33620-2
Es uzkāpu kalniņêju,
Kažociņu salāpìt;
Atskrej viena raiba kaķe,
Paķer manu ielāpiņ'.
Raibu kaķi mekledam,
Ieraug' vienu raibu muiž',
Tâi raibâi muižiņâi
Pavāriņš zupi vār'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man zupi pasmeķèt!
Tas bezgoža pavāriņš
Nedod zupi pasmeķèt.
Pavārs ņēm' ugiņ' šķetu,
Sit pa manu vēdariņ'.

33620-4
Ņemu pauni pār plecèm,
Sāku silu lenderèt;
Uziem' vienu augstu kalnu
Pašâ sila viducî.
Metu pauni uz to kalnu,
Lāpu savu kažociņu.
Vels uznese lāču māti,
Nolauž manu adatiņ'.
Atkal pauni pār plecèm,
Sāku silâ lenderèt.
Uziem' vienu zaļu muiž',
Zaļas muižas pavāriņ'.
Pavāriņ, labs draudziņš,
Dod man sulu pasmeķèt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Iesit man par vēderu.
Piec' mārciņu ziepju pirku,
Trīs dieniņu pirti kūru,
Asi malku kurinaju;
To es pēru, to mazgaju;
Nevareju izmazgàt.
Kas dos izmazgàt
Paša Dieva devumiņ'!
Melns tur bija, melns palika,
Melns būs visâ mūžiņâ.

33620-1
Apsēdos kalniņâ,
Lāpu savu kažociņu.
Daskrien wiena melna kuce,
Norauj manu ielāpiņ'.
Es nogāju lejiņâi,
Ielāpiņa mekledams.
Tur atradu jaunas meitas
Kovārnišus vārijot.
Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Dodiet zupas pasmeķèt!
Meitas ņēma pavārnicu,
Dod par lūpàm švimbu švambu!

33621-0
Gòja meita iz olùta
Péc solta jiudisņeņi;
Puìškins klìdza pakaļâ:
Ak, tu meitiņ, pagaìd' mani!
Ak, tu puìka, puìškiņeņ,
Glupu tovu podùmeņ!
Naklìdz vysâ gaļveņâ,
Tàvs stòv aiz vòrteņu,
Sauça man' iz dòrzeņa
Magaņeņu paravátu.

33622-0
Ko vēleju, tas notika
Lielam kroga dzērajam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Nezinaja zirgu ķert,
Ne no zara cepuriti.
Labak ķēra cepuriti,
Lai tek bēris kumeliņš:
Daudz ļautiņu kājàm gāja,
Neviens gāja bez cepures.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigaja raudadams,
Sastaigaja raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Ceturtâ dieniņâ
Preti nāca tautu meita,
Preti nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.
- Tautu meita zeltenite,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Ak tu tautu delveriti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Spoži bērs, asi kalts
Tēraudiņa pakaviem.
- To noķēru, to piesēju
Tēva lauka galiņâ,
Tēva lauka galiņâ
Pie zaļà ozoliņa,
Pie zaļà ozoliņa
Zaļa vaŗa pavadâ,
Zīda deķi apdeķoju
Līdz pat kāju galiņam.
Tav' kumeļu saķerot,
Man notika liela skāde:
Zars norāva vainadziņu,
Tam nobira vizuliši.
- Nebēdà, tautu meita,
Vainadziņu aizmaksašu,
Še rociņa, tic vārdiņu,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man' kumeļa braucejiņa.
Gaidi rītu, vaj parītu,
Aizsūtišu preceniekus.
- Gaidu rītu, gaid' parītu,
Blēdim blēža valodiņa!
Ceturtâ rītiņâ
Sarej tēva kuceniņi,
Sarej tēva kuceniņi,
Zviedz kumeļi pie vārtiem.
Ej, brāliti, skatities,
Ko rej tēva kuceniņi.
- Bēdz, māsiņa, kambarî,
Tev sajāja precenieki.
- Ko es bēgšu kambarî,
Es jau biju sadereta.
- Kur, māsiņa, tu dereji,
Ka es tevi neredzeju?
Vaj klētî, vaj druvâ,
Vaj savâ maltuvê?
- Ne klētî, ne druvâ,
Ne savâ maltuvê:
Tēva lauka galiņâ
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bērà kumeliņa,
Tur rociņas sadevàm,
Gredzeniņus samijàm.
- Māsiņ mana jaunakà,
Kam prasiji padomiņu?
Vaj tēvam, vaj mātei,
Vaj vecakam brālitim?
- Ne tēvam, ne mātei,
Ne vecakam brālitim:
Laimit' mums rokas šķīra,
Dievs piedeva padomiņu,
Dievs piedeva padomiņu
Visu mūžu dzīvojot.

33622-14
To es lūdzu (teicu), tas notika
Lielam kroga dzērajam (Staltam tēva dēliņam):
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Cepuriti gan dabuja,
Kumeliņu nesaķēra.
Trīs dieniņas sastaigaja,
Kumeliņu mekledams;
Ceturtâ dieniņâ
Satiek vienu tautu meitu,
Nāk pa ceļu dziedadama,
Pirkstainiekus adidama.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Kāds bij tavis kumeliņš?
- Spoži bērs, aši kalts,
Zelt' iemaukti galviņâ.
- Vai, puisiti, vai, brāliti,
Tāds manâ rociņâ,
Tāds manâ rociņâ,
Manâ rožu dārziņâ.
- Vai, meitiņa, vai, māsiņa,
Atdod manu kumeliņu.
- Vai, puisiti, vai brāliti,
Ne par naudu nedabusi:
Visi mani rožu koki
Kà lazdiņi nolociti.
- Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Gan es rozes aizmaksašu:
Audzi liela, staigà balta,
Būsi mana līgaviņa.
- Augšu liela, staigaš' balta,
Nebūš' tava līgaviņa,
Es nebūšu līgaviņa
Tādam kroga dzērajam.

33622-3
Ko es teicu (lūdzu), tas notika
Staltam tēva dēliņam:
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti.
Iet pa ceļu raudadams,
Kumeliņu mekledams.
Preti nāca tautu meita
Pa celiņu dziedadama,
Pa celiņu dziedadama,
Raibus cimdus adidama.
- Labdien, tautu zeltenite,
Redzej' manu kumeliņu?
- Paldies, tautu bāleniti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Tumši bērs, aši kalts,
Sudrabiņa iemauktiem.
- Ak tu tautu bāleniti,
Tas manâ rociņâ,
Tas manâ rociņâ,
Manâ rožu dārziņâ.
Tas tos manus rožu kokus
Krustkrustiem salauzija.
Ak tu tautu bāleniti,
Kà tu rozes aizmaksasi?
- Jūgšu bēri kamanâs,
Vediš' tevi baznicâ,
No baznicas krodziņâ,
No krodziņa sētiņâ.

33622-8
Man pazuda kumeliņis
Celmainâi līdumâ.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sastaigaju mekledams.
Ceturtâi dieniņâi
Atron' savu kumeliņu,
Atron' savu kumeliņu
Tautu meitas laidarâ.
Ai, lūdzama tautu meita,
Atdod manu kumeliņu!
- Neatdošu kumeliņu,
Lielu skādi nodarija:
Man izmina rožu dārzu,
Brālitim auzu lauku.
Brālits auzas gan pieciestu,
Es rozites necietišu.
Apsolies mani ņemt,
Tad rozites piecietišu,
Tad rozites piecietišu,
Tad atdošu kumeliņu.
- Kà lai varu tevi ņemt,
Kad prātam nepatīk!
Ta nevaida villainite,
Uzsedzama, nosedzama;
Ta nevaida viena diena, -
Viss mūžiņis dzīvojams.

33622-1
Es dziedaju, gavileju
Diža meža maliņâ;
Smuks puisitis baltu muti
Iztek meža maliņâ.
Vai, puisiti, vai, brāliti,
Ko nāc meža maliņâ?
- Tautu meita, ne māsiņa,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Tautu dēli, ne brāliti,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Mazs bēritis, cietas krēpes,
Zelta iemaukts galviņâ.
- Tautu dēli, ne brāliti,
Tāds bij tēva stalliņâ.
Man noēda rožu dārzu,
Tēvs ielika stalliņâ.
- Maksaš' tavu rožu dārzu,
Ņemšu tevi klāt gulèt.
- Es negribu tavu maksu,
Ne ar' tevi klātgulèt.
Sēšu citu rožu dārzu,
Neņemš' tevi mūžiņâ,
Lai es varu savu mūžu
Rozitês puškoties.

33622-12
Zirgs aizskrēja meža ceļu,
Zars norāva cepuriti;
Cepuriti gan saķēru,
Kumeliņu nevareju.
Piecas dienas sastaigaju,
Kumeliņu mekledams;
Sestajâ dieniņâ
Satikos tautu meitu.
Ai, godiga tautu meita,
Vaj redzeji kumeliņu?
- Ai, godigs tēva dēls,
Kāds bij tavs kumeliņš?
- Dzidri bērs, aši kalts,
Tāds bij mans kumeliņš.
- Nebēdaji, tautu dēls,
Dzīvs ir tavs kumeliņš:
To saņēmu, to piesēju
Tēva lauka galiņâ,
Tēva lauka galiņâ
Apakš kupla ozoliņa.
- Ai, godiga tautu meita,
Atdod manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa,
Ta kumeļa braucejiņa.