14448-3
Brāļi māsas ieslēguši
Pētersiļu dārziņâ.
Nojājuši kalniņâ,
Maina bērus kumeliņus,
Maina bērus kumeliņus,
Sola mani priediem dot.
Vaj tad mani tēvs, māmiņa,
Priežu dēļ audzinaja?
Tēvs, māmiņa audzinaja,
Vieglu dienu domadami,
Vieglu dienu domadami,
Goda dienu gaididami.

21001-10
Vis tik gauži nerejat,
Panāksnieku raibas kuņas,
Es neiešu jūsu dēļ
Šovakar auzu malt.
Rītâ iešu auzu malt,
Tad es putru izvārišu,
Tad es putru izvārišu,
Tad es jūs lacinašu;
Tad es došu katrai spaini,
Un vēl ķipi piedevàm.

13585-4
Rāja mani tēvs, māmiņa,
Rāja īsti bāleliņi.
Es rājama iesēdos
Svešu ļaužu laiviņâ.
Sauc brāliņis, met ar roku:
Nāc, māsiņa, maliņâ!
Došu govi raibaliņu,
Bāršu savu līgaviņu.
-Tu, brāliti, manis dēļ
Nirāj savas līgaviņas,
Nāks dieniņa, es aiziešu,
Mūžam tava līgaviņa.

13585-8
Iz upeitis es izaugu,
Par upeiti man' nùvede;
Palìk muni bròļeļeņi
Upis molu raudódami.
Sauc bròļeņš, mój ar rùku:
Nòc, mòşeņ, atpakaļ!
-Es naíšu, bròļeļeņ,
Bórga tava ļeigaveņa.
-Nòc, mòşeņ, atpakaļ,
Ròšu savu ļeìgaveņu.
-Na, bròļeņ, mani dèļ
Ròsi savu ļèigaveņu.

15796-0
Es nezinu, kas man kait,
Man gāliņa gaužam sāp.
Vaj būs mana līgaviņa
Jau ar citu sadereta?
Pa ļaudim gan dzirdeju,
Pats vēl labi nezinaju.
Eim' stallei, sedloj' bēri,
Jāš' tīšam apraudzìt.
Kad atjāju, tad atradu
Sēžam galda galiņâi.
Eimu klātu, dodu roku,
Viņa rokas vai(r)s nedeva.
Saki, saki, man' sirsniņa,
Kādu vainu man atrassi?
Nekāds nelga, nekāds blēdis,
Godigs puika, tēva dēls.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu kāpt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turèt lielu sirdēstiņu?
Gan būs māte, kas dos meitu,
Tu žēlosi nedevuse,
Tu žēlosi nedevuse,
Raudàs meita nenākuse.

33639-8
Sēju lielu rožu dārzu,
Ko sev daiļi puškoties;
No ta liela sējumiņa
Viena pate roze auga.
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt!
Dziržu ļaudis runajam,
Līgaviņu atsakot.
Sirds nerima,prāts necieta,
Jāju viņas apraudzìt.
Es piejāju pie vārtiem,
Viņa stāv uz durvìm,
Viņa stāv uz durvìm,
Raksta zīda nēzdodziņu.
Labdien,labdien,sirdspuķite,
Sniedz rociņu,dod mutiti!
Ši man roku vairs nesniedza,
Ši man mutes vairs nedeva.
Vaj domà,vīzdegune,
Ka es tevis izbīšos?
Zinu ceļu,māku jāt
Ar baŗotu kumeliņu.
Ta būs māte,kas dos meitu,
Kas māk meitu audzinàt;
Nāks meitiņa dziedadama,
Kà rozite ziededama.

556-17
Uz ciniti dziedàt kāpu,
Uz akmini gavilèt.
Lai dzirdeja tautu dēli
Pa deviņiem pagastiem,
Lai sedloja kumeliņu,
Jāja mani raudzities.
Kad atjāja, tad atrada,
Nav ciniša lielumâ.
-Bij man tāda krupja dēļ
Tādu tāļu ceļu jāt,
Tādu tāļu ceļu jāt,
Sviedrot savu kumeliņu!

33625-14
Mēs bijàm trīs māsiņas,
Nogājàm odziņâs.
Kas papriekšu pielasija?
Pastarite pielasija.
Nokaunam pastariti
Dēļ tàs ogu vācelites,
Nokavuši pabāžam
Zem tàs ogu vācelites. -
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ žuburâ
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi kokledami:
Gauži skan tàs koklites!
Atsacija māmulite:
Tai bij dārga dvēselite.

15830-0
Es nezinu, kalabad
Man sirsniņa gaužam sāp.
Diezin Dievis, vaj ir tiesa,
Ko tie ļaudis daudz runaja:
Cits teic manu sirdspuķiti
Jau ar citu saderetu.
Eim' stallêi, sedloj bēri,
Jāš' es viņu apraudzìt.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Jau satiku izvedam.
Es viņai roku sniedzu,
Viņ' rociņu man nedeva.
Es vaicaju brālišam,
Nezinaju, ko darìt,
Vaj būs manim ceļu griezt,
Vaj vilkt savu zobentiņu.
Labak ceļu pagriezišu,
Nevilkš' savu zobentiņu.
Būs man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt?
Būs man vienas meitas dēļ
Turèt lielu sirdēstiņu?
Vēl citâi dārziņâi
Jo dailakas rozes aug;
Vēl citai māmiņai
Jo dailakas meitas aug.
Es paklāju mellu deķi
Pa kumeļa kājiņàm,
Lai sēroja kumeliņis
Pēc tàs jaunas līgaviņas.

15545-0
Apsoliju tautu dēlam
Baltus cimdus pirkstainišus.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Iešu pūru izcilàt.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Pati māte līdzu nāce.
To Dieviņam tencinaju,
Ka sunits ierējàs.
Tek māmiņa suni saukt,
Man cimdiņi azotî.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Tas pirmajis adijumis,
Tas pirmajis adijumis,
No māmiņas zagšus zagti.
Tu seglosi manis dēļ
Pirmu reizu kumeliņu.