33623-3
Ko mēs, puiši, darisim,
Solàs meitas projam bēgt?
Liksam vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežàm.
Meitas lielas gudrenieces,
Ūdens ceļu aizgājušas,
Ūdens ceļu aizgājušas
Ar kuģiem Vāczemê.
Tàs domaja Vāczemê
Zīda drēbes vien valkàt,
Zīda drēbes vien valkàt,
Spilvenôs vien gulèt.
Tur tàm lika pupas malt,
Vara bungas rībinàt.
- Ko mēs, māsas, darisam,
Steigsimies atpakaļ,
Steigsimies atpakaļ
Savâ tēvu zemitê,
Vēl tēvam tīri rudzi,
Nāburgôs skaisti puiši.

33623-0
Ko mēs, brāļi, darisim,
Solàs māsas bēgšus bēgt?
Liksim, brāļi, stipru vakti
Vez visim celiņim,
Vez visim celiņim
Līdz pat Prūšu robežam.
Dievs tàs meitas gudras deva,
Tàs nogāja ūdens ceļu,
Tàs nogāja ūdens ceļu
Ar kuģim Vāczemêi.
Tur cereja lētu dzīvi,
Medu ēst, vīnu dzert.
Tur tàm lika zaļus pūrus
Pa pūram maldinàt.
- Iesim, māsas, atpakaļ
Savâi tēvu zemitêi!
Mūs' brāļim lieli lauki,
Visi pilni linu sēti,
Tos vērpsim, audisim
Priekš savim brālišim.

33623-2
Ko, māsiņas, darisim,
Dzīràs puiši projam iet?
Taisam slaztus pa ceļiem,
Lai tie projam neaiziet.

33623-5
Ko, nu, puiši, darisim,
Dzīràs meitas projam bēgt?
Liksim vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežàm.

33623-1
Ko mēs, meitas, darisim,
Puiši dziŗàs projam bēgt?
Liksim vaktis uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežiem,
Līdz pat Prūšu robežiem
Vaktesim tos puisišus.
Vels tos puišus gudrus deva,
Tie aizgāja ūdens ceļu,
Tie aizgāja ūdens ceļu
Ar kuģiem uz Vāczemi.
Tie domaja Vāczemê
Spilvenôs vien gulèt.
Tiem tur lika pupas malt,
Vaŗa bungas mugurâ.
Tà runaja tie puisiši:
Kaut mēs kļūtu atpakaļ,
Kaut mēs kļūtu atpakaļ
Pie Kurzemes meitiņàm!
Kurzemê laba dzīva,
Pašas meitas gultu taisa,
Pašas meitas gultu taisa,
Pašas klāja paladziņu,
Pašas klāja paladziņu,
Pašas nāca klātgulèt,
Pašas nāca klātgulèt,
Pašas mīļi apķēràs.

33623-4
Kuo nu, meitas, daerísam,
Dziras puìši pruojam bágt?
Sútam vakti uz ceļiem
Uz tièm Prùšu ruoebežiem.
Puiši lièli guidrenieki,
Tiè aizgàja údens ceļu,
Tiè aizgàja údens ceļu
Ar kuģiem Vàeczemê.
Tur tièm deva pupas plást,
Vaera bunngas ríbanát.
Nij tiè mák pupu plást,
Nij mák bunngu ríbanát.

33624-0
Ko sēžati, ko gaidati,
Mūsu jaunas mamzelites?
Vaj gaidati Poļu kungus
No pilsata izjājam?
Izjāj Poļu muižniecinis
Mellajàmi drēbitèmi.
- Ko jūs sēžat, ko gaidati,
Smukas jaunas mamzelites?
Man pašami pilsētâi
Simtu jaunas mamzelites.
Vienu ņemšu, to mīlešu,
Ta būs mana līgaviņa.

33625-21
Upmalâ ievas zied,
Pastarite ziedus lauž.
Pēc ziediem sniedzoties,
Nokrīt zīļu vainadziņš;
Pēc vaiņaga sniedzoties,
Iekrīt pate upitê.
Upe viņu nepanesa,
Ta iemeta jūriņâ;
Jūra viņu nepanesa,
Ta izmeta kalniņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem zariņiem.
Tur atnāca bāleliņš
Liepas zarôs kokli cirst.
Sak' bāliņš kokledamis:
Liepas kokle daiļi skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Ta nav vis liepas kokle,
Ta ir māsas dvēselite,
Par ūdeni atnākuse.

33625-9
Māte savas meitas sauca
Lielas, mazas launagâ;
Citas visas sateceja,
Pastarites vien nebija.
Pastarite aizteceja
Gar upmali dziedadama,
Gar upmali dziedadama,
Ūdens ziedus lasidama,
Ūdens ziedus lasidama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajoti,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Gredzentiņu sniedzoties,
Iekrīt zīļu vainadziņš;
Vainadziņu sniedzoties,
Iekrīt pate upitê.
Nesa upe, nepanesa,
Sit vilniti Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Sit vilniti jūriņâ;
Jūra viņu nepanesa,
Izskaloja maliņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņàm galotnèm.
No devitas galotnites
Bāleliņš kokles taisa.
Sak' bāliņš kokledams:
Tàs koklites koši skan;
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dziedaja pastarite,
Tà dziedaja pastarite,
Kas noslīka upitê.

33625-10
Māte savas meitas sauce,
Sētiņâ stāvedama.
Pārtek viena, pārtek otra,
Pastarite nepārtek.
Pastarite noteceja
Gar Daugavu dziedadama,
Gar Daugavu dziedadama,
Mēļu ziedus lasidama.
Mēļu ziedus lasijot,
Nokrīt mēļu villainite;
Villainites meklejot,
Nokrīt zīļu vaiņaciņš;
Vaiņaciņa meklejot,
Nokrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņa meklejot,
Iekrīt pati Daugavâ.
Daugaviņa nepanese,
Aizpļundina jūriņâ;
Ne jūriņa nepanese,
Izmet viņu maliņâ.
Aiziet divi jaunbrāliši,
Iznes viņu kalniņâ;
Iznesuši kalniņâ,
Satin zīda nēzdaugâ;
Satinuši nēzdaugâ,
Nones Māŗas baznicâ;
No baznicas paņēmuši,
Parok viņu zemitê (Ieliek smilšu bedritê).
Tur izauga kupla liepa
Deviņàm pazarèm.
Devitâ gadiņâ
Nāk brāliši kokļu cirst.
Saka brāļi kokledami:
Tàs koklites žēli skan;
Saka māte raudadama:
Tà dziedaja pastarite,
Tà dziedaja pastarite,
Kas noslīka Daugavâ,
Kas noslīka Daugavâ,
Mēļu ziedus lasidama.