33625-14
Mēs bijàm trīs māsiņas,
Nogājàm odziņâs.
Kas papriekšu pielasija?
Pastarite pielasija.
Nokaunam pastariti
Dēļ tàs ogu vācelites,
Nokavuši pabāžam
Zem tàs ogu vācelites. -
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ žuburâ
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi kokledami:
Gauži skan tàs koklites!
Atsacija māmulite:
Tai bij dārga dvēselite.

33625-4
Māte gāja slotas griezt
Ar piecàm meitiņàm.
Pastarite pakaļ tek,
Ta noslīka paltiņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ žuburâ
Brāleliņi kokles šķēla.
Saka brāļi kokledami:
Tàs koklites gauži skan!
Saka māte raudadama:
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Mana kāju avejiņa,
Mana kāju avejiņa,
Man autiņu mazgataja,
Man autiņu mazgataja,
Mana govu ganitaja,
Mana govu ganitaja
Pa zaļo dābuliņu.

33625-8
Māte savas meitas raida
Svētâ rītâ baznicâ.
Pāriet mātei visas meitas,
Pastarite neatgāj'.
Pastarite aizteceja,
Ievu ziedus lasidam'.
Ievu ziedus lasidamai
Nokrīt zelta vaiņadziņš;
Vaiņadziņu mekledama,
Iekrīt pate upitê.
Upit' viņu nepanese,
Ienes viņu jūritê;
Jūrit' viņu nepanese,
Izmet kāpu maliņâ.
Tur uzauge zelta liepa
Deviņiem zariņiem.
Par deviņiem gadiņiem
Tur bāliņš kokles cirte.
Saka bāliņš kokledams:
Tie kokliņi gaiši skan;
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarit'!

33625-17
Tēvs mani nošāva,
Pamāte izcepa,
Māsiņa žēliga,
Ta mani žēlo,
Ta manus kauliņus
Salasija,
Ietina baltâ
Nēzdogâ,
Ielika baloža
Ligzdiņâ.
Balods mani izpereja,
Savus bērnus domadams,
Pavasari izteceju
Kà dzeltena cielaviņa.
Ieraug' mani ciema bērni,
Tie jau mani negribeja,
Tie jau mani negribeja,
Iemet' skudru pūlitî;
Skudras mani negribeja,
Iemet' mani upitê;
Upit' mani negribeja,
Izmet' mani maliņâ.
Ta upite izteceja
Deviņàm iztekàm,
Devitâ iztekâ,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ gadiņâ
Iet brālitis kokles cirst.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites gauži skan!
Sak' māmiņa dzirdedama:
Tà raud manis pastariņš,
Tà raud manis pastariņis,
Skudritèm ēdinats,
Skudritèm ēdinats,
Upitê slīcinats.

33625-1
Kam ta jūŗa agri šņāca
Miglotâi rītiņâi?
Eit, brāliši, skatities,
Vaj ir visas mūs' māsiņas.
Bij gan visas, bij gan visas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar Daugavu dziedadama,
Gar Daugavu dziedadama,
Vaiņadziņu puškodama.
Vaiņadziņu puškojot,
Nokrīt zelta gradzentiņš.
Gradzentiņu mekledama,
Iekrīt pate Daugavâi.
Daugav's viļņi nepanesa,
Ieviļņoja jūriņâi.
Jūŗas viļņi nepanesa,
Izviļņoja maliņâi.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņam galoknem.
Pa deviņi gadiņim
Cērt brāliši kokļu koku.
Sak' brāliši kokledami:
Koši skan tàs koklites!
Sak' māmiņa raudadama
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Kas noslīka Daugavâi.

33625-15
Zynu, zynu bròļa sàtu,
Navajag vadeitòju:
Pi vòrtim úzuliņš
Meisteitim ? zariņim.
Pilni zori şeiku putnu,
Stradiņš şéd vèrsyuņè,
Stradiņš şéd vèrsyuņè,
Laksteigola pazaŗè.
Stradiņš soka dzídódams:
Kas tur brauc, zeme reib?
Atbrauc meusu tàva mòsa
Par deveņis vasariņis,
Par deveņis vasariņis
Ar deveņi kumèliņi.
Ìļeigòva tàva mòsa
Kó saùļeite ustobâ,
Sateçèje bròļa bàrni
Kó gaìgolys rùkys dút.
Še ir visi bròļa bàrni,
Pastareitis vín navá.
Pastareite aizteçèje
Upis molu raudódama,
Upis molu raudódama,
Ìvys zídus braùçeidama.
Ìvys zídus braùçejùt,
Nùkreit rùžu vaiņuciņš;
Vaiņuciņa mekļèjùt,
Nùkreit zalta gredziniņš;
Gredziniņa makládama,
Ìkreit poša upeitè.
Tej upeite napaņeşe,
Tej ìņeşe Daugovâ;
Daugaviņa napaņeşe,
Tej ìņeşe jeùriņâ;
Tej jeùriņa napaņeşe,
Tej izņeşe maliņâ.
Tur izauga kupla ļìpa
Deveņím zariņím.
Deveitâ zariņâ
Poši bròļi kùkļis šķéļe.
Soka bròļi kùkládami:
Gauži skaņ tós kùkļeitis!
Tó raud meusu pastareite,
Svešu zemi staìgódama.

33625-0
Kur, priedite, tavi zari?
Celmi vien līdumâ;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabâ.
Sauc, māmiņa, savas meitas,
Sauc lielàs, sauc mazàs!
Attek lielas, attek mazas,
Pastarite neattek.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Zilus ziedus lasidama.
Pie ziediņa sniedzoties,
Nokrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu meklejot,
Nokrīt zīļu vaiņadziņš.
Pēc vaiņaga sniegdamàs,
Iekrīt pate upitê.
Upe viņu nepanesa (netureja),
Ta iemeta Daugavâ,
Daugaviņa nepanesa (netureja),
Ta iemeta jūriņâ,
Jūŗa viņu nepanesa (netureja),
Ta izmeta maliņâ,
Ta izmeta maliņâ
Baltâ smilšu kalniņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņàm galotnèm.
Devitâ gadiņâ
Iet brālitis kokles cirst.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites gauži skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Gar upiti tecedama,
Gar upiti tecedama,
Zelta ziedus lasidama.

33625-20
Trīs meitiņas lielijàs
Par jūriņu pārpeldèt;
Divas vieni pārpeldeja,
Trešà grima dibenâ.
Kur trešà iegrimuse,
Tur uzauga kupla liepa,
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Jāja šādi, jāja tādi,
Nedrīkst zaru kustinàt;
Pēc atjāja Dieva dēli,
Tie nolauza cekuliņu.
Nolauzuši cekuliņu,
Appuškoja cepurites;
Appuškojši cepurites,
Ieiet Māres baznicâ,
Ieiet Māres baznicâ,
Saules meitu lūkoties.
Saules meitas gudras bija,
Zem altara pateceja.

33625-3
Kur, priedite, tavi zari?
Celmi vien līdumâ;
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabâ.
Sasauc visas savas meitas,
Sasauc lielas, sasauc mazas.
Visas meitas sanākušas,
Pastarite nav nākuse.
Pastarite aizgājuse
Gar Daugavu sieredama,
Gar Daugavu sieredama,
Ievas ziedus braucidama.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vainaga sniegdamàs,
Iekrīt pate Daugavâ.
Zvejnieciņi bāleliņi,
Izvelcieti maliņâ,
Izvelcieti maliņâji,
Uzkaisieti baltas smiltis,
Uzkaisieti baltas smiltis
Uz pastares dvēselites.
Tur izauga kupla roze
Zeltitiemi ziediņiem,
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.

33626-0
Kur tecesi, tautu meita,
Kam nesisi launadziņu?
Nes manam bāliņam,
Tam nevaid nesejiņas.
- Sirms zirdziņš, daiļš arajs
Tēva lauka galiņâ,
Tur es iešu, tur tecešu,
Tam nesišu launadziņu.
Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu,
Tam es došu sav' pūriņu,
Sava pūra atslēdziņu.
Tam es šūšu linu kreklu,
Līdz zemiti rakstidama,
Tam adišu raibus cimdus,
Pie rociņas mēridama.