Meklēja zeme Rezultāti: 656 - 665 no 674 2206-4
Vecais tēvs uz aku tup,
Pupu kūlis mugurâ;
Es tam lūdzu saujiņu,
Viņš man deva riekužiņu;
Es to riekužu zemê sēju,
Man izauga pieci pūri;
Visus piecus veprim devu,
Vepris man speķi deva;
Es to speķi kurpniekam,
Kurpnieks man kurpes deva;
Es tàs kurpes brūtitei,
Brūte man mutit' deva;
Es to mutit' auniņam,
Auniņš man vilniņu;
Es to vilniņ vērpajam,
Vērpajs man dzijiņu;
Es to dzijiņu vēveram,
Vēvers man vadmalu;
Es to vadmalu skrodelim,
Skrodels man svārkus šuva. 26541-1
Aiz brāliša nama duru
Simtiem zaļu ozoliņu.
Simtajâ ozolâ
Strazdiņš dzied galiņâ,
Strazdiņš dzied galiņâ,
Lakstigala pazarâs.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Lakstigala atsacija:
Ta ir mūsu brāļu māsa.
Atbrauc māsa pie vārtiņu,
Sauc strazdiņu vārtus celt.
Strazdiņš labi nedzirdeja,
Lakstigala atcēluse,
Lakstigala atcēluse,
Strazdam kaunu padarija.
Iznāk divi jaunas māsas,
Kà rozites ziededamas;
Iznāk veca māmulite,
Asariņas slaucidama.
-Ta, māmiņa, tava vaina,
Kam tik tāli mani devi;
Piekūst mans sirms zirdziņš,
Sadel vaŗa kamaniņas. 13250-37
Tēvs, māmiņa mani kūla,
Kam neņēmu līgaviņu.
Vilku savus brūnus svārkus,
Liku cauna cepuriti,
Segloj' savu kumeliņu
Sudrabiņa sprādzitèm.
Jāj' pa ceļu raudadams.
Nojāj' ciema ielejâ,
Metu seglus sētmalê,
Visa zeme norībeja.
No to seglu rībejiena
Izbijàsi ciema suņi.
No to suņu rējumiņa
Iznāk ciema dzeltenites.
Divi mani pašu veda,
Trešà veda kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Kunga staļļa dibenâ:
Vara stallis, svina grīda,
Sudrabotas redelites.
Ieved mani istabâi,
Paceļ man liepu krēslu,
Paceļ man liepu krēslu,
Uzklāj man ozol' galdu. 31956-1
Div' baloži gaisà skrēja,
Abi skrēja dūdodami;
Div' bāliņi karâ gāja,
Abi gāja domadami,
Vaj būs iet, vaj neiet,
Vaj palikt šâi zemê.
Še tais' meitas puišiem vietu,
Kas taisija zaldatam?
Zaldats guļ vidû lauka,
Vaj bij diena, vaj naksniņa.
Ko viņš klāja, ko viņš sedza,
Ko viņš lika pagalvê?
Mētel' klāja, mētel' sedza,
Cepur' lika pagalvê.
Plinte viņa līgaviņa,
Zobens viņa tēvs, māmiņa;
Plinte tam sānôs guļ,
Zobens galvas galiņâ,
Skrotes, lodes viņa bērni,
Tie guleja azotê. 14363-1
Ganīdama izganīju
Treju līču āboliņu;
Gaidīdama sagaidīju
Treju tautu sajājam.
Sajāj tautas, norīb zeme,
Es guleju diena vidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glaudat,
Otra slaukat istabiņu,
Vecakâ brāļa sieva
Lai saņem svešus ļaudis.
Sveši ļaudis tà vaicaja:
Kur ta jūsu vīra māsa?
Vaj rozèm zarus lauza,
Vaj kroniti darinaja?
"Ni rozèm zarus lauza,
Ni kroniti darinaja,
Dārziņâ kreklu šuj,
Pie ozola mēridama.
Ta sacija mēridama:
Dabūš' vīru ka ozolu"! 33586-2
Stādiju liepiņu
Silaja zemê,
Ik rīta, vakara,
Laistìt to gāju.
Jo labi laistiju,
Jo kupli auga,
Jo kupli auga,
Jo platas lapas,
Jo platas lapas,
Jo balti ziedi,
Jo balti ziedi
Jo melnas ogas,
Jo melnas ogas,
Jo tautas jāja,
Jo tautas jāja,
Jo brālis liedza:
"Es sen tev teicu,
Kam daili staigà,
Ik dienas balts kreklis,
Melns rinduciņis,
Gludena galviņa,
Spožs vaiņadziņis,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājâs".
Paldies brālitim
Par liegumiņu!
Klausišu māmiņas
Patecedama,
Darišu pūriņu
Izrakstidama. 13248-1
Bērits manis kumeliņis
Augstajàmi kājiņàm
Visas upes cauri brida,
Daugavâi peldu gāja.
No Daugavas izpeldeja
Sudrabiņa lāsitèm;
Zīda deķi noslauciju,
Saulitêi nožāveju.
Bij manami kumeļami
Kokļu stīgu iemauktiņi,
Kokledamis es aizjāju
Prūšôs ņemti līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tàs ar mani nirunaja,
Tàs ar mani nirunaja,
Tàs pie manis gan nināks.
Atpakaļu, atpakaļu,
Mans bēriti kumeliņ!
Nitīk manim Prūšu zeme,
Nitīk Prūšu dzeltenites.
Kurzemite ta man tika,
Tīk Kurzemes dzeltenites;
Kurzemnieku dzeltenites
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas šuva slēžu kreklus. 26541-8
Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa vara vārtu;
Tur dziedaja visi putni,
Vaj bij lieli , vaj bij mazi.
Strazdiņš dzied galotnê,
Lakstigala pazarê.
Saka strazds dziedadams:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Ta māsiņa sērstu brauca,
Kas dziļâi Vāczemê.
Dabraukuse pie vārtiem,
Sauc bāliņu vārtu vērt.
Iztek māsas bāleliņš
Kà eera gaigaliņš;
Iztek brāļa ļaudaviņa
Kà deltena cielaviņa;
Iznāk pate māmuliņa,
Zīdautiņu rakstidama,
Zīdautiņu rakstidama,
Asariņas slaucidama.
-Vai, tu manu mīļu bērnu,
Tavu tāļu braukumiņu!
Par gadskārtu sērstu brauci,
Ne dienàmi, nedeļàm. 33569-0
Aši aši zeiļe dzíd
Osâ mìta gaļeņâ.
Ļec, zeìļeit, tu zemê,
Ísim obi Vòczemè.
Greissim tylltu par Daugovu
Nu vacím daļderím.
Jaunys meitys pòri gòja,
Vysóm rùžu vaiņuçeņi;
Jauni puìši pòri gòja,
Visím şèrmi kumèļeņi,
Visím şèrmi kumèļeņi,
Visím cauņu capureitis.
Soka meitys uz puìším:
Kódeļ sìvu najamat?
Pàrn sacèjót, mìžu vaìņa,
Kaida vaìņa šùvosor?
Šùvosor taida vaiņa,
Ka apeiņi nazídèje.
Kú, mòşeņis, dareisim,
Sakós puìši prúju ít?
Liksim vakti uz çeļím
Uz tìm Krìvu rùbežím.
Puìši beja tiki gudri,
Tì nùgòja yudiņs çeļu. 34420-0
Aiz kalniņa dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpinaja?
Tur bij divas jaunas meitas,
Abas divas krodzenieces.
Vienai bija saldens alus,
Otrai sūris brandavīns.
Tur sanāca ciema puiši
Ik vakarus nodzerties.
- Dzeŗat, puiši, maksajat,
Nu ir laiks uz mājàm iet.
Ja jūs labi maksasit,
Es jūs mīļi pavadišu,
Es jūs mīļi pavadišu
Līdz viņam kalniņam,
Līdz viņam kalniņam,
Līdz sīkiem krūmiņiem.
Tur vietiņa uztaisita
Uz divàm cintiņàm,
Priedit' klāju, eglit' sedzu,
Paeglite pagalvî.
Sēd' zemê, dod' mutites,
Bāz rociņu azotê,
Ta nekàda kauna lieta,
Jaunu ļaužu mīlestiba. Meklēja zeme Rezultāti: 656 - 665 no 674 |
|
