim meja!
Gradzinim meja,
Skusteņu deve,
Vaì agri, agri skusteņu deve!
Jòj jaunais puiškins,
Treis dorzi prìškâ,
Vaì agri, agri treis dorzi prìškâ!
Pyrmejâ dorzâ
Kiùkoj dzaguze,
Vaì agri, agri kiùkoj dzaguze!
Ùtrejâ dorzâ
Syt laksteigola,
Vaì agri, agri syt laksteigola!
Trežejâ dorzâ
Raud jauna meita,
Vaì agri, agri raud jauna meita!
Jaunai meitiņei
Zaļš vaiņuceņš,
Vaì agri, agri zaļš vaiņuceņš!
Tev, dzaguzeite,
Pùrini bàrzi,
Vaì agri, agri pùrini bàrzi!
Tev, laksteigola,
Malnòs upines,
Vaì agri, agri malnòs upines!
Tev, meitineite,
Borga mòteica,
Vaì agri, agri borga mòteica!
Borga mòteica
Borgi lomòja,
Vaì agri, agri borgi lomòja!
Svíde atslágas
Zam tovóm kòjóm,
Vaì agri, agri zam tovóm kòjóm!