9289-3
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Jau dzeltani bērzu gali;
Jau paliku pērnruden,
Vēl palikšu šoruden.
Pērn paliku pūra dēļ,
Šogad brālis kāzojàs.
Vēl gribàs padzīvot
Ar jauno brāļa sievu.

14319-0
Tiešam tautas ceļu dara
Par brāliša rudzu lauku;
Brālis manim pārmašai:
Tevis dēļ rudzus mina!
Ko, brāliti, pārmašai,
Vaj es tautas aicinaju?
Aicin' tava diža slava,
Mans ražzens augiminis.

21001-0
Panāksnieku (Kāzenieku) vecas kuņas,
Vis tik daudz nerejat,
Es neiešu jūsu dēļ
Šovakar auzu malt;
Ieš' rītâ saulitê,
Tad es jūsus lacinašu,
Katrai došu divi spaiņi,
Trešo ķipi piedevàm.

18789-0
Tautas meta manis dēļ
Laipu laipas galiņâ.
Labak briedu tēva dubļus,
Ne kà tautu laipu laipas.
Tēva dubļus bradajot,
Brūni brunči zemi slauka;
Tautu laipas laipojot,
Birst man gaužas asariņas.

18794-10
Tautiets meta manis dēļ
Laipu laipas galiņâ.
Met, tautieti, cik gribeji,
Es pie tevis gan neiešu.
Labak bridu tēva dubļus,
Ne ka tautas laipas gāju;
Tēva dubļi sudraboti,
Tautas laipas asarotas.

26782-2
Šovakar, līgaviņa,
Negaid' manis sētiņâ;
Gaidi citu vakariņu,
Ieber auzas kumeļam,
Ieber auzas kumeļam,
Uzklāj baltu paladziņu.
Ja tu guli, līgaviņa,
Manis dēļ necelies,
Man zinams tēva stallis,
Kur ielaidu kumeliņu.

5259-0
Célés mòseņa svátdìnes reitâ,
Lyudze jei Dìveņa, prasèja màmeņas,
Ka ju svèteitu uz jaunu myuža.
Ràda byut' ceļtís dèļ sova bàrna,
Bollti gaļdeņi samidze kaùlus,
Dzaltonas smilksteņas acis aizbèra,
Zaļa zóeite caùr kriutim izauga.

26786-0
Rikšiem laižu kumeliņu
Pa to sila gabaliņu,
Gribej' savu līgaviņu
Stāv' atrast, neguļot.
Ja tu guli, līgaviņa,
Manis dēļ necelies,
Zinams man tēva stallis,
Kur ielaist kumeliņu;
Zinams man tas kaktiņš,
Kur guļ mana līgaviņa.

26786-3
Teci, muns kumeliņ,
Šādu sila gabaliņu,
Kad atrastu līgaviņu
Vēl gulèt negājušu.
Ja tu guli, līgaviņ,
Munis dēļ necelies,
Zinams mun tēva stall's,
Kur ielaižu kumeliņu,
Ij zinams tas kaktiņš,
Kur guļ muna līgaviņa.

15830-2
Diezin vaj tas tiesa bija,
Ko ļautiņi daudz runaja:
Teica manu pirmo brūti
Jau ar citu saderetu.
Neklausiju ļaužu runas,
Jāšu viņas apraudzìt.
Ne pusceļa nenojāju,
Satiek' viņu aizvedot.
Nezinaju, ko dariti,
Vaj griezt ceļu, vaj negriezt,
Vaj griezt ceļu, vaj negriezt,
Vaj raut savu zobentiņu.
Labak es ceļu griežu,
Ne kà rauju zobentiņu,
Vaj es citas nedabušu
Līdz citam rudeņam?
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu sētu pīt?
Bij man viena rieksta dēļ
Tādu gaŗu lagzdu liekt?
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrèt savu kumeliņu?
Sviedri teki kumeļami,
Man birst gaužas asariņas.
Ņemu savu seglu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku paša asariņas.