5037-4
Man pazuda (pagaisa) raibuliņa
Miglainâ (Miglotâ) rītiņâ.
Izstaigaju niedru purvi,
Raibuliņas mekledama.
Niedru purva maliņâ
Trīs sudraba avotiņi.
Pirmâ dzēra govis, vērši,
Otrâ bēri kumeliņi,
Tâi trešâ avotâ
Div' meitiņas velejàs.
Oša beņķis, liepu vāle,
Velè zīda nēzdaudziņus.
Tàs sacija, veledamas:
Kur mēs viņus kaltesim?
Tâi kokâ kaltesim,
Kur deviņi vēji pūš,
Kur deviņi vēji pūš,
Kur deviņas saules spīd.
Tur jāj divi Dieva dēli
Ik rītiņa slaucities.
Slaucidamies tà sacija:
Kādu laimi vēlesim?
Kādu laimi vēlesim
Tai nabaga bārenei?
Tādu laimi vēlesim:
Bārenei tautàs iet,
Bārenei tautàs iet,
Simtiem dzīt govis, vēršus,
Simtiem dzīt govis, vēršus,
Simtiem bērus kumeliņus.

5038-2
Mīļa Mārja man vaicaja,
Cik bijam sērdienites.
Kad sagājam pulciņâ,
Ne zemite nepanesa.

5038-0
Man vaicaja mīļa Māŗa
Ar'i daudz bārenišu.
Ne zemite nepanestu,
Būt vienâi vietiņâ.

5038-1
Mīļš Dieviņis man vaicaja,
Daudz sērdieņu šaî saulêi.
Kad saietu vienâi vietâi,
Ne zemite nepanestu.

5039-0
Mazai man tēvs nomira,
Mazai mira māmuliņa,-
Kur bij man prātu ņemt,
Kur gudraju padomiņu?
Dieviņš man prātu deva,
Laimit' gudru padomiņu.

5040-0
Mēs bijam trīs māsiņas,
Visas trīs bārenites;
Mums Laimiņa sagšas auda,
Baltu vilnu lasidama.
Kad iesim baznicâ,
Visas trīs segsimies.
Dieva dēli ieraudzija,
Saka, saules jumpraviņas.
Laima saka stāvedama:
Visas trīs bārenites.

5041-0
Nāc, Dievini, mīļa Māŗa
Sērdieniša godinôs;
Tie dižaji bajàrini,
Tie bij lepni, tie nenāca.

5042-1
Nāc Dieviņ, nāc Laimiņ,
Bārenites godiņâ?
Ne tai tēva, nei māmiņas
Kas godiņu darinaja.

5042-0
Nòc, Dìveņ, nòc, Laìmeņ,
Bòrineiša gùdeņâ:
Ni jam tàva, ni màmeņis,
Kam gùdeņa gùdynót.
Pasaver tu, Laìmeņ,
Poš par lùgu ustobâ,
Kaidu jam gùdu taìsa
Par tù jò gòjumeņu.

5043-0
Neaugat, līki koki,
Liela ceļa maliņâi,
Gaŗam brauca sērdienite,
Mīļa Māŗa vaditaja.