Laima (Dēkla) mūža licēja.
1219-2 Laime gāja ar Nelaimi Pa vienàm laipiņàm; Ej, Laimiņa, tu pa priekšu, Grūd Nelaimi ūdenî. 1219-4 Laime stāv ar Nelaimi Vienâ laipas galiņâ; Grūd, Laimiņa, Nelaimiti, Lai ta slīka ūdenî. 1219-3 Laimit' gāja ar Nelaimi Par laipiņu laipodamas. Grūd, Laimite, Nelaimiti No laipiņas ūdenî. 1220-0 Laima sēd kalniņâ, Nelaimite lejiņâ. Svied, Laimiņa, Nelaimei Ar akmeni mugurâ. 1220-2 Laimit' sēdi kalniņâ, Nelaimite lejiņâ. Kāp, māmiņa, kalniņâ, Ved' Laimiti lejiņâ. 1220-1 Laime sēd kalniņâ, Laime sēd raudadama; Nelaimite lejiņâ, Nelaimite smaididama. Ņem', tētiņ, akmentiņu, Svied Nelaimei mugurâ, Lai Laimite izsmejàs, Lai Nelaime izraudàs. 1220-3 Laimiņ' mana, Nelaimite, Abas divas lielijàs; Svied, Laimiņ, Nelaimei Ar akmeni mugurâ. 1221-0 Trīskārt Laima jostu joda Apkārt manu augumiņu: Augi diža, stāv' godâ, Valkà zīļu vaiņadziņu. 1222-0 Es piedzimu bez naudiņas, Bez gudrà padomiņa. Dieviņš man naudu deva, Laima gudru padomiņu. 1222-1 Es piedzimu bez naudiņas, Bez gudrà padomiņa; Dieviņš man naudu deva, Laima gudru padomiņu.
|