30894-6
Piekususi, nevar' vairs,
Sav' bāliņu mekledama.
Rītâ agri kalnâ kāpšu
Ķēniņam roku dot.
Kà uzkāpu, ta paliku,
Zemê tikt nevareju.
No ta kalna es redzeju
Trīs zvejniekus zvejojam.
Jūrmalnieki bālulini,
Redzejat man bālìnu?
-Ai, vidzemes zeltenites,
Tāds guļ jūŗas dibenâ.
Olas viņa vaigu grauze,
Vilnits matus purinaja.
-Jūrmalnieki bālulini,
Velkat viņu malinâ.
-Ak, Vidzemes zeltenites,
Ko soliet par vilkumu?
-Vienam došu linu kreklu,
Otram zīžu nēznociņu;
Trešajam nevareju,
Tam es pati piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Kà pašam stūrmanim.
Sturmanits gudris vīrs,
Tas māk laivu zēģelèt
Pa vējam, pretim vēju,
Ka tas griežàs grozamu
Preti savam ienaidniekam.