5033-0
Māriņ' gāje baznicâ,
Mani līdzi aicinaja.
Pati joze zeltu jostu,
Man apjoze sudrabiņ'.
Sacij' pati apjozdama:
Tev nav tēva, ne māmiņas.
Es dzirdeju to vārdiņ',
Birst man gaužas asariņas.
Māŗa deve zīžautiņu
Asariņas noslaucìt.
Noslauciju asariņas,
Iemet' nātru krūmiņâ.
Gaŗam gāje jauni puiši,
Cepur' nese šaujiņâ.
- Kas tur spīd, kas tur mirdz
Tanî nātru krūmiņâ?
- Mīļas Māŗas zīžautiņš,
Bāŗa bērna asariņas.-
Mīļai Māŗai pavaicaju:
Kur es viņu izmazgašu?
Mīļa Māŗa pasacij':
Zeltâ ? upê lejiņâ.
Mīļai Māŗai pavaicaju:
Kur es viņu izžāvešu?
Mīļa Māŗa pasacij':
Zeltâ rožu dārziņâ.
Mīļai Māŗai pavaicaju:
Kur es viņu paglabaš'?
Mīļa Māŗa pasacij':
Savâ zeltâ lāditê,
Aiz deviņàm atslēgàm.

5034-0
Mātes meita kalniņâ
Sudrabiņu žvadzinaja;
Bārenite lejiņâ
Rieta gaužas asariņas.
Neraud gauži, bārenite,
Tev Laimiņa priekšâ nāk
Ar goviem, ar vēršiem,
Ar bēriem kumeļiem.

5035-3
Man bej vína Turku pupa
Bolltu rùžu dòrziņâ.
Jei izauga lela gara
Da pošam debešam.
Es izkopu debesîş
Pa pupiņiş zariņím;
Nu Dìviņa pavaìcóvu,
Kur palyka tàvs ar mòti.
- Tàvs ar mòti Vòczemê
Saùļis meitai kózys dzer.

5035-1
Bij man viena balta puķe,
Kur bij manim to stādìt?
Liela kalna galiņâ
Baltajâs smiltiņâs.
Tur ta auga, tur zaļoja
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa puķites zariņiem.
- Labrītiņu, tēvs un māte,
Kam jūs mani maz' atstājat?
Kam jūs mani maz' atstājat
Svešu ļaužu rociņâ,
Svešu ļaužu rociņâ,
Svešu ļaužu kopšanâ?
Nemāceju kāju aut,
Ne galviņu izsukàt;
Sveša māte kāj' neāva,
Ne galviņas izsukaja.

5035-0
Man bij viena zelta roz',
Kur mēs to stādisim?
Tur mēs to stādisim,
Pašâ kalna galiņâ.
Tur uzauga gaŗas rozes
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pār ? tiem rožu zariņiem.
Es atradu Dieva dēl'
Kumeliņu seglojot.
- Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Voi redzej' tēv ar māt'?
- Tēvs ar māti Vāczemê
Bāluliņam kāzas dzer.
Es nogāju Vāczemê
Pār ? tiem jūras līcišiem.
-Labrīt, labrīt, tēvs ar māt',
Kur jūs mani maz' atstājat?
Es uzaugu liela meit',
Šūpulit' es vien atrad',
Šūpulit' es vien atrad'
Kur es maziņš līgojos.

5035-2
Bij man viena balta puķe,
Nezinaju, kur stādìt.
Zinu vienu smilšu kalnu,
Tur stādiju baltu puķi.
Es uzkāpu debesîs
Pa puķites zariņiem.
Tur redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
- Labudien, Dieva dēls,
Vaj redzeji tēv' un māti?
- Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemê kāzas dzer.

5036-8
Man pazud' māmalit',
Rīt' gan' vadedam'.
Es aizgāj' upmalê,
Māmalit' mekledam'.
Es atrad' upmalê
Māt' ar Mār' velejam.
Māt' man' klāt aican',
Māriņš sak', lai nenāk'.
Māriņš man iedeve
Zaļ' zīd' nēzdodziņ'.

5036-3
Lustitèm es nocirtu
Tēvam zaļu ozoliņu.
Lustitèm gan nocirtu,
Dažu dienu noraudaju:
Nīdej' mani tēvs, māmiņa
Pēc ta zaļa ozoliņa.
Nīdamais es iekāpu
Dieva dēlu laiviņâ,
Ar laiviņu ielaidos
Lielâ zelta niedrajâ.
Vidû zelta niedrajâ
Trīs Laimiņas mazgajàs.
Divas mani projam raida,
Trešà klātu aicinaja.
Ta kas klātu aicinaja,
Ta iedeva zīžautiņu.
Iedodama pasacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Izmazgajse rasiņâ,
Žauj' sidraba birziņâ;
Izžāvejse birziņâ,
Liec savâi pūriņâ.
Nāks rudenis, tautas jās,
Liec savâi galviņâ.
Sveši ļaudis brīnesies,
Kur bāritis tādu ņēma.

5036-5
Man pazuda māmulite,
Miglâ ganus vadidama.
Izlociju niedru purvu,
Māmulites mekledama.
Aiz ta lielà niedru purva
Trīs sudraba avotiņi;
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ baltas avitiņas,
Trešajâ avotâ
Divi baltas velejàs.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmulite.
Mīļa Māŗa klāt aicina,
Māmulite nost raidija.
Mīļa Māŗa man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Še, sērdiene, nēzdodziņš!
Še, sērdiene, nēzdodziņš,
Slauki gaužas asariņas,
Noslaucijse asariņas,
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Žauj bērziņa galiņâ;
Izžaudejse, sarullejse,
Liec pūriņa dibinâ.
Kad vedìs tautiņâs,
Slauki gaužas asariņas.

5036-10
Mana mīļa māmuliņa
Par kalniņu pārteceja.
Gana saucu, nedzirdeja,
Gana teku, nepanācu;
Tikai vien atsacija:
Nāc, meitiņa, pakaļâ!
Tecedama ieteceju
Zaļajâ niedrajâ.
Iekš ta zaļa niedrajiņa
Divi zelta avotiņi;
Pie tiem zelta avotiem
Trīs jumpravas mazgajàs.
Divas prasa: Kur tu teci?
Trešà sauca: Nāku šurpu!
Kas man' klāt aicinaja,
Ta būs mana māmuliņa.