5036-1
Es izdzinu miglâi goves,
Man pazuda māmuļite.
Teku, teku, nepanācu,
Sauc' ar balsu, nedzierdeja.
Tecedama uzteceju
Trīs zeltitus avotiņus.
Vienâi dzēra raibas goves,
Otrâi bēri kumeliņi,
Tâi trešâi avotâi
Velè divas veletajas.
Viena bija svēta Māŗa,
Otra mana māmuļite.
Svēta Māŗa klāt aicina,
Māmuļite projam sūta.
Svēta Māŗa pieaicina,
Iedod zīda nēzdaudziņu.
Iedodama tà sacija:
Klausi svešu māmuļiti,
Klausi svešu māmuļiti,
Asariņas slaucidama.

5036-9
Man pazuda māmulite
Svētu rītu migliņâ.
Niedres purvî nolociju,
Māmulites mekledams.
Aiz to zaļu niedres purvi
Trīs sudaba avotiņi;
Vienâ dzēra raibas goves,
Otrâ bēri kumeliņi,
Tâ trešâ avotâ
Velej' baltas veletajas.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmulite.
Mīļa Māŗa aicinaja,
Māmuliņa nost raidija,
Lai actiņas neredzeje.
- Nāc, sērdiene, nebēdaji,
Došu zīda nēzdodziņu,
Došu zīda nēzdodziņu
Asariņas noslaucìt.
- Kur es viņu izskalošu,
Kad es viņu savalkašu?
Skalo rītu rasiņâ,
Žau sudraba bērziņâ.

5036-7
Man pazuda māmulite,
Rītâi ganu vadidama.
Teku šurpu, teku turpu,
Māmuliti mekledams.
Avotiņa lejiņâ
Atrod' baltas veletajas.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmulite.
Mīļa Māŗa klāt aicina,
Māmulite nost raidija.
Mīļa Māŗa tà sacija:
Še, sērdieni, nēzdaudzinis,
Še, sērdieni, nēzdaudzinis,
Slauki savas asariņas.
- Kad es viņu saslaucišu,
Kur es viņu izmazgašu?
- Mazgà rīta rasiņâ;
Mazgà rīta rasiņâ,
Žaun sudraba bērziņâ;
Žaun sudraba bērziņâ,
Tin dzītara rullitêi.

5036-4
Man pazuda māmuliņa,
Baltas govis ganidama.
Tacedama, mekledama,
Ietek' niedru purviņâ.
Tur tâi niedru purviņâ
Trīs sudraba avotiņi.
Pie ta viena avotiņa
Trīs jumpravas mazgajàs.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešà klāt aicinaja.
Ta kas klāt aicinaja,
Ta iedeve zīžautiņu.
Ta dodama piesacija:
Liec pūriņa dibenâ;
Kad iedama tautiņâs,
Dod savam bāliņam,
Dod savam bāliņam
Asariņas janoslauka.

5036-0
Man māmiņa nozuduse,
Baltas avis ganidama.
Duzodama, mekledama,
Ieteceju niedrajâ.
Ietecejse niedrajâ
Ieraug' zelta avotiņu.
Pie ta zelta avotiņa
Trīs Laimites mazgajàs.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešà klātu aicinaja.
Ta kas klātu aicinaja,
Ta iedeva zīdautiņu.
Iedodama tà sacija:
Mazgà rīta rasiņâ;
Izmazgajse rasiņâ,
Kaltè rožu dārziņâ;
Izkaltejse, sarullejse,
Liec pūriņa dibinâ.
Kad iedama tautiņâs,
Sedz zem baltas vilnanites,
Asariņas noslaucìt
Tautu galda galiņâ.

5036-2
Es staigaju, es mekleju,
Man pazuda māmuliņa.
Staigadama, mekledama,
Ieteceju niedrajâ.
Tur atradu niedrajâ
Trīs sidraba avotiņus.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ bēri kumeliņi;
Trešajâ avotâ
Trīs Laimiņas mazgajàs.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešà klātu aicinaja.
Ta kas klātu aicinaja,
Ta iedeva zīdautiņu.
Iedodama tà sacija:
Mazgà rīta rasiņâ;
Izmazgajse rasiņâ,
Kaltè rožu dārziņâ;
Izkaltejse, sarullejse,
Liec pūriņa dibinâ.
Kad iedama tautiņâs,
Sedz zem baltas vilnanites,
Asariņas noslaucìt
Tautu galda galiņâ.

5036-6
Man pazuda māmulite,
Miglâ ganus vadijot.
Visu dienu sastaigaju,
Māmuliti mekledama.
Aiz zaļàs birstalites
Div' sieviņas velejàs.
Viena bija mīļa Māra,
Otra mana māmulite.
Mīļa Māra klāti sauca,
Māmulite nost raidija.
Mīļa Māra klāt piesauca:
Še, sērdiene, nēzdodziņu,
Še, sērdiene, nēzdodziņu,
Slauki savas asariņas.
Kad tu viņu saslauciji,
Mazgà rīta rasiņâ;
Kad tu viņu izmazgaji,
Žau sudraba bērziņâ;
Kad tu viņu izžāveji,
Rullè zelta rullitê;
Kad tu viņu sarulleji,
Liec savâ pūriņâ:
Ja tautiņas tevi rāj,
Slauki savas asariņas.

5036-12
Šorīt bija liela migla,
Man pazuda māmuļite.
Teku, teku, neuzteku,
Sauc' ar balsu, nesasaucu.
Tecedama es uzteku
Trīs sudraba avotiņus.
Vienâ dzēra raibas goves,
Otrâ bēri kumeliņi,
Tâi trešâ avotâ
Velê divi veletajas.
Māŗa sauca: Nāc, meitiņa!
Māte saka, lai neiet.
Māŗa sauca: Nāc, meitiņa,
Es doš' zīda nēzdaudziņu,
Es doš' zīda nēzdaudziņu,
Asariņu noslaucìt.

5036-11
Nodziest manis uguntiņis,
Pazūd mana māmuliņa.
Māmuliņu mekledama,
Ieteceju niedrajâ.
Pa niedraju tecedama,
Uzgāj' zelta avotiņu.
Pie ta zelta avotiņa
Trīs jumpravas mazgajàs.
Divas saka: Kur tu iesi?
Trešà klātu aicinaja.
Kura klātu aicinaja,
Ta iedeve zīdautiņu,
Ta iedeve zīdautiņu,
Izrakstitu, nemazgatu.
Ai, mīļà jumpraviņa,
Kur es viņu izmazgašu?
- Zelta upe lejiņâ,
Tur tu viņu izmazgasi.
- Ai, mīļà jumpraviņa,
Kur es viņu izkaltešu?
- Zelta kārts kalniņâ,
Tur tu viņu izkaltesi.
- Ai, mīļà jumpraviņa,
Kur es viņu sarullešu?
- Zelta rullis kalniņâ,
Tur tu viņu sarullesi.
- Ai, mīļà jumpraviņa,
Kur es viņu paglabašu?
- Liec savâ pūriņâ,
Pašâ pūra dibinâ;
Dod savam mīļakam
Pašâ pirmâ vakarâ
Par rociņu saldejumu,
Par kumeļa sedlojumu.

5037-1
Atjāj pieci Dieva dēli
Nosvīdušus kumeliņus;
Es nabaga bārenite,
Pieliek mani par ganiņu.
Tà sacija, pielikdami:
Neaplauzi zelta zarus!-
Nolauzuse zelta zaru,
Noteceju lejiņâ.
Sauc Māriņa, met ar roku:
Nāc, bārene, kalniņâ,
Nāc, bārene, kalniņâ,
Došu zīda nēzdodziņu,
Došu zīda nēzdodziņu,
Ko asaru noslaucìt.
Noslaucijse asariņas,
Mazgà zelta rasiņâ;
Izmazgajse rasiņâ
Žauj sudraba bērziņâ.-
Ak, mēs pieci Dieva dēli,
Ko vēlesim bārenei?
Viens vēlam rudzus, miežus,
Otris bērus kumeliņus,
Trešais vēlam govis, vēršus,
Ceturtais baltas aitas,
Piektais vēlam bārainei
Labu mūžu nodzīvot.