13646-17
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa;
Viena pate mūs' māsiņa,
Pie dzirnum maldinama,
Ik rītiņa ritinaja
Pa pūram tīru rudzu.
Devitâ rītiņâ
Nedzird dzirnus ritinam.
Celies, mūsu māmuliņa,
Trūkst tev divu gabaliņu:
Trūkst pūriņa klētiņâ,
Trūkst malejas maltuvê.
Ceļatiesi, bāleliņi,
Seglosimi kumeliņus,
Seglosimi kumeliņus,
Dzīsimiesi sav' māsiņu
Simtu jūdžu naksniņâi,
Divi simti dieniņâi.
Pirmà simta galiņâ
Spēlè seši spēlmaniši.
Spēlmaniši bāleniši,
Kam tik daiļi spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakari gaŗam veda,
Ko vakari gaŗam veda,
Ko tautietis zagšus zaga.
Dzenatiesi otru simtu,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Otra simta galiņâi
Atkal seši spēlmaniši.
Spēlmaniši, bāleniši,
Kam tik daiļi spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakar gaŗam veda,
Ko tautietis zagšus zaga
No deviņi bāleliņi.
Dzenaties trešu simtu,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Trešà simta galiņâ
Vizbuliši pabiruši,
Vizbuliši pabiruši
Līdz tautieša namdurvim.
Ne pie duru nepiejāju,
Iznāk pats tautu dēls,
Iznāk pats tautu dēls,
Putu pīpi smēķedams.
Saki, šķelmi, neliedzies,
Kur tu liki mūs' māsiņu?
-Tur es liku jūs māsiņu,
Baltu rožu dārziņâ.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Nāc mums līdzi sētiņâ.
-Brālit vasku ritentiņ,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Aiznesiet māmiņai
Simtu labu vakariņu.

13646-15
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa.
Viena pati mūs' māsiņa
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Nedzird pašas dziedatajas.
Ej, māmiņa, maltavê,
Ko dar' mūsu malejiņa?
Māmiņ' nāce istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi.
-Ko gaidati, bāleliņi?
Aunatiesi zābakôs,
Dzenait māsai pakaļâ
Pa vizuļu birumiem.
-Nodzenàsi vienu simtu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ko jūs te spēlejiet?
-Priekš tàs meitas spēlejam,
Ko šo dienu gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi otru simtu,
Tur deviņi kokletaji.
Mani mīļi kokletaji,
Priekš ko jūs te koklejat?
-Priekš tàs meitas koklejam,
Ko vakari gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi trešu simtu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Paskandina iemauktiņus,
Iztrauceja ciema suņus.
Iznāk divi tautu dēli,
Saņem mūsu kumeliņus.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' niedru krēsliņôs,
Izceļ baltu liepas galdu,
Uznes Dieva mielastiņu.
Liek mums ēst, liek mums dzèrt,
Lik lustigi padzīvot.
Mēs neēdam, mēs nedzēram,
Apkārt vieni skatijam.
Ieraugam sav' māsiņu,
Jau micite galviņâ.
Māsiņ zelta drostalite,
Kam tev bija tà darīt?
-Bāliņ putu gabaliņ,
Nevareju tam dariti:
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Tautas nāce klusiņam.
-Māsa zelta drostalite,
Vai tev patīk atpakaļ?
-Brāliņ putu gabaliņ,
Es nevaru to darìt,
Es nevaru to darìt,
Man patike še dzīvot.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Mazakai māsiņai
Manu zīļu vainadziņu.

13646-29
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus ritinaja
Pa pūram tīru rudzu,
Pa pūram tīru rudzu,
Pa siekam lācauziņu.
Nerūc vairs dzirnutiņas,
Nedzied vairs malejiņa.
No rītiņa celdamiesi,
Iet māmiņa maltuvê,
Iet māmiņa maltuvê
Raudzìt savu malejiņu.
No maltuves iznākuse,
Raud galviņu saņēmuse.
-Ceļaties, bāleliņi,
Meklejat malejiņu,
Malejiņa aizbēguse,
Maltuviti atstājuse.
Jājiet vienu simtu jūdžu,
Līdz jūs viņu panāksiet!
Tâi simtiņa galiņâ
Stāv deviņi spēletaji.
Dievs palīdz, spēletaji,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsai spēlejam,
Ko vakari garam veda.
Teiciet, mums, spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet vēl simtu jūdzu,
Tad jūs viņu panāksiet.
Tâi simtiņa galiņâ
Stāv deviņi kokletaji.
Dievs palīdzi, kokletaji,
Kam tik daiļi koklejat?
-Tai māsai koklejami,
Ko šodieni garam veda.
-Sakiet, mīļi kokletaji,
Kur mēs viņu panāksim?
-Tepat ceļa galiņâ,
Tautu dēla sētiņâ.
Izskrien divi melni suņi,
Sāka mūs lādinàt;
Iznāk divas jaunas māršas,
Ielūdz mūs istabâ,
Ielūdz mūs istabâ,
Ceļ deviņi meldru krēsli.
Ieraugam sav' māsiņu,
Sēžam galda galiņâ,
Sēžam galda galiņâ,
Balta rota galviņâ.
Dievs palīdzi, mūs' māsiņa,
Mēs pēc tevis dzinamies.
-Jājiet projam, bāleliņi,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Aiznesieti māmiņai
Simtu, simtu labu dienu.

13646-5
Ej, bòļeņ, pasaveŗ,
Kù dor' tova maļèjeņa,
Vaļâ duris, vaļâ lúgi,
Naryùc vaìra dzernaveņis.
Jem, bòļeņ, mallnus svòrkus,
Sadloj sovu kumèļeņu.
-Jóju, jóju vínu symtu,
Dajój' vínu augstu kólnu.
Uz tò vina augsta kólna
Spèlej pìci spàlmaņeiši.
Ļabreit, labreit, spàlmaņeiši,
Péc kò jius spèlèjat?
-Tai mòsai spèlèjam,
Kur' šùnakt garum vede.
-Jóju, jóju ùtru symtu,
Dajój' ùtru augstu kólnu.
Uz tò ùtra augsta kólna
Spèlej pìci spàlmaņeiši.
-Labreit, labreit, spàlmaņeiši,
éc kò šudiņ spèlèjat?
- éc tós mòsas spèlèjam,
Kur' šudiņ caùri vede.
-Jóju, jóju trešu symtu,
Dasajóju úzul' muižu.
Vysapļeik ļìpu dòrzs,
Vòrtu prìškâ etslēdzeņa.
Izít treis tàva dáli
Dzaltonim mateņim.
Divi mani pati vede,
Trešais munu kumeļeņu.
Vèlej' èst, vèlej' dzert,
Vèlej' daùdzi skateitìs.
Ni es éžu, ni es dzéru,
Es tik daùdzi skatejús,
Iraùdzèju sov' mòseņu
Viņâ gólda gaļeņâ,
Bollta miçe galveņâ,
Ols kanņeņa rùceņâ.
-Ed, bòļeņ, dzeŗ, bòļeņ,
Es vaìrs tova jau nabyušu,
Pateik maņ še zemeite,
Pa pròtam oròjeņš.

13646-6
Ej, māmiņa, apraudzìt,
Ko dar' mūsu malejiņa.
Iznāk māte raudadama,
Sav' galviņu saķēruse.
-Ceļaties, mani dēli,
Aunaties zābakôs!
Še, dēliņ, balti cimdi,
Še asaru nēzdodziņis.
Jājiet, dēli, simtu jūdzu,
Līdz jūs māsu panākiet.
-Pirma simta galiņâi
Stāv deviņi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejat?
-Tai māsai spēlejam,
Ko vakar gaŗam veda,
Ko vakar gaŗam veda
No deviņiem bāliņiem.
-Ai, lūdzami spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Otra simta galiņâi,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Otra simta galiņâi
Stāv deviņi bundzenieki.
Ai, lūdzami bundzenieki,
Ko jūs šeitan spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakar gaŗam veda.
-Ai, lūdzami bundzenieki,
Kur mēs viņu panāksim?
-Treša simta galiņâi,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Treša simta galiņâi
Nozviedzàs kumeliņis.
Līdz piejāju pie vārtiem,
Jau pazinu māsas pēdas.
Iznāk divi tautas dēlu,
Atver man vaŗa vārtus;
Ieved manu kumeliņu
Ruda vaŗa stallitêi,
Ber auzites silitâi,
Met ābolu redelêi.
Iznāk veca māmuliņa,
Ieved mani klētitâi.
Līdz iegāju klētitâi,
Ieraug' māsas vaiņadziņu,
Ieraug' māsas vaiņadziņu
Zobentiņa galiņâi.
Iznāk jauna zeltainite,
Ieved mani istabâ.
Līdz iegāju istabâ,
Līdz ieraugu sav' māsiņu
Tautu galda galiņâi
Blakam tautu dēliņam.
Paceļ man smilgu krēslu,
Apklāj baltu liepu galdu.
Uzliek man koku sviestu,
Stērķeletu pūru maizi,
Stērķeletu pūru maizi,
Kupodamu alus kannu.
Ne es eidu, ne es dzēru,
Uz māsiņu skatijos.
Uz māsiņu raugoties,
Birst man gaužas asariņas.
Nāk māsiņa, dod rociņu;
"Piedodiet, bāleliņi!
Labas dienas māmiņai
Par kājiņu avumiņu,
Par kājiņu avumiņu,
Par galviņas sukašanu.
Es atradu labu zemi,
Labu maizes arajiņu".
-Nu vesela, man māsiņa,
Mūžam acis neredzès.

13646-19
Mūs' māsiņa viena pati,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņu maltu gāja,
Pūru mala rītiņâ.
Ej, māmiņa, lūkoties,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied pati malejiņa.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama:
Vaļâ duris, vaļâ logi,
Nav vairs pašas malejiņas.
Ko gaidat, bāleliņi,
Aunat kājas zābakôs,
Velkat lūša kažociņus,
Sedlojat kumeliņus,
Dzenaties pēc māsiņas,
Rīt māsiņu panāksat.
-Nojājam simtu jūdzu,
Spēlè pieci spēlmaniši,
Spēlè pieci spēlmaniši
Ta simtiņa galiņâ.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejat?
-Spēlejam tai māsai,
Kam deviņi bāleliņi.
-Ai, mīļie, spēlmaniši,
Mēs deviņi bāleliņi,
Kur palika mūs' māsiņa,
Ko vakar garam veda?
-Jājat vēl otru simtu,
Tur būs pieci spēlmaniši,
Piejājuši vaicajat,
Kur palika jūs' māsiņa.
-Nojājam otru simtu,
Spēlè pieci spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Kur palika mūs' māsiņa.
-Jājat kalna galiņâ,
Redzesat lielu ciemu,
Visapkārt liepas aug,
Vārti slēgti atslēgàm.
-Uzjājuši augstu kalnu,
Atrodam lielu ciemu.
Satrūkàs ciema suņi,
Taisa troksni sētiņâ.
Iztiek divas dzeltainites,
Tàs mums vārtus neatslēdza;
Saņēmušas labu dienu,
Ietek abas istabâ.
Iznāk divi jauni puiši,
Atslēdz mums vara vārtus,
Ielaiž mūsus sētiņâ,
Piesien mūsu kumeliņus.
Ieved mūsus istabâ,
Paceļ mums meldru krēslus,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Uzliek labu ēdieniņu.
Neēdam, nedzeram,
Pēc māsiņas lūkojam.
Pasakat, sveši ļaudis,
Kur likàt mūs' māsiņu?
Vaj klētî ieslēdzàt,
Vaj druvâ raidijàt?
Ja klētîje ieslēguši,
Dodat klēts atslēdziņu;
Ja druvâ raidijuši,
Rādat ceļu druviņâ.-
Sitam piešus zābakôs,
Lecam zirgiem mugurâ.
Ne pie vārtu nepiejājam,
Tek māsiņa raudadama.
Kur tu biji, mūs' māsiņa,
Kad mēs tevi meklejam?
-Tautas mani ieslēgušas
Klētî rudzu apcirknî,
Dzirdej' brāļus runajot,
Kājàm durvis izspārdiju.

13647-0
Nošķindeja vaŗa vārpsta,
Sudrabina dziernavinas.
Iet māmina kamburêi
Raudzìt savas malejinas.
Bij jauņuve, bij kalpone,
Brāļu māsa vien nebij.
Iet māmiņa istabâi
Pie brāļiem raudadama:
Ko, brāliši, darisit?
Tautas māsu nozaguši.
Jožam, brāļi, zobentinus,
Seglojam kumelinus,
Jājam, brāļi, pasteidzigi,
Ras' mēs viņus panāksim.
Izjājam zaļu bierzi,
Ieraugam tautu pulku.
Labvakar, sveši ļaudis,
Kur jēmat to meitinu?
-Kas kaiteja jums, ļautini,
Par to skaistu meiteniti?

13647-1
Nošķindeja vaŗa vārti,
Noklabeja dzirnutiņas.
Raugam dzirnu kambarî,
Vaj maļ visas malejiņas.
Maļ māršiņas, kalponites,
Mūs' māsiņa vien nebij.
Ko gaidat, bāleniņi,
Seglojat kumeliņus.

13648-0
Slēdz, māmiņa, mūs' māsiņas
Sudrabiņa atslēdziņu:
Sveši ļaudis sabraukuši
Darvotiem kažokiem.
Ej, bāliņ, skatities,
Vaj ir visas malejiņas.
-Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nava vairi malejiņas,
Nava vairi malejiņas,
Nerūc vairi dzirnaviņas.

13649-0
Tālu, tālu, garus ceļus
Tautas veda mūs' māsiņu;
Dzenaties, bāleliņi,
Vaj ceļâ nepanāks.
Ja ceļâ nepanāks,
Panāks tautu klētiņâ,
Panāks tautu klētiņâ
Aiz deviņu atslēdziņu.
Vaicajiet, bāleliņi,
Vaj māsiņa še paliks.
-Še palikšu, bāleliņi,
Dzeriet tautu alutiņu,
Dzeriet tautu alutiņu,
Ņemiet manu vainadziņu,
Ņemiet manu vainadziņu,
Aiznesiet māmiņai!
Māmulite paņēmuse
Ieliek rožu dārziņâ.
Trīs gadi rozites
Neziedeja,
Pēc manis gauži
Raudadamas:
Kur mūsu saknišu
Potetaja?
Kur mūsu vainagu
Vijejiņa?