Laima (Dēkla) mūža licēja.
1205-1 Kau' Laimiņa tik žēliga, Kà žēliga māmuliņa, Es mūdiņu nusalūgtu, Kādu pate gribedama. 1206-1 Kaut man tāds arajiņš, Kà jaunais bāleliņš, Es neriestu mūdiņâ Vienas gaudas asariņas. 1206-0 Kad Laimiņa tāda būtu, Kāda muna māmuliņa, Nenoriestu mūdiņâ Vienas gaužas asariņas. 1207-0 Liec, Laimiņ, man mūdiņu Vieglu, vieglu, kuplu, kuplu: Apeniša vieglumiņu, Bērza slotas kuplumiņu. 1208-0 Šuj, Laimiņa man krēsliņu Sudrabiņa sloksnitèm; Pašuvusi noliec man Labajâi vietiņâ. 1208-1 Šuj, Laimiņa, man krēsliņu Sudrabiņa sloksnitèm; Pašuvusi noliec man Labajâ vietiņâ. 1209-0 Tais', Laimiņ, man vietiņu No smalkàmi cisiņàm; Vari pate atagult Savôs zīda palagôs. 1210-0 Tu, Laimiņa, laidejiņa, Tu, mūdiņa licejiņa, Kad neliki laba mūža, Liec man ilgi nedzīvot. 1211-0 Liec, Laimiņ, man mūžiņu, Kādu pate gribedama; Ja liec labu, tad liec ilgu, Ja ne labu, tad liec īsu. 1211-2 Liec, Laimiņ, man mūžiņu, Kādu pate zinadama; Ja liec labu, tad liec garu, Ja liec sliktu, tad liec īsu.
|