33586-2
Stādiju liepiņu
Silaja zemê,
Ik rīta, vakara,
Laistìt to gāju.
Jo labi laistiju,
Jo kupli auga,
Jo kupli auga,
Jo platas lapas,
Jo platas lapas,
Jo balti ziedi,
Jo balti ziedi
Jo melnas ogas,
Jo melnas ogas,
Jo tautas jāja,
Jo tautas jāja,
Jo brālis liedza:
"Es sen tev teicu,
Kam daili staigà,
Ik dienas balts kreklis,
Melns rinduciņis,
Gludena galviņa,
Spožs vaiņadziņis,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājâs".
Paldies brālitim
Par liegumiņu!
Klausišu māmiņas
Patecedama,
Darišu pūriņu
Izrakstidama.

13248-1
Bērits manis kumeliņis
Augstajàmi kājiņàm
Visas upes cauri brida,
Daugavâi peldu gāja.
No Daugavas izpeldeja
Sudrabiņa lāsitèm;
Zīda deķi noslauciju,
Saulitêi nožāveju.
Bij manami kumeļami
Kokļu stīgu iemauktiņi,
Kokledamis es aizjāju
Prūšôs ņemti līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tàs ar mani nirunaja,
Tàs ar mani nirunaja,
Tàs pie manis gan nināks.
Atpakaļu, atpakaļu,
Mans bēriti kumeliņ!
Nitīk manim Prūšu zeme,
Nitīk Prūšu dzeltenites.
Kurzemite ta man tika,
Tīk Kurzemes dzeltenites;
Kurzemnieku dzeltenites
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas šuva slēžu kreklus.

26541-8
Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa vara vārtu;
Tur dziedaja visi putni,
Vaj bij lieli , vaj bij mazi.
Strazdiņš dzied galotnê,
Lakstigala pazarê.
Saka strazds dziedadams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Ta māsiņa sērstu brauca,
Kas dziļâi Vāczemê.
Dabraukuse pie vārtiem,
Sauc bāliņu vārtu vērt.
Iztek māsas bāleliņš
Kà eera gaigaliņš;
Iztek brāļa ļaudaviņa
Kà deltena cielaviņa;
Iznāk pate māmuliņa,
Zīdautiņu rakstidama,
Zīdautiņu rakstidama,
Asariņas slaucidama.
-Vai, tu manu mīļu bērnu,
Tavu tāļu braukumiņu!
Par gadskārtu sērstu brauci,
Ne dienàmi, nedeļàm.

33569-0
Aši aši zeiļe dzíd
Osâ mìta gaļeņâ.
Ļec, zeìļeit, tu zemê,
Ísim obi Vòczemè.
Greissim tylltu par Daugovu
Nu vacím daļderím.
Jaunys meitys pòri gòja,
Vysóm rùžu vaiņuçeņi;
Jauni puìši pòri gòja,
Visím şèrmi kumèļeņi,
Visím şèrmi kumèļeņi,
Visím cauņu capureitis.
Soka meitys uz puìším:
Kódeļ sìvu najamat?
Pàrn sacèjót, mìžu vaìņa,
Kaida vaìņa šùvosor?
Šùvosor taida vaiņa,
Ka apeiņi nazídèje.
Kú, mòşeņis, dareisim,
Sakós puìši prúju ít?
Liksim vakti uz çeļím
Uz tìm Krìvu rùbežím.
Puìši beja tiki gudri,
Tì nùgòja yudiņs çeļu.

34420-0
Aiz kalniņa dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpinaja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzenieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūris brandavīns.
Tur sanāca ciema puiši
Ik vakarus nodzerties.
- Dzeŗat, puiši, maksajat,
Nu ir laiks uz mājàm iet.
Ja jūs labi maksasit,
Es jūs mīļi pavadišu,
Es jūs mīļi pavadišu
Līdz viņam kalniņam,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisita
Uz divàm cintiņàm,
Priedit' klāju, eglit' sedzu,
Paeglite pagalvî.
Sēd' zemê, dod' mutites,
Bāz rociņu azotê,
Ta nekàda kauna lieta,
Jaunu ļaužu mīlestiba.

13730-16
Kur tu iesi, bāleniņ,
Vakarâ kājas aun?
- Ieš' stallî sedlot zirgu,
Jāš' māsiņu aplūkot.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama
Zaļâ zīžu nēzdaugâ.
Atver vārtus līdz galam,
Lai es varu cauri jāt,
Lai nelaužu zobentiņu
Vārtu staba galiņâ.
Ar dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu;
Zemê dūru zobiniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārâ, švāgar šķelmi,
Ko māsiņu spīdzinaji?
Vaj tu ēdi necepušu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņš mugurâ.
Ej, māsiņa, kambarî,
Apvelc savus brūnus brunčus,
Apaun savas baltas kājas,
Nāc man līdz pie māmiņas.

14363-9
Tautas jāja, zeme rība,
Es guleju launadziņu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu pina,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešà , vecakà,
Ta ārâ izteceja,
Ta ārâ izteceja
Svešu ļaužu aizkavēt.
Vaicà tautas māršiņai:
Kur ta pate brāļu māsa?
Kur ta pate brāļu māsa,
Ka neredz staigajot?
Vaj ta gula launadziņu,
Vaj vaiņagu darinaja?
-Ne ta gula launadziņu,
Ne vaiņagu darina:
Sarkan' rožu dārziņâ
Smalku linu kreklu šuj,
Smalku linu kreklu šuj,
Pie ozola mēridama.
Mēridama ta sacija:
Dabūš' vīru kà ozolu,
Tāds būs manis arajiņš
Kà smuidrajis ozoliņš.

31923-0
Aiz tiem augstiem kalniem
Kaŗi kaŗojàs.
Aiz tàs zaļàs bērzu birzes
Kazaku sašāva.
Ne kazakam tēva,
Ne kazakam mātes,
Ne kazakam līgaviņas,
Kas galviņu glauda.
Attek viena māsa,
Attek otra māsa,
Attek treša zeltainite,
Ta raudaja žēli.
-Celies manu vīriņ,
Celies, arajiņi!
Redz, tur tavis kumeliņis
Pa lauciņu skraida.
-Ej ķer viņu rokâ,
Ieved viņu stallêi,
Stallitêi ieveduse,
Uzklāj zīda deķi,
Uzklāj zīda deķi,
Paber tīras auzas,
Tīras auzas pabēruse,
Noglaud viņam galvu.
-Kumeliņš ēda auzas,
Kājas kapadamis,
Rībej' zeme kapajoti,
Šķindej' iemauktiņi.
-Kad tu viņu brauksi,
Žēli noraudasi;
Kad tu viņam ēsti dosi,
Manis pieminesi.

30894-6
Piekususi, nevar' vairs,
Sav' bāliņu mekledama.
Rītâ agri kalnâ kāpšu
Ķēniņam roku dot.
Kà uzkāpu, ta paliku,
Zemê tikt nevareju.
No ta kalna es redzeju
Trīs zvejniekus zvejojam.
Jūrmalnieki bālulini,
Redzejat man bālìnu?
-Ai, vidzemes zeltenites,
Tāds guļ jūŗas dibenâ.
Olas viņa vaigu grauze,
Vilnits matus purinaja.
-Jūrmalnieki bālulini,
Velkat viņu malinâ.
-Ak, Vidzemes zeltenites,
Ko soliet par vilkumu?
-Vienam došu linu kreklu,
Otram zīžu nēznociņu;
Trešajam nevareju,
Tam es pati piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Kà pašam stūrmanim.
Sturmanits gudris vīrs,
Tas māk laivu zēģelèt
Pa vējam, pretim vēju,
Ka tas griežàs grozamu
Preti savam ienaidniekam.

26541-14
Pie bāliņa namdurvim
Simtiem zaļu ozoliņu.
Strazdiņš dzied galotnê,
Lakstigala pazarê.
Sak' strazdiņis dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Brauc lielaja brāļu māsa,
Ko aizveda pērnruden.
Piebraukusi pie vārtiem,
Sauc strazdiņu vārtu vērt.
Strazdiņš vārtu neatvēra,
Atver pate brāļu māsa,
Atver pate brāļu māsa,
Strazdam kaunu padarija.
Iznāk divi jaunas māršas,
Kà rozites ziededamas.
Viena mārša durvis vēra,
Otra veda pie rociņas;
Manas pašas māmulite
Man pacēla liepas krēslu.
Steidz māmiņa man vaicàt,
Kāda dzīve tautiņâs.
Vaj māmiņa nezinaja,
Kāda dzīve tautiņâs?
Divreiz paši paēduši,
Tad vēl mani iegādaja,
Tad vēl mani iegādaja:
Vedekliņa nav ēduse.