33638-3
Es neguļu pie ta puiša,
Kur guleju viņu nakti,
Es atradu guledama
Viņam suņa amatiņu.
Nav ne stundu pagulejis,
Sāk ar naudu lielities:
Še,meitiņa,zelta nauda
Un vēl sīka sudrabiņa!
Es negribu zelta naudas,
Ne ar' sīka sudrabiņa,
Es grib savu vaiņadziņu
Ar godiņu novalkàt.

33638-5
Puisits lūdza tautu meitu,
Kur naksniņu pavadìt,
Kur naksniņu pavadìt,
Kur miedziņu pārgulèt.
-Gul' tu zirgu stallitî,
Es telišu laiderî,
Kad rītâ gaisma nāks,
Gan mēs abi tiksimies:
Es iekš' siena telitèm
Tavâ zirgu stallitî.-
Savâ zirgu stallitî
Lūdz viņš vietu pataisìt.
Es pataisu siena vietu.
Lūdz viņš baltu paladziņ'.
Es uzklāju paladziņu.
Lūdz viņš zilas villenites.
Es uzklāju villeniti.
Lūdz man' pašu klāt gulèt.
Es pie viņa piegulos,
Kà lapiņa drebedama.
Tas nebija stundas laika,
Sāk ar naudu lielities:
Še,māsiņ,zelta nauda,
Še tīrais sudrabiņš!
Labak redzu zelta naudu
Ugunî sadegot,
Ne kà savu vainadziņu
Bez godiņa novalkaju.

33639-2
Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu garu ceļu jāt!

33639-5
Ko man viena rieksta dēļ
Tiki lielu lazdu liekt;
Ko man vienas meitas dēļ
Tiki garu ceļu jāt,
Tiki garu ceļu jāt,
Svīdèt savu kumeliņu,
Svīdèt savu kumeliņu,
Raudàt gaužas asariņas!
Ņemu linu pasegliti,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdaudziņu,
Slauku savas asariņas.

33639-4
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu sētu pīt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu garu ceļu jāt!

33639-0
Sēju lielu rožu dārzu (lauku)
Ko sev' daiļi puškoties.
No ta liela sējumiņa
Viena pate roze zied (aug).
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu sētu pīt?
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt?
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrèt savu kumeliņu!
Sviedri lija kumeļami,
Birst man gaužas asariņas.
Ņemu savu zvaigžņu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņemu zīda nēzdodziņu,
Slauku gaužas asariņas.

33639-7
Ļelu şèju rùžu dòrzu,
Ar kú daìļi puškótís;
Nu tò ļela şèjumeņa
Vína poša izauguşe.
Deļ tós vínas skaistas rùžas
Dej maņ augstu sadu peit;
Deļ tós vínas tautu meitas
Dej maņ garu çeļu jót,
Dej maņ garu çeļu jót,
Svídrét (Sveidét) sovu kumèļeņu.
Kumèļam svídri byra,
Dèrst maņ gaudas asareņas.
Jamu sovu zyrga deči,
Slaùku svídrus kumèļam;
Jamu sovu šolka (zeìda) skustu,
Slaùku gaudas asareņas.
Da pusçeļa nadajóju,
Dzèržu ļaudis runòjùt,
Dzèržu ļaudis runòjùt,
Ļaùdaveņa atsokùt.
Naklaùşeišu ļaužu mèlu,
Jóšu pots pasavàrtu.
Da vòrteņu vín dajóju,
Redzu sovu dzaltòņeiti,
Redzu sovu dzaltòņeiti
Par pogolmu pòrtakùt,
Par pogolmu pòrtakùt,
Bolltas rùkas lauzèjùt (vàdynùt).
Stìp rùçeņu, grìz muteiti,
Byusi muna ļaudaveņa.
Jej rùçeņu gon pastìpe,
Bet muteites napagrìze.
Nacíš es nùsabeidu,
Ka tu taida lapna meita;
Zynu çeļu, varu jót
Veļ cytâ cìmeņâ,
Veļ cytâ cìmeņâ,
Kur aug skaistas dzaltòņeites,
Kur mameņa devejeņa,
Kur meiteņa gòjèjeņa.
-Jój uz sàtu, gan' tu cyùkas
Tova tàva teìrumâ;
Maņ atjós veļ lobóks
Ar sukótu (barótu) kumèļeņu.

33639-1
Bij man vienas ogas dēļ
Locìt savu muguriņu;
Bij man vienas meitas dēļ
Sviedrot savu kumeliņu?

33639-6
Lielu garu lazdu liecu
Viena paša rieksta dēļ;
Lielu tālu ceļu jāju
Vienas pašas meitas dēļ.

33639-8
Sēju lielu rožu dārzu,
Ko sev daiļi puškoties;
No ta liela sējumiņa
Viena pate roze auga.
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt!
Dziržu ļaudis runajam,
Līgaviņu atsakot.
Sirds nerima,prāts necieta,
Jāju viņas apraudzìt.
Es piejāju pie vārtiem,
Viņa stāv uz durvìm,
Viņa stāv uz durvìm,
Raksta zīda nēzdodziņu.
Labdien,labdien,sirdspuķite,
Sniedz rociņu,dod mutiti!
Ši man roku vairs nesniedza,
Ši man mutes vairs nedeva.
Vaj domà,vīzdegune,
Ka es tevis izbīšos?
Zinu ceļu,māku jāt
Ar baŗotu kumeliņu.
Ta būs māte,kas dos meitu,
Kas māk meitu audzinàt;
Nāks meitiņa dziedadama,
Kà rozite ziededama.