33635-0
Šodien iešu baznicâ,
Koši,daiļi greznošos,
Vilkšu svārkus līdz zemei,
Segšu baltu villainiti.
Iekš' krodziņu no krodziņa,
Tautu dēlu mekledama.
Iemu krogus stedelê,
Redzu tautu kumeliņu,
Redzu tautu kumeliņu
Apseglotu,apdeķotu.
Iemu krogus istabâ,
Redzu pašu tautas dēlu,
Redzu pašu tautas dēlu
Sēžam galda galiņâ,
Sēžam galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīksteju bildinàt.
Lai būt' ļaužu cik būdamu,
Man ar savu jarunà.
Es ar savu runadama,
Ieraug' īstu bāleliņu.
Bāleliņš man vaicaja:
Ko,māsiņa,tu runà?
Es,brāliti,to runaju,
Atstāt tēvu,māmuliņu,
Atstāt tēvu,māmuliņu,
Atstāt savus bāleliņus.

33636-0
Sēž' pie loga dziedadama,
Zīžautiņu rakstidama,
Gaidu savu mīļakaju
Pie manim atnākam.
Tur viņš nāk,tur viņš nāk,
Re,cik daiļi viņš tur nāk:
Kurpes kājâ,niedre rokâ,
Pirkstâ zelta gredzentiņš.-
Nu staigaju raudadama,
Gaidu savu dzērajiņu,
Gaidu savu dzērajiņu
No krodziņa pārnākam.
Re,kur nāk,re,kur nāk,
Re,kur žūpa vazajàs:
Vīzes kājâ,runga rokâ,
Lūku nasta mugurâ.
Tam mutite nemazgata
Visu cauru nedeliņu,
Tam galviņa nesukata
Visu garu vasariņu.

33637-0
Sedloj' savu sirmu zirgu,
Jāj' uz baltu rožu dārzu.
Tur bij viena veca māte,
Tai mātei trīs meitiņas.
Viena auda,otra vērpa,
Trešà zīdu šķetinaja.
Dod,māmiņa,man to meitu,
Kas to zīdu šķetinaja.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur izauga zelta roze
Manâ galvas galiņâ.
Ik svētdienas meitas nāca
Dārziņâ puškoties.
Ienāk viena,ienāk otra,
Zelta rozi neaiztiek;
Ienāk mana īsta brūte,
Ta norāva zelta rozi,
Norāvuse zelta rozi,
Ietin zīžu nēzdogâ,
Ietin zīžu nēzdogâ,
Aiznes Māras baznicâ,
Aiznes Māras baznicâ,
Ieliek zelta šūpulî.
Šūpo,Māra,to šūpliti,
Te gul puiša dvēselite,
Te gul puiša dvēselite,
Žēlabâsi nomiruša.

33638-2
Es neiešu pie ta puiša,
Kur guleju šo naksniņu:
Vēl nebija pusnaksniņa,
Jau viņš sola sav' naudiņu.

33638-6
Séd aiz golda jauns puìškins,
Aicyn' mani klót sádátu.
Es pi jò atsasádu,
Sùļei maņ vìna glòzi.
Es tò vìna pasadzéru
Pa vínai drusceņai.
Syuta vìtu pataìsét.
Es vìteņu pataìsèju.
Jis papríšku atsagula,
Aicyn' mani pòrgulèt.
Stunndes laìka nagulèju,
Sóka mani múdynót,
Sóka mani múdynót,
Sók' ar naudu lìļetís.
Valns pajem tovu naudu,
Tovu skaistu augumeņu!
Dažu vínu tymsu nakti
Raudódama atstaìgòju,
Nu kauneņa sorgódama
Sovu skaistu augumeņu.

33638-0
Smuks puisitis sēž aiz galda,
Aicin' mani klāt sēdèt.
Es pie viņa piesēdos,
Kà rozite ziededama.
Viņš man deva alu dzert
No sudraba biķeriša.
Es ta alus nodzēros
Pa mazàm malciņàm.
Ne cik ilgi nesēdeju,
Lūdz viņš gultu pataisìt.
Es tam gultu uztaisiju,
Klāju baltu paladziņu,
Klāju baltu paladziņu,
Sedzu raibu villainiti.
Viņš papriekšu iegulàs,
Aicin' mani klātgulèt.
Es pie viņa piegulos,
Kà lapiņa drebedama.
Ne stundiņu neguleju,
Sāk viņš mani modinàt,
Sāk viņš mani modinàt,
Sāk ar naudu lielities:
Še,meitiņa,zelta nauda,
Še vēl sīka sudrabiņa!
Es domaju lielu domu,
Ko ta nauda labu dara,
Vaj ta nauda aizmaksaja
Manu skaistu augumiņu,
Manu skaistu augumiņu,
Manu zīļu vainadziņu?
Labak redzu zelta naudu
Ziluguni sadegam,
Ne kà savu vainadziņu
Bez godiņa noņemam.

33638-8
Uzaritis man vaicaja,
Kuŗa bija zeļļu meita.
Ši bij lopu,ta bij lopu,
Es bij' pati zeļļu meita.
Pataisiju zeļļam gultu
Gāju pati klāt gulèt.
Tas nebija ilgu laiku,
Sāk ar naudu lielities:
Še tev,meitiņ,zelta nauda,
Še tev tīra sudrabiņ'!
Sviedu zemê zelta naudu,
Sviedu tīru sudrabiņ'.
Iznīkst labak tava nauda,
Ne kà manis augumiņš,
Es neļaušu savu glītum'
Smiekliem, ļaužu valodàm.

33638-1
Ar tautieti dancàt gāju,
Pirkstâ zelta gredzentiņis.
Ar tautieti dancajot,
Nokrīt zelta gredzentiņis.
Tautiets saka uzjemdamis:
Tas būs manas līgaviņas.
Lūgšus lūdzu,neatdeva,
Sol' ar naudu aizmaksàt.
-Atnāc,meitiņ,rītâ agri,
Dabus' savu gredzentiņu.
-Es noeimu no rītiņa,
Liek man gultiņ' uztaisìt,
Liek man gultiņ' uztaisìt,
Mazu brīdi klāt gulèt.
Mazu brītiņ' paguleju,
Sāk ar naudu lielities.
Labak redzu zelta naudu
Zil' uguni sadegam,
Ne kà savu augumiņu
Negodâ paliekam.

33638-4
Labak redzu zelta naudu
Ugunî sadegam,
Ne kà savu augumiņu
Negodâ paliekam.

33638-7
Smuks puisitis atteceja
Guļamêju laiciņêju.
Maģu brīdi paguleja,
Sāk ar naudu lielities.
Sadeg tava zelta nauda
Zilajami uguņami!