13646-14
Mēs deviņi bāleniņi,
Viena pate mums māsiņa,
Viena pate mums māsiņa,
Ik rītiņus malejiņa.
Ej, māmiņa, apraudziti,
Ko dar' tava malejiņa,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nerūc vairi dzirnaviņas.
Iznāk māte raudadama,
Baltas rokas lauzidama.
-Ceļaties jūs, dēliņi,
Aunatiesi zābakôs,
Velcatiesi brūnus svārkus,
Lieciet cauņu cepurites,
Joziet zelta zobeniņu,
Seglojiet kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas
Simtu jūdzu tālumâ.
-Simtu jūdzu galiņâ
Spēlej' pieci spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Priekš tàs māsas spēlejam,
Ko vakar garam veda.
-Jājam, brāļi, steidzamies,
Kad panāktu celiņâ.
-Ni jājiet, ni steidziet,
Panākt vairi nevariet.
-Nojājuši otru simtu,
Atrodam mazu ciemu,
Atrodam mazu ciemu,
Tur stāv divi vārtu sargi.
Ai, godigi vārtu sargi,
Par ko jūs še stāviet?
-Mēs to māsu vaktejam,
Ko šodien še ieveda.
-Nāk deviņi jauni puiši,
Saņem mūsu kumeliņus.
Stallitê ieveduši,
Ved mūs pašus istabâ,
Ceļ deviņus meldra krēslus
Pie baltaja liepu galda.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņus pieminèt.
Ne ēdàmi, ne dzēràmi,
Tik Dieviņus minejami.
Skatamies, raugamies,
Kur māsiņu redzesam.
Mūs' māsiņa sēd aiz galda,
Balta mice galviņâ,
Balta mice galviņâ,
Div' tautieši klāt sēdeja.
Ak, tu mūsu mīļa māsa,
Vaj tu ari šeitan esi?
-Es negribu māsas vārdu,
Nezinami bāleliņi.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Mēs par tevi zvēresam,
-Apzvēriet, bāleliņi,
Atpakaļi vairs neiešu.
Aiznesieti māmiņai
Simtu labu vakariņu
Par vietiņas taisijumu,
Par kājiņu āvumiņu.

13646-23
Viena pate es māsiņa,
Man deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pa pūrami maldinaju.
Kas notika vienu rītu,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nedziedaja malejiņa?
Ej, māmiņa, kamburêi
Malejiņu apraudzit.
Nāk māmiņa raudadama:
Malejiņas vairs nevaid,
Vaiņadziņu vien atradu
Dziernu galda galiņâi.
Dēli, mani mīļi dēli,
Sedlojàti kumeliņus,
Dzenatiesi sav' māsiņu
Simtu jūdžu tautiņâs!
Simtu jūdžu galiņâi
Spēle daiļi spēlmaniši.
Labvakari, spēlmaniši.
Ko jūs daili spēlejati?
-Gaŗam vienu meitu veda,
Tai mēs daiļi spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Vaj varetu mēs panākt?
-Dzenaties simtu jūdžu,
Ta' jūs viņu panāksit.
Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate to celiņu.
-Dzenaties sav' māsiņu
Otru simtu tautiņâs.
Otra simta galiņâi
Spēlè daili spēlmaniši.
Labrītiņu, spēlmaniši,
Ko jūs daili spēlejat?
-Šodien vienas kājas dzēra,
Tàs mēs daili spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate kāzu namu,
Parādate kāzu namu,
Ievedate istabâi.
Atradame sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâi.
Nāk māsiņa no galdiņa,
Asariņas slaucidama.
Pacēluse zīļu krēslu:
Sēdat, mani bāleniņi,
Sēdat, mani bāleniņi,
Gaŗu ceļu atnākuši!
-Ai, māsiņa, mīļa, balta,
Mēs pēc tevis dzinamies.
Nāc, māsiņa, atpakaļu,
Māte tevis žēli raud.
-Es, brāliši, vai(r)s neiešu,
Kam jūs mani maldinat;
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pūru malu raudadama.
Pārnesate māmiņai
Simtu labu vakariņu
Par gāliņas sukajumu,
Par kājiņu avumiņu.

13646-16
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa,
Viena pate mūs' māsiņa,
Ik rītiņus malejiņa,
Ik rītiņa malejiņa,
Pūru mala malumâ.
No rītiņa pieceļos,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nava mūsu malejiņas.
Celieties, bāleliņi,
Sedlojiet kumeliņus,
Sedlojiet kumeliņus,
Jāsim māsu pameklèt.
Jāju, jāju simtu jūdzu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Tur deviņi spēlmaniņi.
Labdien, deviņ' spēlmaniņi,
Priekš ka jūs še spēlejat?
-Priekš tàs brūtes spēlejam,
Ko nesen gaŗam veda.
-Jāju, jāju simtu jūdzu,
Uzjāj' vienu lielu ciemu.
Izskrej divi melni suņi,
Tie div' mūs' lādinaja.
Iznāk divi tautas dēli
Saņem mūsu kumeliņus,
Nosedlo, apdeķo,
Ieliek viņus stalliņâ,
Ieliek viņus stalliņâ,
Iedod viņiem tīras auzas.
Ved mūs pašus istabâ,
Apklāj baltu liepas galdu,
Apklāj baltu liepas galdu,
Uzliek baltu pūru maizi.
-Ēdiet, brāļi, dzeriet, brāļi,
Kamēr saule vakarâ.
-Nesēdàm, nedzēràm,
Pēc māsiņas raugamies.
Mūs' māsiņa iesēduse
Svešu ļaužu pulciņâ.
Māsiņ mīla, māsiņ balta,
Nāc mums līdz pie māmiņas.
-Mani balti bāleniņi,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Es atradu labu zemi,
Smuku, daiļu arajiņu.
Pārnesiet labas dienas
Tai vecai māmiņai.

13646-25
Viena pati man māsiņa,
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnav's rīb, milni klaudz,
Tautas nāca klusiņàm.
Ienāk māte istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi:
Aunies, dēliņ, zābakôs,
Dzenies pakaļ māsiņai,
Dzenies pakaļ māsiņai
Pa vizuļu birumiem!
Simtu jūdzu nodzinies,
Ieraug' pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejiet?
-Spēlejam priekš tàs meitas,
Ko šorīt garam veda.
Otru simtu nodzinies,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iznāk trīs jauni kungi,
Ieved mani istabâ,
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ manim liepu krēslu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek modrigi padzīvot.
Ne es ēdu, ne es dzēru,
Apkārt vien skatijos.
Es ieraugu sav' māsiņu
Jau miciti galviņâ.
Māsiņ zelta drostalit,
Vaj varesi līdzi nākt?
-Brālit putu gabaliņ,
Es nevaru ta darìt.

13646-2
Bāleliņi piekusuši,
Siekiem rudzus mēridami,
Kà māsiņa nepiekusa,
Saujiņàmi mēridama?-
Ej, māmiņa, maltuvêi,
Būs meitiņa samaluse.
Vaļâ duris, vaļâ logi,
Nejūt pašas malejiņas.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltâ linu nezdaugâ (noslaukâ).
-Ņem, dēliņi, kumeliņu,
Jāj māsai pakaļâ!
-Nosajāju vienu simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâi
Spēlè pieci spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju otru simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, jūs mīļi kokletaji,
Ko jūs še koklejat?
-Koklejam tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi kokletaji,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju trešu simtu,
Dasajāju lepnu pili;
Visapkārti liepas zied,
Pie vārtiem atslēdziņa.
Iznāk divi jauni kungi
Kà peleki vanadziņi,
Saņem manu kumeliņu,
Ieved staļļa dibinâ,
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabâi,
Sēdin' galda galiņâ,
Liek man ēsti, liek man dzert,
Liek apkārti skatities.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Tik apkārti skatijos,
Ieraudziju sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâ,
Sēdam galda galiņâ,
Balta mice galviņâ.
Labvakar, man' māsiņa,
Vaj ar manim līdza nāksi?
-Ej ar Dievu, bāleliņ,
Līdza tevim vairs neiešu,
Man labaka maizes vieta,
Pa prātami arajiņš.

13646-24
Viena pate māsa auga
Deviņôs bāliņôs,
Ik rītiņu ritinaja
Pa pūram tīrus rudzus.
Devitâ rītiņâ
Nedzird mūsu malejiņu.
Ej, memmiņ, kambarî,
Apraug mūsu malejiņu.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama.
-Auniet kājas, triniet piešus,
Seglojiet kumeliņus,
Seglojiet kumeliņus,
Dzenaities pēc māsiņas!
Jāsim, brāļi, simtu jūdžu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Nojājam simtu jūdžu,
Tur bij trīs muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Ko tik koši spēlejiet?
-Spēlejam tai māsai,
Ko šodien garam veda.
Jāsim, brāļi, otru simtu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Nojājam otru simtu,
Tur bij trīs kokletaji.
Ai, mīļie kokletaji,
Ko tik koši koklejiet?
-Koklejam tai māsai,
Ko šodien garam veda.
-Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Uzjājam lielu ciemu,
Tur bij trīs kokletaji.
Ai, mīļie kokletaji,
Kam tik koši koklejat?
-Koklejam tai māsai,
Kam noņēma vainadziņu.
-Iekšâ vis neiesim,
Kamēr nāks nama tēvs,
Iznāk pats nama tēvs,
Sāk mūs visus sveicinàt:
-Ai, mīļie jauni kungi,
Ko teitan meklejiet?
-Meklejami mūs' māsiņu,
Kam noņēma vainadziņu.
-Kāpiet, kungi, no zirgiem,
Lūdzu pašus istabâ.
Ved kumeļus stallitî,
Ber auziņas silitê.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' galda galiņâ,
Sēdin' galda galiņâ,
Ceļ priekšâ vīn' un medu.
Mēs tamēr neēdam,
Kamēr māsu redzesim.
Iznāk mūsu īsta māsa
No kambara raudadama
Lielôs zīžu nēzdogôs,
Rakstu mici galviņâ.
-Mani mīļi bāleniņi,
Es nevaru līdzi iet:
Te man ņēma vainadziņu,
Te uzlika rakstu mici.
-Dzersim, brāļi, veselibas
Mīļajai māsiņai,
Lai dzīvo simtu gadu
Ar tautieti tēva dēlu!

13646-1
Aust gaismiņa, lec saulite,
Ceļa vīri māju prasa.
Nedod māju, māmuļite,
Ceļa vīri viltinieki,
Ceļa vīri viltinieki,
Izkrāps tavas malejiņas.-
Pačīksteja vaŗa dores,
Paklabeja maltuviši.
Ej, brāliti, kambarî,
Vaj ir visas malejiņas.
Bij māršiņas, ietaliņas,
Mūs' māsiņas vien nevaid.
Jāsim, brāļi, simtu jūdzu,
Ras' māsiņu panāksim.
Pašâ simta galiņâi
Spēlè daiļi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik daiļi spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko vakar gaŗam veda.
-Jāsim, brāļi, otru simtu,
Ras' māsiņu panāksim.
Otra simta galiņâi
Spēlè daiļi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik daiļi spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko šo rītu gaŗam veda.
-Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Ras' māsiņu panāksim.
Trešà simta galiņâi
Sāk suniši sīvi riet.
Iznāk veca māmulite
Sīvu suņu dzīdinàt.
Iznāk manis jaunais svainis,
Saņem' manu kumeliņu.
Iznāk mana jauna māsa,
Ielūdz mani istabâi.
Paceļ manim zīļu krēslu
Liepu galda galiņâi.
Ienes manim koka sviestu (medu),
Stērķeletu (bīdeletu) pūŗu maizi;
Ienes mana saldu alu
Baltâ liepas kanniņâi.
Liek man sēst, nesēdešu,
Liek man ēst, neēdišu.
Ne es ēšu, ne es dzeršu,
Pēc māsiņas zvērejos.
Nāc, māsiņa, sētiņâi,
Māte tevi mīļi lūdza.
-Jāj, brāliti, tu ar Dievu,
Es nevaru līdza iet,
Es nevaru līdza iet,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod manas villainites.
Pārnes manai māmulitei
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu,
Div' simtiņu mīļu vārdu.

13646-9
Māte vērpa istabâ,
Meitas mala maltuvê.
Ej, māmiņa, aplūkoti,
Vaj ir visas malejiņas:
Vaļâ logi, vaļâ durvis,
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa istabâ,
Asariņas slaucidama.
-Aun, dēliņ, zābaciņus,
Apvelc lūša kažociņu,
Seglo savu bēru zirgu,
Dzen māsai pakaļâ.
-Jāju, jāju vienu simtu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzeniet aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju otru simtu,
Uzjāj' otru augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzenat aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju trešu simtu,
Uzjāj' trešu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ,
Tur bij viena liepu muiža.
Iznāk viens jauns puisits
Manim preti vārtu vērt.
Noņem manu kumeliņu,
Ieliek liepu stallitî.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Liek pie galda nosēsties,
Liek man ēsti, liek man dzert.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vien skatijos.
Tur redzeju sav' māsiņu
Baltâ linu micitê.
-Ēd, bāliņi, dzer bāliņi,
Līdz vairs tev neiešu,
Pa prātam man zemite,
Pa prātam arajiņš.

13646-30
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi;
Liksim dzirnu kambarî,
Lai ritina dzirnutiņas,
Ik rītiņu pa pūram
Tīru auzu ritinot.
No rītiņa celdamies,
Ej, māmiņa, kambarî,
Ej, māmiņa, kambarî,
Apraug' mūsu malejiņu.
Iznāk māte raudadama,
Asariņas slaucidama:
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nevaid jūsu malejiņas!
Ko gaidat, bāleliņi,
Seglojat kumeliņus,
Maucaties zābaciņus,
Velkat lūšu kažociņus,
Liekat cauņu cepurites,
Jožat zaļus zobeniņus,
Dzenaties mūs' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņâ.
Tâi simtiņa galiņâ
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kam deviņi bāleliņi.
-Vaj, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties otru simtu,
Tad jūs viņu panāksiet.
Otra simta galiņâ
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kuŗ' vakar mājâ veda,
Kuŗ' vakar mājâ veda,
Kam deviņi bāleliņi.
-Vaj, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties trešo simtu,
Tik jūs viņu panāksiet.
Trešâ simta galiņâ
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kam deviņi bāleliņi.
Eim' iekšâ istabâ,
Ron' vizuļus pabirušus,
Ronu tautu pulciņâ,
Tautu galda galiņâ.

13646-10
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena māsa malējiņa.
Ik rītiņa ritenaja
Pa pūram tīrus rudzus.
Devitâja rītiņâ
Nerūc vairs dzirnutiņas.
Ej, māmiņa, apraudzìt,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ka nerūc dzirnutiņas.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama.
-Ko gaidat, bāleliņi,
Aunaties zābakôs,
Velkat lūša kažociņus,
Liekat cauna cepuriti,
Seglojiet dumjus, bērus,
Dzenaties pēc māsiņas.
-Pa vārtiem izjājàm,
Krauklits sēž kalniņâ,
Krauklits sēž kalniņâ,
Zelta kurpes kājiņâ.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Tur aizveda jūs' māsiņu
Par ābolu atmatiņu,
Par ābolu atmatiņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par straujo lielupiti.
Par atmatu rasu brida,
Par ezeru diegu vilka,
Par ezeru diegu vilka,
Par upiti dzīpariņus.
-Nojājam simtu jūdzu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Priekš tàs māsas spēlejam,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmaniši,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Jājat vēl otru simtu,
Tur deviņi kokletaji,
Tur deviņi kokletaji,
Tie jums ceļu parādìs.-
-Labdien, labdien, kokletaji,
Priekš ka jūs koklejat?
-Koklejam priekš tàs māsas,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, kokletaji,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Caur sudraba bērzu birzi,
Iekš tàs rožu palejiņas
Tâi ozolu muižiņâ,
Tur jūs viņas dabusiet.
-Pie vārtiem piejājam.
Iznāk divi tautu dēli,
Iznāk divi tautu dēli,
Kà ozoli līgodami.
Tie saņēma kumeliņus,
Tos ieveda stallitî.
Vaŗa durvis, dzelzu grīda,
Sudrabotas redelites.
Baltābols redelês,
Tīras auzas silitê,
Tīras auzas silitê,
Skaidrs avota ūdentiņš.
Iznāk divas tautu meitas,
Kà liepiņas ziededamas,
Sarkanbaltiem vaidziņiem,
Dzeltaniem matiņiem.
Mūs ieveda istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Oša krēsli, ozol' galds,
Rakstitàm galddrānàm,
Vīns un medus, alutiņš,
Baltas maizes kukuliši.
-Ēdat, dzerat, tautu dēli,
Ar sudraba biķeriti.
-Neēdisim, tautu meitas,
Kamēr māsu dabusim.
Iznāk vecas sirmgalvites,
Tàs ieveda kambarî.
Ieraudziju sav' māsiņu
Svešu ļaužu pulciņâ,
Svešu ļaužu pulciņâ,
Rakstu mici galviņâ.
Es tev lūdzu, man māsiņa,
Kur tu liki vaiņadziņu?
-Kas man deva rakstu mici,
Tas paņēma vainadziņu.