Laima (Dēkla) mūža licēja.
1216-1 Laimiņ' man mūžu lēm', Trīs krēslê sēdedam'. Sēd', Laimiņ', vien' krēslê, Lem man vienu labu mūžu. 1217-0 Es redzeju sav laimiņu, Niedra poru laipojam. Laipo liegi, man' laimiņa, Neiekrīti ūdenî. 1217-1 Es redzieju sovu lajmi Nidra viersu lejgojut; Divs sorgoj' muna lajmie, Kad jyudinia nanuslejktim! 1217-2 Es redzej' sav' Laimiņ' Par niedriem laipojam. Laipè gudr', ma' Laimiņ, Lai nekrīti ūdenê. 1218-1 Vai, Laimite, Dēkla, Dēkla, Kam vienadi nevēleji? Citam vēli labu mūžu, Citam bēdas, asaras. 1218-0 Dēkla, Dēkla, Laima, Laima, Tu vienadi nedariji: Citam kāri vieglu mūžu, Citu grūti rūdinaji. 1218-3 Dēkle, Dēkle, Laima, Laima, Kam tu līdzi nedariji? Citu gauži rūdinaji, Ar rūdàm ? asaràm. 1218-2 Dēkla, Dēkla, Laima, Laima, Jūs vienadi nedarat: Citam darat visai labi, Citu žēli raudinat. 1219-0 Laime gāja ar Nelaimi Pa vienàmi laipiņàm; Ej, Laimiņa, tu papriekšu, Grūd Nelaimi ūdenî. 1219-1 Laime gāja ar Nelaimi Pa vienàm laipiņàm. Ej, Laimite, tu pa priekšu, Grūd Nelaimi ūdenî.
|