5037-1
Atjāj pieci Dieva dēli
Nosvīdušus kumeliņus;
Es nabaga bārenite,
Pieliek mani par ganiņu.
Tà sacija, pielikdami:
Neaplauzi zelta zarus!-
Nolauzuse zelta zaru,
Noteceju lejiņâ.
Sauc Māriņa, met ar roku:
Nāc, bārene, kalniņâ,
Nāc, bārene, kalniņâ,
Došu zīda nēzdodziņu,
Došu zīda nēzdodziņu,
Ko asaru noslaucìt.
Noslaucijse asariņas,
Mazgà zelta rasiņâ;
Izmazgajse rasiņâ
Žauj sudraba bērziņâ.-
Ak, mēs pieci Dieva dēli,
Ko vēlesim bārenei?
Viens vēlam rudzus, miežus,
Otris bērus kumeliņus,
Trešais vēlam govis, vēršus,
Ceturtais baltas aitas,
Piektais vēlam bārainei
Labu mūžu nodzīvot.

5037-1
No rītiņa liela migla,
Pazūd mana māmulite.
Izlociju lagzdu birzi,
Sav' māmiņu mekledama.
Tecedama uzteceju
Trīs sudraba avotiņus.
Vienâ dzēra raibas goves,
Otrâ baltas avitiņas,
Trešajâ avotâ
Divi baltas mazgajàs.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmulite.
Māmiņ' mani projam sūta,
Mīļa Māŗa klāt aicina.
Piesaukusi iešķiņķoja
Rozèm šūtu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Žauj sudraba liepiņâ,
Rullè zelta rullitî,
Kar demanta niedritê.
-No rītiņa itin agri
Atjāj divi Dieva dēli.
Tiem es devu slaucities.
Noslaucijšies tà sacija:
Ko mēs dosim sērdienei?
Taisat ceļu, rūmejat,
Sērdienites Laime nāce:
Simtiņš nāce raibu govu,
Simtiņš baltu avitiņu,
Trešu simtu Dieviņš
Dumj' un bēru kumeliņu.