29799-2
Kumèļ munu bolltskareit (mallnbèreit),
Tu maņ kaùnu padarèji:
Kur stòvèja jaunas meitas,
Tev kòjeņa pasļeidèje,
Tev kòjeņa pasļeidèje,
Maņ nùkryta capureite.
Kur' gùdeiga mòtis meita,
Padùd munu capureiti.
Padavuşe capureiti,
Şèst ar mani komonôs,
Şèst ar mani komonôs,
Byusi muna ļaùdaveņa,
Byusi muna ļaùdaveņa,
Myužam krakla devèjeņa,
Myužam krakla devèjeņa,
Myužam vìtas taìseitòja.

15627-7
Pieci gadi kalpiņš biju,
Pieci kalpa kažociņi.
Gāju sievas lūkoties,
Visi pieci mugurâ.
Rej suniši ņiģu ņagu,
Iet kažoki briku braku.
Sievas māte brīnejàs:
Vaj no elles tas iznācis!
Meitu māte, vilku māte,
Vaj man savu meitu dosi?
-Ej projam, elles kruķi,
Es tev meitas gan nedošu;
Mana meita sarkanbalta,
Tev sakaltis kažociņš.

30894-5
Migla, migla, liela rasa,
Mūs' bāliņi pieguļâ.
Sūta mani māmulite:
Ej, meitiņa, lūkoties,
Ej, meitiņa, lūkoties,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi kumeliņi.
Iraid visi, iraid visi,
Pastariša vien nevaid.
Pastaritis aizteceja
Gar upmali dziedadams,
Gar upmali dziedadams,
Ievas ziedus braucidams.
Ievas ziedu sniedzoties,
Iekrīt pats upitê.
Upe viņu nepanesa,
Iesit viļņi Daugavâ.
Daugaviņa nepanesa,
Iesit viļņi jūriņâ.
Teku, teku raudadama,
Bāleliņu mekledama.
Tecedama uzteceju
Vienu lielu augstu kalnu.
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Es redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus laiviņâ,
Zelta laiva, zīžu tīkli,
Sudraboti airu gali.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejiet man' bāliņu?
-Ai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Smuks puisitis, sarkanbaltis,
Dzelteniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenâ.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu,
Tam trešam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,-
Ne vienam, ne otram,
Tik pašam stūrmanim.
Stūrmanitis gudris vīrs,
Tas māceja laivu griezt,
Tas māceja laivu griezt,
Pret ziemeli saturèt,
Pret ziemeli saturèt,
Pretim manu bāleliņu

6528-1
Ai, daiļà mātes meita,
Sargi savu augumiņu.
- Ai, daiļais tēva dēls,
Palīdz pats pasargàt.
- Ai, daiļà mātes meita,
Nāc pie manis klāt gulèt.
- Ai, daiļais tēva dēls,
Es pie tevis negulešu;
Tu gul' zirgu stallitî,
Es telišu laidarâ;
Rītâ mazu gaisumiņu,
Tad mēs abi tiksimies:
Es ieš' siena telitèm,
Tu barosi kumeliņu. -
Es piesienu siena nastu,
Viņš lūdz vietas uztaisit.
Es uztaisu siena cisas,
Viņš lūdz baltu paladziņu.
Uzklāj' baltu paladziņu,
Viņš lūdz mani klāt gulèt.
Līdz ar viņu daguļos,
Kà lapiņa drebedama.
Stundu laika neguleju,
Sāk ar mani knakstities,
Sāk ar mani knakstities,
Sāk ar naudu lielities:
Še, meitiņa, zelta nauda,
Še vēl cita sidrabiņa!
Labak redzu zelta naudu
Zil' uguni sadegot,
Ne kà savu augumiņu
Negodâ noliekot.

24860-16
Redz, kur, brauc mans bāliņš
Pa slidiņu ezeriņu,
Zaļi vāģi, brūni zirgi,
Smuidris brūtes vedejiņš.
Niedru kaulu klēti cirta,
Dūdu spalvu jumtu jumu,
Dimantiņa gultu taisa,
Magoniņu cisas liek,
Magoniņu cisas liek,
Zīda klāja paladziņus,
Dūdu spalvu spilventiņus,
Tos palika pagalvî.
Iegulàs mūs' bāliņš
Tà kà putu gabaliņš;
Dagulàs tautu meita
Kà sarkana brūklenite.

13257-5
Segloj' bēru kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmuliņu.
Ne līdz vārtiem nedajāju,
Iztek meitu māmuliņa.
Labvakar, meitu māte!
Ko tàs tavas meitas dara?
Izdzirst meita to vārdiņu,
Ietek rožu dārziņâ;
Savijusi rožu kroni,
Tek pret mani raudadama.
Neraud, mana sirdspuķite,
Tūdaļ līdzi nevedišu;
Gaidi citas svētku dienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Gaidi manu bāleliņu.

31979-4
Es, karâ aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulî;
Atpakaļ sērstu nāku,
Atrod' lielu uzaugušu.
Paprasiju māmiņai,
Kam ta tāda mātes meita.
Māmiņ' man atsacija:
Ta, dēliņ, tav' māsiņa,
Ta, dēliņ, tav' māsiņa,
Ko atstāji šūpulî.
Kad es būtu to zinajis,
Ka tik liela uzaugusi,
Es tai pirktu vainadziņu
Sudrabiņa lapiņàm,
Lai ta manis pieminetu
Tautu galda galiņâ.

12066-0
Mēs gājàm vienu ceļu,
Tautu meita, bāleliņis.
Bāleliņis jāšus jāja,
Mēs kājàm tecejàm.
Uzceļ brālis tautu meitu
Sava bēra pakaļâ.
Es vaicaju brālitim:
Kalabad tà dariji?
Kà tu vari pūci celt
Sava bēra pakaļâ?
Vaj nevari mani celt,
Es tev īsta māsuciņa?
-Lai, māsiņa, tev ir pūce,
Būs man mīļa līgaviņa;
Sēdesim kumeļâ,
Rociņâs dodamies.

33626-0
Kur tecesi, tautu meita,
Kam nesisi launadziņu?
Nes manam bāliņam,
Tam nevaid nesejiņas.
- Sirms zirdziņš, daiļš arajs
Tēva lauka galiņâ,
Tur es iešu, tur tecešu,
Tam nesišu launadziņu.
Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu,
Tam es došu sav' pūriņu,
Sava pūra atslēdziņu.
Tam es šūšu linu kreklu,
Līdz zemiti rakstidama,
Tam adišu raibus cimdus,
Pie rociņas mēridama.

34047-16
Stādij' vienu baltu pupu
Baltâ smilšu kalniņâ;
Ta uzauga tieva gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur redzeju Dieva dēlus,
Kumeliņus seglojot.
Labu rītu, Dieva dēli,
Redzejàt tēvu, māti?
-Tēvs, māmiņa Vāczemê
Saules meitai kāzas dzer.
Ausekls ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja vedibâs;
Pa vārtiem iejājot,
Nosper zelta ābeliti.
Saules meita gauži raud,
Zeltābolus lasidama.