5036-12
Šorīt bija liela migla,
Man pazuda māmuļite.
Teku, teku, neuzteku,
Sauc' ar balsu, nesasaucu.
Tecedama es uzteku
Trīs sudraba avotiņus.
Vienâ dzēra raibas goves,
Otrâ bēri kumeliņi,
Tâi trešâ avotâ
Velê divi veletajas.
Māŗa sauca: Nāc, meitiņa!
Māte saka, lai neiet.
Māŗa sauca: Nāc, meitiņa,
Es doš' zīda nēzdaudziņu,
Es doš' zīda nēzdaudziņu,
Asariņu noslaucìt.

5036-11
Nodziest manis uguntiņis,
Pazūd mana māmuliņa.
Māmuliņu mekledama,
Ieteceju niedrajâ.
Pa niedraju tecedama,
Uzgāj' zelta avotiņu.
Pie ta zelta avotiņa
Trīs jumpravas mazgajàs.
Divas saka: Kur tu iesi?
Trešà klātu aicinaja.
Kura klātu aicinaja,
Ta iedeve zīdautiņu,
Ta iedeve zīdautiņu,
Izrakstitu, nemazgatu.
Ai, mīļà jumpraviņa,
Kur es viņu izmazgašu?
- Zelta upe lejiņâ,
Tur tu viņu izmazgasi.
- Ai, mīļà jumpraviņa,
Kur es viņu izkaltešu?
- Zelta kārts kalniņâ,
Tur tu viņu izkaltesi.
- Ai, mīļà jumpraviņa,
Kur es viņu sarullešu?
- Zelta rullis kalniņâ,
Tur tu viņu sarullesi.
- Ai, mīļà jumpraviņa,
Kur es viņu paglabašu?
- Liec savâ pūriņâ,
Pašâ pūra dibinâ;
Dod savam mīļakam
Pašâ pirmâ vakarâ
Par rociņu saldejumu,
Par kumeļa sedlojumu.

5037-1
Atjāj pieci Dieva dēli
Nosvīdušus kumeliņus;
Es nabaga bārenite,
Pieliek mani par ganiņu.
Tà sacija, pielikdami:
Neaplauzi zelta zarus!-
Nolauzuse zelta zaru,
Noteceju lejiņâ.
Sauc Māriņa, met ar roku:
Nāc, bārene, kalniņâ,
Nāc, bārene, kalniņâ,
Došu zīda nēzdodziņu,
Došu zīda nēzdodziņu,
Ko asaru noslaucìt.
Noslaucijse asariņas,
Mazgà zelta rasiņâ;
Izmazgajse rasiņâ
Žauj sudraba bērziņâ.-
Ak, mēs pieci Dieva dēli,
Ko vēlesim bārenei?
Viens vēlam rudzus, miežus,
Otris bērus kumeliņus,
Trešais vēlam govis, vēršus,
Ceturtais baltas aitas,
Piektais vēlam bārainei
Labu mūžu nodzīvot.

5037-6
Migleinê rītiņê
Man pazud līgaviņ.
Es izbrid niedrs pur,
Līgaviņ mekledams.
Aiz to liel niedrs pur
Trīs sudraba avotiņ.
Vienê dzēr raibs govs,
Otrê balts avitiņš;
Tâi trešê avotê
Div balt mazgajas.
Vien bij mīļa Mār
Otr man līgaviņ.
Mīļa Mār man iedev,
Sarkan zīd nēzdodziņ;
Apkārt bij mīļ vārd,
Vidê bij man sirsiņ.
Mazgej pļavs lāmiņê,
Lik uz dzelz ecešiem;
Ņēm no dzelz ecešiem,
Lik uz zelt vadzišiem.
Tur sanāc Diev dēl
Ik rītiņs slaucities,
Ik rītiņs slaucities
Mārs dotê nēzdogê.

5037-3
Man pazuda māmulite
Miglaiņâ rītiņâ.
Bērzu birzi izlociju
Pa vienam žuburam,
Birzes vidû ieraudziju,
Divas baltas mazgajàs;
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte teica: Ej projam!
Mīļa Laima: Atnāc šurp!
Mīļa Laima man iedeva
Baltu zīžu nēzdodziņu.
Iedodama, ta sacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Kar sudraba birziņâ.
Ik rītiņus tur atjāja
Dieva dēli slaucities.
Slaucidamies tà sacija:
Ko dosim bārenei?
Viens mēs dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tam trešam nav ko dot,
Tas dos zemes arajiņu.-
Šķiraties krūmi, meži,
Nu ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
Vēl pūriņis pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.

5037-5
Miglainâ rītiņâ
Man pazuda māmuliņa.
Izlociju niedoliņus,
Māmuliņas mekledama.
Tai niedoļu galiņâ
Māt' ar Māru velejàs.
Māte saka: Ej projam!
Māra klāt aicinaja,
Māra klāt aicinaja,
Šķiņķoj' zīda nēzdodziņu:
Še, sērdiene, nēzdodziņš,
Noslauk' gaužas asariņas,
Noslauk' gaužas asariņas,
Aiznes Māras baznicâ.
Tur aizies Dieva dēls
Svētu rītu slaucities.
Slaucidamies, tas sacija:
Kam tas zīda nēzdodziņš?
- Māras zīda nēzdodziņš,
Sērdieniņa asariņas.
- Kas man bija, to es došu
Tam nabaga sērdieņam:
Simtiem došu raibas govis,
Simtiem bērus kumeliņus.-
- Verat vārtus līdz galami,
Sērdieņami laime nāk:
Simtiem dzina raibas govis,
Simtiem bērus kumeliņus.

5037-2
Man pazuda māmuļite,
Miglâ ganus vadidama.
Izlauziju ņiedŗu purvu,
Māmuļites mekledama.
Aiz ta liela ņiedŗu purva
Trīs sudraba ezeriņi.
Vienâ dzēre raibas govis,
Otrâ bēri kumeliņi;
Tâi trešâ ezerâ
Velè divi veletajas.
Viena bija māsa mana,
Otra mana māmuļite.
Tà sacija māsa mana:
Še, sērdiene, nēzdaudziņš,
Še, sērdiene, nēzdaudziņš,
Nosaslauki asariņas.
Noslaucijsi asariņas,
Mazgà rīta rasiņâ;
Izmazgajsi rasiņâ,
Žauj sudraba bērziņâ.

5037-0
Man pazuda māmulite
Miglaiņâ rītiņâ.
Izlociju divas birzes,
Māmulites neatradu.
Trešajâ birztiņâ
Sudrabiņa upe tek.
Tâi sudraba upitê
Divas baltas velejàs.
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte saka: ej projam!
Laima saka: nāc šurpan!
Mīļa Laima man iedeva
Sarkan' zīda nēzdaudziņu.
Iedodama ta sacija:
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Noslauk' gaužas asariņas.
Noslaucijse asariņas
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Kar sudraba bērziņâ.
Tur atjāja Dieva dēli
Ik rītiņus mazgaties,
Ik rītiņus mazgaties,
Nēzdaugâ slaucities.
Tie sacija cits uz citu:
Ko dosim bārainei?
Viens dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus,
Tas trešais labu zemi,
Labu zemes arajiņu.-
- Šķiraties puri, meži,
Nu ved tautas bārainiti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
No pakaļas pūriņš nāca
Ar deviņi bāleliņi.

5037-8
No rītiņa migliņâ
Man pazuda līgaviņa,
Niedru purvu izbradaju,
Līgaviņu mekledams.
Niedru purvu bradadams,
Uzbrien' trijus avotiņus.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ baltas avitiņas;
Pie ta treša avotiņa
Divas baltas mazgajàs.
Viena bija māsa mana,
Otra mana līgaviņa.
Māsiņ' mani projam raida,
Līgaviņa klāt aicina.
Līgaviņa man iedeva
Zilu zīdes nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Žāvè liepu zariņâ,
Žāvè liepu zariņâ,
Rullè zelta rullitî.

5037-7
No rītiņa liela migla,
Man pazuda māmuļite.
Niedru purvu tecedama,
Uztek' triju avotiņu.
Vienâ dzēra govis, vērši,
Otrâ bēri kumeliņi;
Tâi trešajâ avotâi
Divi baltas mazgajàs.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmuļite.
Māmiņ' mani projam sūta,
Mīļa Māŗa klāt aicina.
Mīļa Māŗa man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgà rīta rasiņâ;
Mazgà rīta rasiņâ,
Rullè zelta rullitî;
Rullè zelta rullitî,
Žau niedrites galiņâ.
Tur atjās Dieva dēli
Ik rītiņa mazgaties,
Ik rītiņa mazgaties,
Nezdogâ slaucities.
Slaucidamies tie runaja:
Ko mēs dosim sērdienei?
Viens dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tas trešais novēlesim
Labas laimes dzīvojam.