www.dainuskapis.lv logo
SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA|
Brāļu gājiens pēc zagšus vestas māsas, garākā dziesmā atstāstīts.
Katalogs > ... > Panāksnieki. > Brāļu gājiens pēc zagšus vestas māsas, garākā dziesmā atstāstīts.
Rezultāti: 31 - 40 no 52
13646-7
Es màmeņai vína meita,
Ik reiteņa molltu gòju,
Ik reiteņa molltu gòju
Pa pyùram teìru rudzu.
Ít màmeņa apsavàrtu,
Kù dareja malèjeņa.
Vaļâ lúgi, vaļâ dur's,
Nava munas malèjeņas.
Kù dorot, bòļeļeņi,
Nava mòsas molltivê.
Aunietés zóbokûs,
Velcités kažukûs,
Júzit zaļus zùbiņeņus,
Saglòjit kumeļeņus,
Saglojit kumeļeņus,
Laidités garu çeļu.
-Jóju, jóju garu çeļu,
Dasajóju kolnu vydu.
Tymâ kolnu videņâ
Spèlej skaiški spèlnìçeņi.
Dìvs paleidz, spèlnìçeņi,
Kù tik skaiški spèlèjat?
-Spèlèjam tù mòşeņu,
Kur' šùnakt atvedem.
-Jóju, jóju garu çeļu,
Dasajóju lelu cìmu.
Nadajóju da cìmeņa,
Sasatryuka cìma suņi,
Sasatryuka cìma suņi,
Iztak treis jaunas meitys.
Divi mani pošu vede,
Treša munu kumeļeņu.
Man' ìvede ustubâ,
Kumeļeņu stalleitî.
Maņ pastota mallnu kráslu,
Kumeļam auzu sili.
Man aizvylka lìpagoldu,
Pìlej treis bičareites,
Vín' ar olu, ùtr' ar madu,
Treš' ar gaudas asareņas.
Tí ázdams, tí dzardams,
Dasazynu sov' mòşeņu.
Aì, tu munu mìlu mòsu,
Kai sauc tevi sveša mòte?
-Aì, tu munu mìlu bròl,
Tai sauc mani sveša mòte:
Aì, tu búze, aì, tu laìva,
Ai vacòs siles gols!
-Aì, tu munu mìlu mòsu,
Jai pošai treis meiteņas,
Vina búz , ùtra laiva,
Treša vacòs siles gols.
Aì, tu munu mìlu mòsu,
Braucam obi uz màmeņu.
-Aì, tu munu mìlu bròl,
Man palikt šâi vìtâi.
13646-4
Dzirnus rūca, milna kauca,
Tautas jāja klusiņàm.-
Iet māmiņa istabâ,
Raud galviņu saņēmuse.
-Ko gaidat, bāleliņi,
Velkatiesi zābakos,
Velkatiesi zābakos,
Dzenatiesi pakaļâ,
Dzenatiesi pakaļâ,
Vēl ceļâ panāksat.
-Jājam, jājam simtu jūdžu,
Uzjājam augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņā
Spēlè pieci spēlmaniši.
Labdien, mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko šodien garam veda.
-Paldies, mīļi spēlmaniši,
Vaj ir ilgi, kad aizveda?
-Nava ilgi, kad aizveda,
Dzenaties pakaļâ,
Dzenaties pakaļâ,
Panāksat celiņâ.
-Jājam atkal simtu jūdžu,
Uzjājam lielu ciemu.
Visapkārti lielas liepas,
Ar atslēgu vārti slēgti.
Pie vārtiem pieklauvejam,
Iztrūkstàs ciemasuņi.
Iznāk divi tautu dēli,
Ved kumeļus stallitî,
Ved kumeļus stallitî,
Ber auziņas silitê.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' galda galiņâ;
Dod mums ēsti, dod mums dzerti,
Liek Dieviņu pieminèt.
Ne ēdam, ne dzeram,
Visapkārti skatamies,
Visapkārti skatamies,
Kad redzetu sav' māsiņu.
Ieraugam sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâ,
Sēdam galda galiņâ,
Baltu mici galviņâ.
Labdien, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj tev bija to darìt?
-Paldies, mīļie man' bāliņi,
Ko, bāliņi, man darìt?
Dzirnus rūca, milna kauca,
Tautas jāja klusiņàm.
-Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj gribesi līdzi nākt?
-Paldies, mīļi bāleliņi,
Es negribu līdzi iet,
Še atradu labu zemi,
Labu zemes arajiņu.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Jaunakai māsiņai
Sarkan' rožu vainaciņu.
13646-21
Skaisti dzied malejiņa,
Gauži rūca dzirnaviņas,
Ik no rīta tīru rudzu
Pa pūram ritinaja.-
Nei dzied vairs malejiņa,
Nei rūc vairs dzirnaviņas.
Aunam kājas, bāleliņi,
Velkam lūša kažociņus,
Sedlojam kumeliņus,
Nag māsiņu padzīsim,
Nag māsiņu padzīsim
Cit' araju maliņâ.
Dajājam augstu kalnu,
Tur spēleja spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Ai, godigi jājejiņi,
Kam drīzaki nesteidzat?
-Ai, godigi spēlmaniši,
Nevaram drīzak steigt,
Jau tie mūsu kumeliņi
Piekusuši, nosvīduši,
Piekusuši, nosvīduši,
Simtu jūdžu tecedami.
Dajājam otru kalnu,
Tur spēleja spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Ai, godigi jājejiņi,
Kam drīzaki nesteidzat?
-Ai, godigi spēlmaniši,
Nevaram drīzak steigt,
Šodien mūsu kumeliņi
Piekusuši, nosvīduši,
Simtu jūdžu tecedami.
Dajājam trešu kalnu,
Tur kokleja kokletaji.
Ai, godigi kokletaji,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Nāciet, brāļi, nāciet, brāļi,
Še ir jūsu īstà māsa,
Še ir jūsu īstà māsa
Gredzeniņu samijusi.
13646-20
Pìci dáli màmeņaI,
Vína meita malèjeņa.
Ej, màmeņ, pasaver,
Kù dor' tova malèjeņa;
Vaļâ lúgi, vaļâ dur's,
Naryuc vaìra dzèrnaveņas
-Kù dorat niu, déļeņi,
Aunités zòbokûs,
Aunités zòbokûs,
Veļcités kažukûs,
Veļcités kažukûs,
Lìcit zamša capureites,
Lìcit zamša capureites,
Sadlòjit kumèļeņus.
-Braucam bròļi vínu dìnu,
Nikò loba naredzèjóm.
Braucam bròļi ùtru dìnu,
Dasabraucam garu kolnu.
Tymâ kolnu videņâ
Trejdeviņi spèļnìceņi.
Spèļnìceņi bòļeļeņi,
Kù tik jauki spèļèjat?
-Tù mòseņu spèļèjam,
Kur' nùvede tólìni.
-Braucam bròļi trešu dìnu,
Dasabraucam lielu cìmu.
Ap tù cìmu ùši, kļovi,
Saùļe vydû vyzuļò,
Saùļe vydû vyzuļò,
Vysi vòrti atslágóm.
Iztak divi jaunas meitas
Ar sudobra vaiņugím,
Iztecè, ìztecè,
Nikò loba nasacè.
Iztak divi jauni puiši
Ar sudobra zòbokím.
Pošu vede ustobâ,
Kumèļeņu stalleitî.
Paceļ maņ lìpas kráslu,
Pavelk maņ lìpas goldu,
Pavelk maņ lìpas goldu,
Izklój bolltu paladzeņu;
Izklójuši paladzeņu,
Izlìk Dìva mìlasteņu.
Éd i dzer tu, bòļeņ,
Lùkojis sov' mòseņu.
Es pazynu sov' mòseņu
Tautu golda gaļeņâ,
Séd gaļveņu nùkòruse,
Asareņas slaùceidama.
Oì, tu munu mìlu, mòs,
Kur tu tyki šâi zemêi?
-Oì, tu munu mìlù bròļ,
Jau es poša nazynòju,
Kai lapeņa attreisèju
Svešu ļaužu komonôs.
-Voj tu, munu mìlù mòs.
Brauks' uz tàvu, mòmuļeņu?
-Oì, tu munu mìlù bròļ,
Maņ pateik šai dzeivót.
Nùnes munai màmeņai
Symtu lobu vakareņu;
Ùtru symtu tèteitei
Par ļeìksteņas cèrtumeņu;
Munu zeiļu vaiņudzenu
Jaunókai mòseņai.
13646-27
Viena pate mūs' māsina,
Mēs deviņi jaunbrāliši.
Ik rītiņa ritinaja
Pa pūram tīru rudzu.
Mana veca māmuļite,
Ej, apraugi malejiņu.
Ienāk māte raudadama,
Malejiņa vairs nevaid.
Ko, brāliši darisim?
Sedlosim kumeliņus,
Vilksim lūšu kažociņus,
Liksim cauna cepurites.
Dzīsimiesa sav' māsiņu
Simtu judžu naksniņâ.
Topam simta galiņâ,
Spēl' deviņi spēlmaniši.
Ai godigi spēlmaniši,
Ko tik grezni spēlejat?
-Tai māsinai spēlejam,
Ko vakara zagšus zaga.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Dzenatiesa otru simtu,
Tur jūs viņu panāksit.
Topam simta galiņâ
Spēl' deviņi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik grezni spēlejat?
-Tai māsinai spēlejam,
Ko vakara zagšus zaga.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Dzenatiesa trešo simtu,
Tur jūs viņu panāksit.
Topam simta galiņâ,
Atrodam lielu ciemu.
Iztek tautu sīvi suņi,
Iztek veca māmuļite,
Iztek veca māmuļite
Sīvus suņus dzīdinàt.
Atdzīdina sīvus suņus,
Ieved visus istabâ,
Ieved visus istabâ,
Paceļ visiem zīļu krēslus.
Ne krēlôs nesēdàm,
Uz māsinu raugamies:
Sēd māsina kà puķite
Tautu galda galinâ,
Plānâ linu kreklinâ,
Zīļotâja vaiņagâ,
Zīļotâja vaiņagâ,
Alus kanna rocinâ.
13646-0
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mums māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņâ
Ej, māmiņa,aplūkot
Savas jaunas malejiņas (Ko dar' mūsu malejiņa),
Nerūc vaira dzirnaviņas,
Nedzied pate malejiņa.
Nāk māmiņa atpakaļ,
Asariņas slaucidama.
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Tautas māsu aizveduši.
Ceļaties, bāleliņi,
Aunaties zābakos,
Velciet lūša kažociņus,
Joziet zaļus zobeniņus,
Lieciet cauņu cepurites,
Seglojat kumeliņus,
Seglojat kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas,
Dzenaties pēc māsiņas,
Pēc māsiņas vainadziņa.
Jājat, brāļi, simtu jūdzu,
Nesaudziet kumeliņus,
Nesaudziet kumeliņus,
Panāksiet celiņâ.-
Nojājam pirmu simtu,
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai, mīļie bundzenieki,
Kam jūs še bungojat?
-Tai māsai bungojam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie bundzenieki,
Vaj jau sen garam veda?
-Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļâ panāksat.
Nojajam otru simtu,
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, miļie koklētaji,
Kam jūs še koklejat ?
-Tai māsai koklejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai,mīļie kokletaji,
Vaj to sen garam veda?
Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam trešu simtu
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Kam jūs še spēlejat
-Tai māsai spēlejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie spēlmaniši,
Vaj to sen garam veda?
-Nava ilgi , steidzaties,
Vēl ceļâ panāksat.
Jājam vēl simtu jūdzu,
Jau vizuļi pabiruši.
Uzjājam augstu kalnu,
Ieraugam lielu ciemu;
Visapkārt kuplas liepas,
Atslēgàm vārti slēgti.
Laužam, brāļi, šautru klēpus,
Metam ciema sētmalâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Sāk tie sīvi lādinàt.
Iznāk divi jauni puiši,
Kà ozoli uzauguši,
Saņem mūsu kumeliņus,
Saved staļļa dibenâ,
Met ābolu redelês,
Ber auziņas silitê,
Ber auziņas silitê,
Ielej skaidru ūdentiņu.
Iznāk divas jaunas meitas,
Kà rozites ziededamas,
Kà rozites ziededamas,
Dzelteniem matiņiem,
Ieved pašus istabâ,
Paceļ mums meldu krēslus,
Paceļ mums meldu krēslus
Pie lielà liepu galda,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek miežu alutiņu,
Uzliek vīna biķeriti.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņu pieminèt.
Ne ēdam , ne dzeram,
Pēc māsiņas raugamies.
Ieraugam sav' māsiņu
Liepu galda galiņâ,
Liepu galda galiņâ,
Jau micite galviņâ,
Jau micite galviņâ,
Sēd asaras slaucidama.
Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Kà tu tiki šai vidû?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Tas notika netīšàm:
Dzirnas rūca,
Milnis klaudza,
Tautas nāca klusiņàm,
Tautas nāca klusiņàm,
Ne dzirdèti nedzirdeju,
Kà lapiņa notrīceju,
Kamanâs iemetama.
-Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj tu mums līdzi nāksi?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Man patīk še dzīvot,
Patīk man ši zemīte,
Šìs zemites arajiņš.
Vainadziņu pārnesiet
Zobeniņa galiņâ,
Uzlieciet galviņâ
Jaunajai māsiņai.
Māmiņai aiznesiet
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Manis mazas auklejumu,
Manis mazas auklejumu,
Manis lielas audzejumu.
13646-8
Māmiņai viena meita,
Tai deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus tīrus rudzus
Pa pūram ritinaja.
Ej, māmiņa aplūkot,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied vairs malejiņa.
Ienāk māte istabâ,
Raud galviņu saņēmusi.
Bāleliņi, ko darat,
Seglojat kumeliņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet caunu cepurites,
Jau māsiņa simtu jūdžu,
Jājiet viņai pakaļâ!
-Nojājam simtu jūdžu,
Spēlè simtu spēlmanišu.
Labrītiņi, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko šodien garam veda,
Kam deviņi bāleliņi
Pakaļâ palikuši.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj mēs viņus panāksim?
-Ai, jūs mīļi jātnieciņi,
Būt' žiglaki steigušies.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vēl žiglaki nevareja,
Jau tie mūsu kumeliņi
Miglu meta pakaļâ,
Miglu meta pakaļâ,
Kājàm šķīla uguntiņu.
Nojājam otru simtu,
Spēlè simtu spēlmanišu.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Parādat mums celiņu.
-Jājat līdz tiem ozoliem,
Atrassiet platus vārtus.
-Iznāk divi bāleliņi,
Kà ozoli lapodami,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallitî.
Iztek divi zeltenites,
Kà rozites ziededamas,
Ieved mūsus istabâ,
Paceļ mums meldu krēslus.
Sēdèt mēs nesēdesim,
Mūs' māsiņu skatisim.
Redz, kur sēd mūs' māsiņa
Baltu mici galviņâ.
-Kas tie tādi sveši ļaudis
Varej' mani māsu saukt?
-Māsiņ zelta drošalite,
Mēs par tevi zvēresim.
-Bāliņ putu gabaliņ,
Jūs par mani nezvērat;
Zvērejat tiem ļaudim,
Kam nav mīļa dzīvošana.
Ko es laba aizstellešu
Savai mīļai māmiņai?
Aizstellešu mīļus vārdus,
Simtu labu vakariņu.
13646-12
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņâ;
Dzirnas rūca, milna klaudza,
Dziedaj' pate malejiņa.
Devitâ rītiņâ
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa no kambara,
Savas rokas lauzidama,
Savas rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.
-Ko gaidiet nu, bāliņi,
Aunatiesi zābakôs,
Aunatiesi zābakôs,
Velciet lūša kažociņus,
Velciet lūša kažociņus,
Lieciet caunu cepurites,
Lieciet caunu cepurites,
Lieciet piešus pie zābakiem,
Lieciet piešus pie zābakiem,
Seglojiet kumeliņus,
Jājiet pakaļ māsiņai
Pa rudzišu birumam.
-Uzjājam augstu kalnu,
Spēlè pieci spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodien garam veda.
-Pasakiet spēlmaniši,
Vaj panāksim, nepanāksim?
-Steidzaties, steidzaties,
Panāksiet celiņâ.
-Uzjājam vara vārtus,
Skandinam iemauktiem.
Iznāk trīs tautu dēli,
Atslēdz mums vara vārtus,
Atslēdz mums vara vārtus
Ar sidraba atslēdziņu,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallitê,
Ieved niedru stallitê,
Ieber auzas silitê.
Pūš vējiņis, niedras rūca,
Dancoj' mūsu kumeliņi.
Ieved mūs istabâ,
Paceļ mums mēldru krēslus,
Paceļ mums mēldru krēslus,
Pasniedz zelta biķeriti,
Lei sēdami, lei dzerami,
Lei raugam, ko vajaga.
Ni ēdami, ni dzerami,
Raugamiesi sav' māsiņu.
Ieraugam sav' māsiņu
Otrâ galda galiņâ,
Otrâ galda galiņâ,
Jau micite galviņâ.
Aiju, mīļu mūs' māsiņu,
Kam tev bija tà darìt?
-Aiju, mīļi man' bāliņi,
Ko gan bija man darìt?
Dzirnas rūca, milna klaudza,
Tautas brauca klusiņàm.
-Aiju, mīļu mūs' māsiņu,
Vaj tev tīk še dzīvot?
-Aiju, mīļi man' bāliņi,
Gan man tīk še dzīvot.
13646-13
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa.
Iznāk māte raudadama,
Nav meitiņas kambarî.
Ko nu, brāļi, darisim?
Seglosimi kumeliņus.
Seglosimi kumeliņus,
Liksim caunu cepurites,
Liksim caunu cepurites,
Vilksim lūšu kažociņus,
Dzīsimies mūs' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņâi,
Simtu jūdžu dieniņâi,
Otru simtu naksniņâi.
Treša simta galiņâji
Stāv deviņi spēlmaniši.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
Spēlejam tai māsai,
Ko vakari gaŗam veda,
Ko vakari gaŗam veda,
No tautiņas zagšus zaga,
No tautiņas zagšus zaga
Šo godigu mātes meitu,
Šo godigu mātes meitu
No devita bāleliņa.
13646-26
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa maldinaja
Pa pūrame tīru rudzu.
Ej, māmiņa, ej, apraugi,
Ko dar' mūsu malejiņa:
Nerūc vairs dziernaviņas
Nedzierž mūsu malejiņu.
Nāk māmiņa no maltuves
Uz istabu raudadama.
-Ko gaidate, bāleniņi,
Sedlojate kumeliņus,
Sedlojate kumeliņus,
Liekat caunu cepurites,
Dzenatiese sav' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņâi!
Pirmâi simta galiņâi
Stāv deviņi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare gaŗam veda.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties otru simtu.
Ras' jūs viņu panāksit.
Otrâi simta galiņâi
Stāv deviņi spēmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare gaŗam veda.
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Mēs māsiņu panācam,
Mēs māsiņu panācam,
Trešâi simta galiņâi:
Trešâi simta galiņâi
Jau vizuļi pabiruši,
Jau vizuļi pabiruši
Līdz tautieša nama doru.
Iznāk divi jaunie brāļi,
Kà ozoli zaļodami;
Iznāk divi mūs' māsiņas,
Kà ieviņas ziededamas.
Ieved mani namiņâi,
No namiņa istabâi.
Ceļ deviņus zīļu krēslus,
Liek sēdet, nesēdeju,
Liek sēdet, nesēdeju,
Pēc māsiņas raudzijos.
-Kas tie tādi bāleniņi,
Kas māsiņu mani sauca?
Es negribu māsas vārdu,
Nav zinami bāleniņi.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Pēc tevim zvērejam.
-Brālit putu gabaliņi,
Es negribu zvērejam;
Zvēretim ļautiņim,
Tiem Dieviņis nelīdzeja,
Tiem Dieviņis nelīdzeja
Nevienâi vietiņâi,
Nevienâi vietiņâi,
Ne visâi mūžiņâi.
Ai, īstaju bāleniņi,
Pārnes mātei labas dienas
Par godigu audzejumu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par naksniņu muldejumu.
«12345»
Rezultāti: 31 - 40 no 52
meklēt Dainu skapī