13730-16
Kur tu iesi, bāleniņ,
Vakarâ kājas aun?
- Ieš' stallî sedlot zirgu,
Jāš' māsiņu aplūkot.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama
Zaļâ zīžu nēzdaugâ.
Atver vārtus līdz galam,
Lai es varu cauri jāt,
Lai nelaužu zobentiņu
Vārtu staba galiņâ.
Ar dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu;
Zemê dūru zobiniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārâ, švāgar šķelmi,
Ko māsiņu spīdzinaji?
Vaj tu ēdi necepušu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņš mugurâ.
Ej, māsiņa, kambarî,
Apvelc savus brūnus brunčus,
Apaun savas baltas kājas,
Nāc man līdz pie māmiņas.

14363-9
Tautas jāja, zeme rība,
Es guleju launadziņu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu pina,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešà , vecakà,
Ta ārâ izteceja,
Ta ārâ izteceja
Svešu ļaužu aizkavēt.
Vaicà tautas māršiņai:
Kur ta pate brāļu māsa?
Kur ta pate brāļu māsa,
Ka neredz staigajot?
Vaj ta gula launadziņu,
Vaj vaiņagu darinaja?
-Ne ta gula launadziņu,
Ne vaiņagu darina:
Sarkan' rožu dārziņâ
Smalku linu kreklu šuj,
Smalku linu kreklu šuj,
Pie ozola mēridama.
Mēridama ta sacija:
Dabūš' vīru kà ozolu,
Tāds būs manis arajiņš
Kà smuidrajis ozoliņš.

31923-0
Aiz tiem augstiem kalniem
Kaŗi kaŗojàs.
Aiz tàs zaļàs bērzu birzes
Kazaku sašāva.
Ne kazakam tēva,
Ne kazakam mātes,
Ne kazakam līgaviņas,
Kas galviņu glauda.
Attek viena māsa,
Attek otra māsa,
Attek treša zeltainite,
Ta raudaja žēli.
-Celies manu vīriņ,
Celies, arajiņi!
Redz, tur tavis kumeliņis
Pa lauciņu skraida.
-Ej ķer viņu rokâ,
Ieved viņu stallêi,
Stallitêi ieveduse,
Uzklāj zīda deķi,
Uzklāj zīda deķi,
Paber tīras auzas,
Tīras auzas pabēruse,
Noglaud viņam galvu.
-Kumeliņš ēda auzas,
Kājas kapadamis,
Rībej' zeme kapajoti,
Šķindej' iemauktiņi.
-Kad tu viņu brauksi,
Žēli noraudasi;
Kad tu viņam ēsti dosi,
Manis pieminesi.

30894-6
Piekususi, nevar' vairs,
Sav' bāliņu mekledama.
Rītâ agri kalnâ kāpšu
Ķēniņam roku dot.
Kà uzkāpu, ta paliku,
Zemê tikt nevareju.
No ta kalna es redzeju
Trīs zvejniekus zvejojam.
Jūrmalnieki bālulini,
Redzejat man bālìnu?
-Ai, vidzemes zeltenites,
Tāds guļ jūŗas dibenâ.
Olas viņa vaigu grauze,
Vilnits matus purinaja.
-Jūrmalnieki bālulini,
Velkat viņu malinâ.
-Ak, Vidzemes zeltenites,
Ko soliet par vilkumu?
-Vienam došu linu kreklu,
Otram zīžu nēznociņu;
Trešajam nevareju,
Tam es pati piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Kà pašam stūrmanim.
Sturmanits gudris vīrs,
Tas māk laivu zēģelèt
Pa vējam, pretim vēju,
Ka tas griežàs grozamu
Preti savam ienaidniekam.

26541-14
Pie bāliņa namdurvim
Simtiem zaļu ozoliņu.
Strazdiņš dzied galotnê,
Lakstigala pazarê.
Sak' strazdiņis dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Brauc lielaja brāļu māsa,
Ko aizveda pērnruden.
Piebraukusi pie vārtiem,
Sauc strazdiņu vārtu vērt.
Strazdiņš vārtu neatvēra,
Atver pate brāļu māsa,
Atver pate brāļu māsa,
Strazdam kaunu padarija.
Iznāk divi jaunas māršas,
Kà rozites ziededamas.
Viena mārša durvis vēra,
Otra veda pie rociņas;
Manas pašas māmulite
Man pacēla liepas krēslu.
Steidz māmiņa man vaicàt,
Kāda dzīve tautiņâs.
Vaj māmiņa nezinaja,
Kāda dzīve tautiņâs?
Divreiz paši paēduši,
Tad vēl mani iegādaja,
Tad vēl mani iegādaja:
Vedekliņa nav ēduse.

26541-3
Divu brāļu pagalmâ
Divi smuidri ozoliņi;
Pilni zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnê,
Strazdiņš dzied galotnê,
Lakstigala pazarê.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstigala atbildeja:
Tur brauc pate brāļu māsa.
Lakstigalai strazdiņš teica:
Tev vārtiņi jaatver!
Lakstigala atbildeja:
Lai ver pate brāļu māsa!
Atver vārtus brāļu māsa,
Iebrauc brāļu pagalmâ.
Iznāk divi jauni brāļi,
Kà ozoli lapodami;
Iznāk divas jaunas māršas,
Kà ieviņas ziededamas;
Iznāk veca māmuliņa,
Asariņas slaucidama:
Manu mīļu auklejumu,
Tu tik tāļu tautiņâs!
Ši devita vasariņa,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Pirmu reizi sērstu nāci,
Māršu godu raudzities.
Kur mārša krēslu cēla,
Kura ņēma villaniti.
Vecakà krēslu cēla,
Jaunà ņēma villaniti,
Jaunà ņēma villaniti,
Kukuliša gribedama.

33625-15
Zynu, zynu bròļa sàtu,
Navajag vadeitòju:
Pi vòrtim úzuliņš
Meisteitim ? zariņim.
Pilni zori şeiku putnu,
Stradiņš şéd vèrsyuņè,
Stradiņš şéd vèrsyuņè,
Laksteigola pazaŗè.
Stradiņš soka dzídódams:
Kas tur brauc, zeme reib?
Atbrauc meusu tàva mòsa
Par deveņis vasariņis,
Par deveņis vasariņis
Ar deveņi kumèliņi.
Ìļeigòva tàva mòsa
Kó saùļeite ustobâ,
Sateçèje bròļa bàrni
Kó gaìgolys rùkys dút.
Še ir visi bròļa bàrni,
Pastareitis vín navá.
Pastareite aizteçèje
Upis molu raudódama,
Upis molu raudódama,
Ìvys zídus braùçeidama.
Ìvys zídus braùçejùt,
Nùkreit rùžu vaiņuciņš;
Vaiņuciņa mekļèjùt,
Nùkreit zalta gredziniņš;
Gredziniņa makládama,
Ìkreit poša upeitè.
Tej upeite napaņeşe,
Tej ìņeşe Daugovâ;
Daugaviņa napaņeşe,
Tej ìņeşe jeùriņâ;
Tej jeùriņa napaņeşe,
Tej izņeşe maliņâ.
Tur izauga kupla ļìpa
Deveņím zariņím.
Deveitâ zariņâ
Poši bròļi kùkļis šķéļe.
Soka bròļi kùkládami:
Gauži skaņ tós kùkļeitis!
Tó raud meusu pastareite,
Svešu zemi staìgódama.

26541-17
Simtiņš zaļu ozoliņu
Pie bāliņu nama duru.
Ikkatrâ ozolâ
Strazdiņš dzied galiņâ,
Strazdiņš dzied galiņâ,
Lakstigala pazarês.
Sak' strazdiņis dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Brauc deviņu brāļu māsa
Ar deviņi kumeliņi.
Pie vārtiem piebraukuse,
Sauc strazdiņu vārtus celt.
Strazdiņš vārtus neatcēla,
Atceļ pate brāļu māsa.
Atcēluse vara vārtus,
Iebrauc brāļu sētiņâ.
Iebraukuse sētiņâ,
Sasit rokas plaukstiņâs,
Sasit rokas plaukstiņâs,
Lai skan zelta gredzeniņi,
Lai skan zelta gredzeniņi,
Lai izdzirda bāleliņi.
Iztek divi bāleliņi,
Kà ozoli zaļodami,
Saņem māsas kumeliņus,
Ved ozola stallitî.
Iztek divas jaunas māršas,
Kà rozites ziededamas.
Viena mārša durvis vēra,
Otra ņēma villaniti.
Pate māte krēslu cēla,
Veselibu vaicadama:
Kà, meitiņa, tev klājàs,
Kà līdz šim padzīvoji,
Kà līdz šim padzīvoji,
Tautiņâs aizgājuse?
-Bāliņam tīra maize,
Vēl tīraka tautiņâm;
Pie bāliņa mīļa dzīve,
Pie tautieša vēl mīļaka.

26541-18
Zynu, zynu bròļu sàtu,
Navajag ròdeitòja:
Tei bej munu bròļu sàta,
Kur deveņi veitùļeņi.
Deveitâ veitulâ
Strodi dzíd pa zorím,
Strodi dzíd pa zorím,
Laksteigola vèrsyunê.
Soka strodi dzídódami:
Kas tí brauc? zeme reib.
Atbrauc myusu bròļu mòsa
Par deveņis vasareņis,
Par deveņis vasareņis
Ar deveņi kumèļeņi,
Ar deveņi kumèļeņi
Četri voska skrituleiši.
Syuta strodu vòrtu vàrtu,
Stradeņš vòrtu neatvèra,
Atver poša bròļu mòsa,
Strodam kaunu padareja.
Iztak muni pìci bròļi,
Kai úzuli zoródami;
Iztak munas pícas màršas,
Kai ìveņas zídádamas;
Iztak poša mòmuļeņa
Zeižauteņu rùceņâ,
Zeižauteņu rùceņâ,
Asareņas slauceidama.
Ìvad mani ustobâ,
Paceļ maņ lìpa kráslu,
Paceļ maņ lìpa kráslu,
Davalk maņ lìpa goldu,
Izlìk maņ uz gaļdeņa
Treis sudobra bičereišus:
Vínu ol's, ùtru mad's,
Trešu gaudu asareņu.
Dzer, mòseņ, olu, madu,
Nadzer gaudu asareņu,
Soldons beja ols ar madu,
Sòjas gaudas asareņas.-
Soka bròļi vadeidami:
Kod mòseņ, veļ atísi?
Soka màršas stòvádamas:
Kuru trumu ? veļ vajag?