Latviešu un Vāciešu savstarpīgā satiksme.
31851-0 Vai, Dieviņ, nu es būšu Pusvācieša līgaviņa, Man vīzite sazasita Ar Vācieša kurpitèm. 31852-0 Ai, kundziņ Vācietiņ, Tavu garu deguniņ! Tu varesi elles krāsni Ar šnukuri izbadìt. 31853-0 Ai, kundziņi Vācietiņi, Tavu šauru kamaniņu! Kur tu liksi sievu, bērnus, Kur tu grēkus vizinasi? 31854-0 Ai, Vācieti, ai, Vācieti, Tu jau iesi diedelèt: Cūkas tavu pļav' izraka, Teļ' apēda siena kaudzi, Vieni paši ķelderiši, Tie sadedza sildoties. 31855-1 Eì, Vaèciet, plykadìda, Na as tova lìgaeviņa: Rìgâ tova lìgaeviņa Ielas molu vozájás. 31855-0 Ai, Vācieti, plikadīda, Vaj es tava līgaviņa? Rìgâ tava līgaviņa Ielas malu vazajàs. 31856-1 Ei, Vācieti, velna bērns, Tev bij dzimt, neuzaugt! Jau dažam tâi vietâ Vējiņš pelnus putinaja. 31856-0 Ai, Vācieti, velna bērns, Dzimt tev bija, neuzaugt! Dadžam augt(i) tâi vietâ, Vējam pelnus putinàt! 31857-0 Ai, Vācieti, vella bērnis, Dzimt tev bij, neuzaugt, Kam tu manus bāleliņus Kà pelites spīdzinaji. 31858-0 Ai, Vācieti, vella bērns, Kam tu nāci šâi zemê? Tava māte putru vāra, Ķēves kāju maisidama, Ķēves kāju maisidama, Kuņas pienu pieliedama.
|