34043-4
Es nomešu balu pupu
Daugaviņas maliņâ;
Ta izauga liela gara
Deviņiem žuburiem.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas žuburiem.
Man iedeva Dieva dēls
Trim kantèm zobeniņu.
Es pārciršu Velnam galvu
Deviņiemi gabaliem,
Man apskrēja brūni svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Tâi vietâ mazgasim,
Kur deviņas upes tek.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus kaltesim?
-Tâi liepâ kaltesim,
Kur deviņas saules spīd.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus sakulsim?
-Tâi namâ sakulsim,
Kur deviņas vāles stāv.

33386-0
Mīļa Māra rotà
Pa nama jumtu,
Sievu, meitu godiņu
Raudzidama,
Vai šķīts namiņš,
Vai balti trauciņi,
Vai jaunas seiviņas
Linautiņôs,
Vai jaunas meitiņas
Vara vaiņakôs.

4976-5
Kas ta tāda balta nāca
Pusvakara saulitê?
Ta nāk pate mīļa Māra
Bārenites apraudzit.
- Labvakar, bārenite,
Dzird' es tevi saderetu.
- Nava tiesa, mīļa Māra,
Nav man vēl gatavibas.
- Ej ar Dievu, bārenite,
Es tev došu gatavibu:
Simtu govu, simtu vēršu,
Simtu baltu villainišu;
Tavam miežu arajam
Simtu bēru kumeliņu,
Lai tas ara, lai eceja,
Visu mūžu dzīvodams.

29435-1
Duš, ēdat man, gosniņas,
Tâi mazâi zālitêi!
Pa nedeļu svētrītinis,
Tad es dzīšu ābolâi.
Kad aizdzinu ābolâi,
Ron' ābolu noganitu;
Mīļa Māra noganijse
Ar savàm raibaļàm.

17889-25
Netīšam es iegāju
Mīļas Māŗas pirtiņâ.
Mīļa Māŗa man pacēla
Sievas krēslu sēdešan'.
Vai, Dieviņ, nesēdešu,
Man nav sievas vajadziba.
-Sēd', meitiņa, nebīsties,
Būsi sieva dzīvodama.

22-0
Kad es dziedu, koši (grazni) dziedu,
Kad es raudu, žēli raudu.
Kà es koši (grazni) nedziedašu,
Māŗa dziesmu teicejiņa;
Kà es žēli neraudašu,
Kad es biju (augu) sērdienite.

29179-1
Mīļa Māra govis skaita,
Vītolâ sēdedama.
Dod, Māriņa, man to govi,
Kas no simta atlikuse:
Melna govs, plati ragi,
Ar baltaju muguriņu;
Ne ta ziemu stallî tilpa,
Ne vasaru laidarâ.

5037-7
No rītiņa liela migla,
Man pazuda māmuļite.
Niedru purvu tecedama,
Uztek' triju avotiņu.
Vienâ dzēra govis, vērši,
Otrâ bēri kumeliņi;
Tâi trešajâ avotâi
Divi baltas mazgajàs.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmuļite.
Māmiņ' mani projam sūta,
Mīļa Māŗa klāt aicina.
Mīļa Māŗa man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgà rīta rasiņâ;
Mazgà rīta rasiņâ,
Rullè zelta rullitî;
Rullè zelta rullitî,
Žau niedrites galiņâ.
Tur atjās Dieva dēli
Ik rītiņa mazgaties,
Ik rītiņa mazgaties,
Nezdogâ slaucities.
Slaucidamies tie runaja:
Ko mēs dosim sērdienei?
Viens dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tas trešais novēlesim
Labas laimes dzīvojam.

5062-0
Sērdienite kronu pina
Baltābola kalniņâi.
Tur atnāca mīļa Māŗa (mīļš Dieviņis)
Ar divim eņģeļim.
Kur tu liksi, sērdienite,
Puķu kroni nopinuse?
Nav man tēva, ne māmiņas,
Kas man zelta liedinàs?

32614-0
Kas ta tāda lela pile
Tâi celiņa maliņâ?
Tai pilei triji vārti,
Visi triji sudrabiņa.
Pa vieniemi Dievs iebrauca,
Pa otriemi mīļà Māra,
Pa trešiemi Jānits brauca
Div' dzelteni kumeliņi.