Svētdienas gani.
Katalogs > ... > Gani un ganu dzīve. > Svētdienas gani.
29433-0 Dod, Dieviņi, lietum līt, Nejās puiši pieguļâ, Būs manàm telitèm Svētu rītu āboliņš. 29434-0 Dzen ganôs, brāļa sieva, Jele vienu svētu rītu! Izdzinuse vienu rītu, Brālim pļavu noganiji; Izdzinuse otru rītu, Sava tēva rudzu lauku. 29435-0 Duš, ēdat man, gosniņas, Tâi mazâ zālitê; Svētu rītu, tad būs vaļas, Tad laidišu ābulâ. 29435-4 Ēdat, manas raibaliņas, Ir to pašu pura grīsli; Rītu būs svēta diena, Tad laidišu ābolâ. 29435-2 Ēd, gosniņ, maurodama Tâi mazâ zālitê; Svētu rītu, tad laidišu Baltābola kalniņâ. 29435-6 Ēdat rāmi man, gosniņas, Mazajâ zālitê; Rītu būs svēta diena, Tad laidišu ābolâ. 29435-1 Duš, ēdat man, gosniņas, Tâi mazâi zālitêi! Pa nedeļu svētrītinis, Tad es dzīšu ābolâi. Kad aizdzinu ābolâi, Ron' ābolu noganitu; Mīļa Māra noganijse Ar savàm raibaļàm. 29435-3 Ēdat, govis, rotājat Tâi mazâ zalitê; Par nedeļu svētu rītu, Tad laidišu ābolâ. 29435-5 Ēdati, manas telites, Šito pašu pura zāli; Kad aties svēta diena, Ta' nodzīšu ābolâ. 29436-0 Es atradu atradienu, Svētu rītu ganidama: Kur Dieviņis jostu joza, Tur nokrita zobeniņš.
|