Laima (Dēkla) mūža licēja.
1222-2 Es piedzimu māmiņai Bez prātiņa, bez krekliņa: Māte man kreklus deva, Laime gudru padomiņu. 1223-1 Dieviņ, līdzi, debess tēvs, Man nabaga bērniņam Izbrist dubļus, pamest laipas, No Dieviņa lab' redzèt. 1223-0 Palīdz', Dieviņ, palīdz Laima, Man nabaga bērniņam Izbrist dubļus, pamest laipas, No Dieviņa labredzèt. 1224-0 Vienas mātes mēs bērniņi, Ne visiem viena laime; Ne tie visi mazgajàs Vienâ laimes ūdenî. 1224-1 Visi grib manas laimes, Ne visiem mana laime; Ne tie visi mazgajàs Manas laimes ūdenî. 1224-2 Vienas mātes mēs bērniņi, Vaj visiem viena laime? Vaj tie visi mazgajàs Vienâ laimes ūdenî? 1225-0 Kalna galâ Dēkle raud, Birst asaras lejiņâi: Lejâ dzima zeltainite, Kas vaiņagu kājàm mīs. 1226-0 Svētas meitas, ne māsiņas, Ko tik agri šķeterejiet? Tev Dieviņis brāli deva, Tam mūžiņu nolēmàm; Aptinàm linu dzijas Krustšķērsam rociņai, Nolēmàm cilinàt Spožu kaŗa zobentiņu, Spožu kara zobentiņu Tēva zemi apsargàt.
|