5032-1
Svàta Mòra tèrgâ brauce,
Mani ļeìdza vadynòja.
Poša júze zalta jústu,
Maņ apjúze sudabreņa.-
- Jau, Mòreņ, sanosóvu,
Kur maņ byus izmozgót?
- Deveņûs azarûs,
Dasmytâ jyùreņâ ( upeitê).
- Jau, Mòreņ, izmozgóvu,
Kur maņ byus izkaļteit?
-Deveņûs úzulûs,
Dasmytâ lìpeņâ.
- Jau, Mòreņ, izkaļtèju,
Kur maņ byus sakàčót?
-Edz kur zalta kàčalkeņa
Sudabreņa vòleitém.
- Jau, Mòreņ, sakàčòju,
Kur maņ byus paglobót?
- Lìc pyùreņa dybynâ,
Lai stòv tovam oròjam,
Lai stòv tovam oròjam
Muteites nùslaùcít.

5032-3
Svàta Mòra tèrgâ gòja,
Manis ļeìdza aicynòja.
Şev apşéja zalta jústu,
Maņ apşéja sudabreņa.
Tai saçèja apséjuşe:
Nosoi gudri, bòriņeit!
Kai izdzèrdu tús vòrdeņus,
Maņ pabyra asareņas.-
- Pavaìcòju uz Mòreņu:
Kur mozgót zeìžauteņu?
- Deveņôs upeitês,
Dasmytâ azarâ.
- Pavaìcòju uz Mòreņu:
Kur kaļtét zeìžauteņu?
- Deveņôs ļìpeņôs,
Dasmytâ úzulâ.
- Pavaìcòju uz Mòreņu:
Kur ruļļét zeìžauteņu?
- Zam bazņeicas zalta ruļļes,
Tí ruļļét zeìžauteņu.
- Pavaìcòju uz Mòreņu:
Kur nùlikt zeìžauteņu?
- Lìc pyùreņa dybynâ,
Myužam bàdas naredzési.

5032-0
Māra gāja baznicâi,
Mani līdza aicinaja.
Māra joza zelta jostu,
Man apjoza sudrabiņa.
Saka Māra apjozdama:
Tev nav tēva, māmuliņas.
Izdzirdeju tos vārdiņus,
Birst man gaužas asariņas.
Kur bij man noslaucìti
Savas gaužas asariņas?
Pate Māra man iedeva
Savu zīda nēzdaudziņu.
Kur bij man izmazgàti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādija
Zelt' avotu lejiņâ.
Kur bij man izkaltèti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādija
Zelta kārti kalniņâ.
Kur bij man sarullèti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādija
Zelta rulles klētiņâ.
Kur bij man paglabàti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra pasacija:
Liec pūriņa dibinâ!
Kad tu iesi tautiņâs,
Dod savam arajam,
Dod savam arajam
Svētu rītu slaucities.

5033-0
Māriņ' gāje baznicâ,
Mani līdzi aicinaja.
Pati joze zeltu jostu,
Man apjoze sudrabiņ'.
Sacij' pati apjozdama:
Tev nav tēva, ne māmiņas.
Es dzirdeju to vārdiņ',
Birst man gaužas asariņas.
Māŗa deve zīžautiņu
Asariņas noslaucìt.
Noslauciju asariņas,
Iemet' nātru krūmiņâ.
Gaŗam gāje jauni puiši,
Cepur' nese šaujiņâ.
- Kas tur spīd, kas tur mirdz
Tanî nātru krūmiņâ?
- Mīļas Māŗas zīžautiņš,
Bāŗa bērna asariņas.-
Mīļai Māŗai pavaicaju:
Kur es viņu izmazgašu?
Mīļa Māŗa pasacij':
Zeltâ ? upê lejiņâ.
Mīļai Māŗai pavaicaju:
Kur es viņu izžāvešu?
Mīļa Māŗa pasacij':
Zeltâ rožu dārziņâ.
Mīļai Māŗai pavaicaju:
Kur es viņu paglabaš'?
Mīļa Māŗa pasacij':
Savâ zeltâ lāditê,
Aiz deviņàm atslēgàm.

5034-0
Mātes meita kalniņâ
Sudrabiņu žvadzinaja;
Bārenite lejiņâ
Rieta gaužas asariņas.
Neraud gauži, bārenite,
Tev Laimiņa priekšâ nāk
Ar goviem, ar vēršiem,
Ar bēriem kumeļiem.

5035-3
Man bej vína Turku pupa
Bolltu rùžu dòrziņâ.
Jei izauga lela gara
Da pošam debešam.
Es izkopu debesîş
Pa pupiņiş zariņím;
Nu Dìviņa pavaìcóvu,
Kur palyka tàvs ar mòti.
- Tàvs ar mòti Vòczemê
Saùļis meitai kózys dzer.

5035-1
Bij man viena balta puķe,
Kur bij manim to stādìt?
Liela kalna galiņâ
Baltajâs smiltiņâs.
Tur ta auga, tur zaļoja
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa puķites zariņiem.
- Labrītiņu, tēvs un māte,
Kam jūs mani maz' atstājat?
Kam jūs mani maz' atstājat
Svešu ļaužu rociņâ,
Svešu ļaužu rociņâ,
Svešu ļaužu kopšanâ?
Nemāceju kāju aut,
Ne galviņu izsukàt;
Sveša māte kāj' neāva,
Ne galviņas izsukaja.

5035-0
Man bij viena zelta roz',
Kur mēs to stādisim?
Tur mēs to stādisim,
Pašâ kalna galiņâ.
Tur uzauga gaŗas rozes
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pār ? tiem rožu zariņiem.
Es atradu Dieva dēl'
Kumeliņu seglojot.
- Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Voi redzej' tēv ar māt'?
- Tēvs ar māti Vāczemê
Bāluliņam kāzas dzer.
Es nogāju Vāczemê
Pār ? tiem jūras līcišiem.
-Labrīt, labrīt, tēvs ar māt',
Kur jūs mani maz' atstājat?
Es uzaugu liela meit',
Šūpulit' es vien atrad',
Šūpulit' es vien atrad'
Kur es maziņš līgojos.

5035-2
Bij man viena balta puķe,
Nezinaju, kur stādìt.
Zinu vienu smilšu kalnu,
Tur stādiju baltu puķi.
Es uzkāpu debesîs
Pa puķites zariņiem.
Tur redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
- Labudien, Dieva dēls,
Vaj redzeji tēv' un māti?
- Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemê kāzas dzer.

5036-8
Man pazud' māmalit',
Rīt' gan' vadedam'.
Es aizgāj' upmalê,
Māmalit' mekledam'.
Es atrad' upmalê
Māt' ar Mār' velejam.
Māt' man' klāt aican',
Māriņš sak', lai nenāk'.
Māriņš man iedeve
Zaļ' zīd' nēzdodziņ'.