7273-3
Garas zeķes vien nesaju,
Gara vīra gaididama;
Dieviņš deve īsti īsu,
Stupelišu nēsataju.

8376-0
Dod, Dieviņ, man izaugt,
Dod man tāļu nolīgot,
Lai es savu pēlajiņu
Ne acìm neredzeju.

8605-1
Ļaudis mani aprunaja,
Pie baznicas stāvedami.
Dievs dod tiem noskanèt,
Kà baznicas pulkstenim.

31767-0
Ka no Dieva nopelnìt
Pāri labu kumeliņu,
Neatstāt celiņâ
Kunga dotu vezumiņu!

8439-0
Es tautieti pavadiju
Līdz pus' tēva tīrumiņ'.
Ej ar Dievu, nāc atkal,
Neklaus' ļaužu valodiņas.

25963-0
Bagats tēvs meitu deva
Bagatâ vietiņâ;
Kad Dieviņš nepalīdz,
Paliek abi nabadziņi.

22186-0
Kam, Dieviņ, tu man liki
Div' mūžiņi nodzīvot?
Kam tu mani neatņēmi
Līdz pirmo arajiņu?

18319-3
Palīdz, Dieviņ, tautietim
Mūs' māsiņu vizinàt;
Augsti kalni, straujas upes,
Bikli bēri kumeliņi.

32560-1
Dieviņš brida rudzu lauku
Ar peleku mēteliti,
Izbrien lāčus, izbrien smilgas,
Lai aug mani tīri rudzi.

13250-19
Kāpu,kāpu kalniņâ,
Pašâ kalna galiņâ,
Tur redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Jūra prasa smalku tīklu,
Laiva smalku zēģelišu;
Uzvelk baltu zēģeliti,
Iet laiviņa līgodama.
Teci, teci, oša laiva
Aiz to zaļu bērzu birzi,
Tur bij viena zaļa muiža,
Tâi muižâ trīs meitiņas.
Viena auda, otra šuva,
Trešà zīdu šķetereja.
Ta būs mana līgaviņa,
Kas to zīdu šķetereja.
Māmiņ' manu galvu glauda:
Tàs meitiņas nedabusi!
Ja man tàs nedosiet,
Bēdiņâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdâs puisi nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Ar sidraba lapiņàm.
Sajāj kungi, stārastiņi,
Nedrīkst raut vienu zaru;
Atjāj divi Dieva dēli,
Tie nolauza divi zarus,
Ietin zīda nēzdogâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ienes Māras baznicâ,
Ieliek Māras šūpolî.
Māra saka šūpodama:
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.