33596-3
Liepa aug mežiņâ,
Ozoliņis maliņâ;
Meita guļ gultiņâ,
Puisis gultas maliņâ.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu padziedàt;
Puiši āva zābaciņus,
Iet uz muižu klausities.
Nāciet, ļaudis, klausities,
Kādu tiesu Laima sprieda!
Meitàm sprieda rožu dārzu
Ar visiem ziediņiem;
Puišiem sprieda bērza zarus,
Nobraucitàm lapiņàm.

12915-6
Nāburgôs Pēteram
Div' bēdiņas gadiņâ:
Pavasar zirgs nosprāga,
Ruden sievas nedabuja.
Pēterit bālelit,
Klausi manu padomiņu,
Dabus' jaunu līgaviņu,
Dabus' jaunu kumeliņu:
Čiganam Kristapam
Vakar meita piedzimuse,
Tur varesi izaudzèt
Sevim daiļu līgaviņu;
NN muižas aitganam,
Tam bij brangi kuceniņi,
Tur varesi izaudzèt
Sevim bēru kumeliņu.

17889-13
Tautiets lūdza, brālits lūdza:
Nāc manimi klāt sēdèt!
Nesēdešu, nesēdešu
Tautietimi kamanâs.
Neviļoti iesēdosi
Tautietimi kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurvim.
Laimes māte man iznesa
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, nesēdešu,
Es meitiņa, ne sieviņa.
-Sēdi, sēdi, tu, meitiņa,
Tu godiga mātes meita;
Tev Laimite kroni pina
No sīkà sudrabiņa.

34047-17
Visas zvaigznes izskaitiju,
Ausekliša vien nevaida.
Auseklits aizteceja
Saules meitas lūkatos.
Pērkons brauca pa debesim,
Ar Sauliti bārdamies:
Saule viņu neklausija,
Izdev' meitu Ausekļam.
Pērkons, Saulei tītidams,
Nosper zelta ozoliņu.
Saules meita gauži raud,
Zelta zarus lasidama.
Visus zarus salasija,
Galotnites vien nevaida.
Ceturtâ gadiņâ
Dabuj' pašu galotniti.

17889-18
Netīšam es iegāju
Laimes mātes istabâ.
Laimes māte man pacēle
Sievas krēslu atsēsties.
Nesēdešu, Laimes māte,
N'ešu goda nopelnijse.
-Sēd, meitiņa, nebēdà,
Sieva būsi, ne meitiņa.
Kura meita goda gaida,
Tai Laimiņa kroni vija
No sudraba ziediņiem,
No lozberu lapiņàm.
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšu dzenoliem,
Tai no ērkšu dzenoliem
Un no dadžu pazarèm.

11502-24
Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es pirku lielu zirgu.
Es nopirku lielu zirgu,
Kokļu stīgu iemauktiņus.
Es aizgāju uz Prūšiem,
Kokledams, spēledams.
Prūšu meita mellacite
Glauda manu kumeliņu.
Vaj tu glaudi, vaj neglaudi,
Tu jau viņu nedabusi;
Man pašami glauditaja,
Tīru auzu devejiņa,
Sijadama auzas deva,
Lasidama ābuliņu.

17889-11
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem caunu cepurites,
Abiem caunu cepurites,
Abiem lūsu kažociņi,
Abiem lūsu kažociņi,
Abi lūdza klāt sēdèt.
Es stāveju, es domaju
Ne pie viena nesēdèt.
Nezinot iesēdos
Tautas dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites nama duru.
Gar Laimites nama duru
Trīs kārtàm rozes zied;
Pati Laimes istabiņa
Trīs kārtàm izpuškota.
Pati Laime man' saņēma,
Cēla krēslu apsēsties.
-Sēdi, meita, gaidi godu,
Neba tava Laime sēž,
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņu meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pina
No rozišu ziediņiem.
Kura godu negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem,
No dadzišu lapiņàm.

13250-25
Cìma meita vítu taìsa,
Prosa mani pòrgulét.
Guli vína, cìma meita,
Es ar tevi naguļéšu;
Es guļèju jiùru molâ
Úzuļeņa laìveņâ.-
Ít laìveņa ļeigódama,
Dasaíti zaļu muìžu.
Tyma zaļâ muìžeņâ
Treis meiteņas remesneicas:
Vína mete, ùtra aude,
Treša roksta zeìžauteņis.
Dúd, màmeņ, tù meiteņi,
Kura roksta zeižauteņas;
Ka nadúsi tòs meiteņas,
Es nùmèršu bēdeņôs.
Kur jiùs mani globósit,
Meitu bàdu nùmyrušu?
Tí jiùs mani globósit,
Ròžu dorzâ uz kaļneņa,
Ròžu dorzâ uz kaļneņa
Zam ròženu sakneitèm.
Tí staìgòja jaunas meitas
Kas reiteņa puškótús.
Raunit, meitas, kù raunit,
Ròžai golvas naraunit:
Na tei beja ròžas golva,
Tei bej puìša dvèseleite,
Tei bej puìša dvèseleite,
Meitu bàdôs nùmyruse.

13273-3
Kur tu augi, skaista meita,
Ka es tevi naredzèju?
Vaj tu augi siļeņâ,
Vaj siļeņa maļeņâ?
-Es izaugu pi màmeņis,
Bolltas ròžas ravádama,
Bolltas ròžas ravádama,
Zaļas rùtas laistédama.
Bolltu ròžu, zaļu rùtu
Nùsaveju vaiņuceņu.
Vaìcoj kungi, vaìcoj ļauds:
Kur tu jèmi, kas tev deve?
Reìgâ perku, naudu devu,
Vòrdzemê vòkenòju ?.

15723-1
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu;
Ceturtâi gadiņâ
Liku seglus mugurâ.
Jāju meitu precibâs,
Riekstus bēru kulitê;
Vienu sauju rījâ sviedu,
Otru sauju piedarbâ,
Trešu sauju ustabâ
Tumšajâ kaktiņâ.
Kamēr meita riekstus lasa,
Jau saulite vakarâ.
-Gul' tepat, ciema puisi,
Tev ir vieta pataisita,
Tev ir vieta pataisita
Tumšajâ kaktiņâ.