23702-0
Diever', mani dieveriši
Kà peleki vanadziņi;
Māsiciņas kà skujiņas,
Kà zarainas ābelites.

9246-0
Ne visiem Laima taisa
Labu vietu maliņâ;
Citai Dievs, Laima taisa,
Citai taisa Veļu māte.

3018-0
Dievs dodi kungam to dienu redzèt,
Ko māte redzeja, aukledama:
Sietiņš nogāja, auseklis uzlēca,
Vēl māte sēdeja, man' aukledama.

27311-4
Ai, Dieviņi, galva sāp,
Nu es ilgi nedzīvošu!
Sadereta, nepaņemta
Brāliņam līgaviņa.

1226-0
Svētas meitas, ne māsiņas,
Ko tik agri šķeterejiet?
Tev Dieviņis brāli deva,
Tam mūžiņu nolēmàm;
Aptinàm linu dzijas
Krustšķērsam rociņai,
Nolēmàm cilinàt
Spožu kaŗa zobentiņu,
Spožu kara zobentiņu
Tēva zemi apsargàt.

10531-0
Pirku zirgu, pirku arklu,
Arajiņu vien nepirku;
Man Dieviņis nevēleja
Arajiņu naudâ pirkt.

8494-0
Kādu mani Dieviņš deva,
Tādu māte audzinaja;
Es neiešu ļaužu dēļ
Dreijàt savu augumiņu.

13250-4
Divi dienas mežâ gāju,
Neka labu nedabuj';
Nu vēl iešu trešâ dienâ,
Dabūš' mellu kumeliņ'.
Uzkāpišu mugurâ,
Uzjājišu augstu kalnu.
No ta kalna nojājišu,
Iejājišu smukâ birzî;
No tàs birzes izjājišu,
Nogriezišu šautru šaujiņ',
Iztrūks ciema suniņi,
Iztek tur trīs skaistas meitas.
Divi mani pašu ņēme,
Viena manu kumeliņ'.
Kumeliņu stallî vede,
Mani pašu istabâ;
Kumeliņam auzas silê,
Man piecēle liepas galdu;
Uzklāj baltu galdautiņ',
Uztais' manim siena vietu,
Lūdze mani, lai es guļu.
Guledamis nolūkaju,
Ko dar ciema meitiņas.
Viena šue, otra ade,
Treša tine zīžu diegus,
Cetorta jaunaka,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Dod man, māmiņ, to meitiņu,
Kas cūciņas ēdinaj'.
Ja nedosi to meitiņ',
Miriš' meitas bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet?
Racìs rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauge zelta rozes
Mana kapa galiņâ.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauz' divi zariņus.
Aiznes Māŗas baznīcâ,
Pušķo Māŗas altariti.
Saka Māŗa sieredama:
Ta puiša dvēselite,
Meitas bēdâs nomirusi.

17444-0
Gauja, Gauja, ne upite
Tev, māsiņa, celiņâ;
Ta tev pāri jastaigà,
Kà Dieviņš palīdzès.

28978-1
Dzenu, dzenu, ganu, ganu
Savas divi raibaļiņas;
Dievs dos man simtiem dzīt
No to divu raibaliņu.