22873-1
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Man rociņa labi krīt:
Es dabuju to meitiņu,
Par ko puiši ķīvejàs.

31671-0
Jauna, jauna es iesāku
Kunga durvis virināt;
Dievs to zina, mīļa Laime,
Kad pabeigšu virinàt.

32213-2
Ej ar Dievu, meteniti,
Ar to savu slokatniti;
Atnāks mūsu lieldieniņa
Ar balto piena rausi.

1581-1
Dievs dod manim citu bērnu,
Es to kūmu vairs nelūgšu:
Ēsti, dzerti gan māceja,
Ne bērniņu daudzinàt.

27317-0
Vai, Dieviņi, galva sāpe,
Nu vairs ilgi nedzīvošu;
Nu neņemšu līgaviņu,
Lai ta žēli neraudaja.

26454-3
Kājiņàm Dievu lūdzu,
Ne tautieša kumeļam:
Kamēr sliņķis zirgu jūdza,
Es par puru bāliņôs.

13250-51
Trīs priedites lejiņâi,
Visas trīs vien' garumu;
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešà līdzi locijàs.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīsas vien' dailumu;
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešà līdzi taisijàs.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura līdzi taisijàs;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Meitas bēdu nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Kad es miršu bēdiņâs?
Rociet rožu dārziņâi
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Mana zārka galiņâ.
Šādi, tādi garam jāja,
Zaru lauzti nedrīksteja;
Piejāj' trīsi Dieva dēli,
Tie nolauza galoksniti,
Tie nolauza galoksniti,
Aiznes' Māras baznicâ.
Sak' Māriņa raudadama:
Ta nebija īsta roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitas bēdu nomiruse.

664-0
Es dzirdeju kaimiņôs,
Meitas mala raudadamas;
Dod', Dieviņi, man maiziti,
Es samalšu dziedadama.

34431-0
Ak tu Dievs, es atradu
Labu laimi celiņâ:
Pieci pāri pautu bija
Dzērejiem izkrituši.

7117-2
Villu vērpu rītiņâ,
Villu vērpu vakarâ,
Lai stāv manas rokas mīkstas,
Ko dievera sveicinàt.