24576-0
Kas tur kokleja
Upites malâ?
Bitite kokleja,
Vāvere dancoja
Uz mana vaiņaga
Šo vakariņu.
Vai, manu mīļo
Zelta vaiņadziņu,
Kur es tevi ielikšu
Mīledama?
Liek' galvâ, krīt zemê,
Liek' lādê, plīst kopam.
Ietinu baltê
Nēzdaugê,
Iedevu brāļiem,
Lai nes māsàm.
Māsiņas valkaja
Dziedadamas.

13282-6
Nu sala, nu sala,
Nu labi sala,
Sasala jūriņa
Līdz dibinam(i).
Nu laba braukšana
Dzintara zemê,
Dzintara zeltenes
Lūkoties(i).
Pārvedu brālim
Dzintara sievu.
Viss māršas pūriņš
Dzintariem vizeja.
Tēvam iedeva
Dzintara kreklu;
Mātei uzsedza
Dzintara sagšu;
Brālim uzkāra,
Dzintara dvieli,
Māsai uzlika
Dzintara vainagu.

26541-5
Gan pazinu brāļa sētu,
I tumsâ dagājuse:
Pie vārtiem(i) ozoliņis
Maztitiem zariņiem.
Tur dziedaja sīki putni
Pilni zari, pazarites,
Strazdiņš dzied virsùnê,
Lakstigala pazarê.
Strazdiņš saka dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Tur atbrauca ta māsiņa,
Kura tāļu tautiņâs.
Piebraukusi pie vārtiem,
Sauc bāliņu vārtu vērt.
Bāliņš vārtu neatvēra,
Atver āru lakstigala.
Iznāk divi bāleliņi,
Kà kundziņi zābakôs;
Iznāk brāļu līgaviņas,
Kà ieviņas ziededamas;
Iznāk veca māmuliņa,
Zīdautiņu rakstidama,
Zīdautiņu rakstidama,
Asariņas slaucidama.
-Ai, tu manu mīļu bērnu,
Kà tu tiki šâi zemê?
Vaj vējiņis tev' atpūta,
Vai ūdens atlīgoja?
Ne vējiņis man' atpūta,
Ne ūdens atlīgoja:
Tautu dēla kumeliņi,
Rakstitàs kamaniņas.

14363-7
Zeme rīb, tautas jāj,
Es guleju dienas vidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Vecakà brāļa sieva,
Ta saņēma svešus ļaudis.
Sveši ļaudis tà vaicaja:
Kur ta pati brāļu māsa?
"Brāļu māsa kreklus šūn,
Pie ozola mēridama".

13186-5
Es bij puika, man bij vara,
Es vareju lielities:
Ar krūtìm kalnus cēlu,
Ar rokàm pasaulit'.
Jelgaviņa mūs'pilsēts,
To iebāzu azotê;
Jaunjelgava mazs pilsēts,
To es spraudu aiz cepures;
Bauska bija tiev' un gaŗa,
To apjozu ap vēderu;
Rìga bija liels pilsēts,
To uzcēlu uz muguru.
Prūšu zeme varen liela,
To nevaru kustinàt.

31956-8
Duj' baloži strautâi dzēra,
Abi dzēra dūdodami;
Duj' brāliši kaŗâ jāja,
Abi jāja runadami.
Viens sacija: mums būs jāt!
Otris saka: še palikt!
Kurzemite laba zeme
Par visàmi zemitèm.
Sievas vīriem gultas taisa,
Kas taisìs zaldatam!
Virs akmeņa nogulàs,
Plinti lika pagalvî,
Plinti lika pagalvî,
Ar zobenu apsasedza.

26541-16
Simtiem auga ozoliņu
Pie brāliša nama durvu.
Tâi vienâ ozolâ
Strazdiņš dzied galiņâ,
Strazdiņš dzied galiņâ,
Lakstigala pazarê.
Sak' strazdiņis dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Mūs' māsiņa sērsti nāca,
Ko aizveda Leišmalê.
Leišu bēri kumeliņi
Nāk kājiņas kapadami,
Nāk kājiņas kapadami,
Tek galviņu grozidami;
Mūs' māsiņa mugurâ,
Stigàm šūtas villainites.

14363-0
Sajāj tautas norīb zeme,
Es gulēju dienas vidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešâ iztecēja
Svešas tautas aizkavēt.
Svešas tautams tai vaicaja:
Ko dar' pate brāļu māsa?
"Brāļu māsa kreklu šuva,
Pie ozola mērodama;
Mērodama gan domāja
Dabūt vīru kà ozolu".

26541-11
Mana tēva pavārtê
Simtiņš kuplu ozoliņu;
Strazdiņš dzied galiņâ,
Lakstigala pazarê.
Sak' strazdiņis dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Mūs' māsiņa sērst atbrauca,
Ko noveda Leišmalê.
Viens brālitis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Pate māte krēslu cēla,
Veselibu vaicadama.
-Ai, veseli, ko veseli,
Vakar slīka Daugavâ ?.

8682-5
Pie ābeles piestājos,
Ar tautieti runajot.
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
Manas gaužas asariņas,
Nebirstiet zemitê,
Birstiet zelta biķerî,
Lai skait' Dieva actiņa.
Ko, ļautiņi, dabusiet,
Apkārt mani runadami?
Grūt' nākàs, lab' vēlèt
Sav' auguma pēlejam.
Krīt zemê bērza lapa,
Grimst ūdens dibenâ,
Tà nogrims mani skauģi,
Kas man laba nevēleja.