27542-0
Dod, Dieviņ, man zemiti,
Neba man daudz vajaga:
Vienas ases gaŗumiņu,
Olektites platumiņu.
34047-16
Stādij' vienu baltu pupu
Baltâ smilšu kalniņâ;
Ta uzauga tieva gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur redzeju Dieva dēlus,
Kumeliņus seglojot.
Labu rītu, Dieva dēli,
Redzejàt tēvu, māti?
-Tēvs, māmiņa Vāczemê
Saules meitai kāzas dzer.
Ausekls ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja vedibâs;
Pa vārtiem iejājot,
Nosper zelta ābeliti.
Saules meita gauži raud,
Zeltābolus lasidama.
33697-7
Tumsa, tumsa kas par tumsu,
Es par tumsu nebēdaju!
Dieviņš manim biedram nāca,
Mēnestiņa gaišumâi.
31851-0
Vai, Dieviņ, nu es būšu
Pusvācieša līgaviņa,
Man vīzite sazasita
Ar Vācieša kurpitèm.
9111-1
Visi man ļaunu vēl,
Lai es ilgi nedzīvoju;
Dievs man ļaunu nevēleja,
Redz man' taisni dzīvojot.
23816-1
Kult es gāju rijiņâ,
Ne spriguļa vēcinàt;
Dzīvot gāju tautiņâs,
Ne dieveru redzinàt.
8433-0
Es savam pēlejam
Mūžam ļauna nevēleju:
Dievs dod tam (viņam) cūku cirpt,
Aveniņu svilinàt.
13646-2
Bāleliņi piekusuši,
Siekiem rudzus mēridami,
Kà māsiņa nepiekusa,
Saujiņàmi mēridama?-
Ej, māmiņa, maltuvêi,
Būs meitiņa samaluse.
Vaļâ duris, vaļâ logi,
Nejūt pašas malejiņas.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltâ linu nezdaugâ (noslaukâ).
-Ņem, dēliņi, kumeliņu,
Jāj māsai pakaļâ!
-Nosajāju vienu simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâi
Spēlè pieci spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju otru simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, jūs mīļi kokletaji,
Ko jūs še koklejat?
-Koklejam tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi kokletaji,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju trešu simtu,
Dasajāju lepnu pili;
Visapkārti liepas zied,
Pie vārtiem atslēdziņa.
Iznāk divi jauni kungi
Kà peleki vanadziņi,
Saņem manu kumeliņu,
Ieved staļļa dibinâ,
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabâi,
Sēdin' galda galiņâ,
Liek man ēsti, liek man dzert,
Liek apkārti skatities.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Tik apkārti skatijos,
Ieraudziju sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâ,
Sēdam galda galiņâ,
Balta mice galviņâ.
Labvakar, man' māsiņa,
Vaj ar manim līdza nāksi?
-Ej ar Dievu, bāleliņ,
Līdza tevim vairs neiešu,
Man labaka maizes vieta,
Pa prātami arajiņš.
19720-0
Man uzauga div' mieziši,
Pabrūveju alutiņu:
Salds kà medus, auksts kà ledus, -
Ak, tu Dieva dāvaniņ'!
26758-0
Es pateicu Dieviņam,
I savai Laimiņai:
Es dēļ sava arajiņa
Vienreiz gauži neraudaju.
