Latviešu un Vāciešu savstarpīgā satiksme.
31877-0 Labak ēdu koka saknes Tautu dēla kaktiņâ, Ne kà ietu pie Vācieša Baltu maizi kribinàt. 31878-0 Latviets bija mans tēvinis, Latvietene māmulite, Mēs bērniņi, trakgalviši, Ieviertam Vāciešôs. 31879-0 Lībiešam, Vāciešam Sūdu vezmis apgāzàs. Sauc strādniekus, sauc sulaiņus, Lai uzceļ sūdu vezmu. 31880-0 Lībiešam, Vāciešam Sūdu vāģi apgāzàs. Lībiets saka: cel augšâ! Vāciets saka: lai paliek! 31881-0 Man māmiņa, maz' esot, Vāciešam pavēleja; Es pakritu raudadama Zem araja kājiņàm. 31882-0 Nāc ārâ tu, Vācieti, Ko es tev parādišu: Ekur tava dvēselite Jau ellê karajàs. 31883-0 Pieci kaķi arklu vilka, Vāciets ara raudadams. Redz, Vācieti, redz, Vācieti, Kà maizite japelnì. 31884-0 Pusvācieša bērniņš biju, Pusģeņģera kumeliņš; Satrūkàs lieli kungi, Šķiet majoru važojam. 31885-0 Pusvācieša sievu ņēmu, Nebij laimes dzīvojot: Pirti kūru, ta nodega, Pirmo bērnu vilks apēda. 31885-2 Pusvācieša bērniņš biju, Zemnieks kļuvu dzīvodams. Ganôs gāju, govs nosprāga, Pirti kūru, ta nodega. Uzasēdu kalniņâ, Kažociņu lāpidams, Pieteceja melna lapsa, Nozog manu adatiņu. Teku, teku pa celiņu, Adatiņas mekledams. Uztek vienu pavāriņu, Pavārinis gaļu vāra. Es prasiju smeķešan', Viņš iesita par pakausi, Viņš iesita par pakausi, Ar guntiņas pagaliti. Par piec' mārkas ziepes pirku, Piecas dienas velejos, Melns tur bija, melns palika, Mūžam balta nedabuju.
|