5037-6
Migleinê rītiņê
Man pazud līgaviņ.
Es izbrid niedrs pur,
Līgaviņ mekledams.
Aiz to liel niedrs pur
Trīs sudraba avotiņ.
Vienê dzēr raibs govs,
Otrê balts avitiņš;
Tâi trešê avotê
Div balt mazgajas.
Vien bij mīļa Mār
Otr man līgaviņ.
Mīļa Mār man iedev,
Sarkan zīd nēzdodziņ;
Apkārt bij mīļ vārd,
Vidê bij man sirsiņ.
Mazgej pļavs lāmiņê,
Lik uz dzelz ecešiem;
Ņēm no dzelz ecešiem,
Lik uz zelt vadzišiem.
Tur sanāc Diev dēl
Ik rītiņs slaucities,
Ik rītiņs slaucities
Mārs dotê nēzdogê.

5037-3
Man pazuda māmulite
Miglaiņâ rītiņâ.
Bērzu birzi izlociju
Pa vienam žuburam,
Birzes vidû ieraudziju,
Divas baltas mazgajàs;
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte teica: Ej projam!
Mīļa Laima: Atnāc šurp!
Mīļa Laima man iedeva
Baltu zīžu nēzdodziņu.
Iedodama, ta sacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Kar sudraba birziņâ.
Ik rītiņus tur atjāja
Dieva dēli slaucities.
Slaucidamies tà sacija:
Ko dosim bārenei?
Viens mēs dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tam trešam nav ko dot,
Tas dos zemes arajiņu.-
Šķiraties krūmi, meži,
Nu ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
Vēl pūriņis pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.

5037-5
Miglainâ rītiņâ
Man pazuda māmuliņa.
Izlociju niedoliņus,
Māmuliņas mekledama.
Tai niedoļu galiņâ
Māt' ar Māru velejàs.
Māte saka: Ej projam!
Māra klāt aicinaja,
Māra klāt aicinaja,
Šķiņķoj' zīda nēzdodziņu:
Še, sērdiene, nēzdodziņš,
Noslauk' gaužas asariņas,
Noslauk' gaužas asariņas,
Aiznes Māras baznicâ.
Tur aizies Dieva dēls
Svētu rītu slaucities.
Slaucidamies, tas sacija:
Kam tas zīda nēzdodziņš?
- Māras zīda nēzdodziņš,
Sērdieniņa asariņas.
- Kas man bija, to es došu
Tam nabaga sērdieņam:
Simtiem došu raibas govis,
Simtiem bērus kumeliņus.-
- Verat vārtus līdz galami,
Sērdieņami laime nāk:
Simtiem dzina raibas govis,
Simtiem bērus kumeliņus.

5037-2
Man pazuda māmuļite,
Miglâ ganus vadidama.
Izlauziju ņiedŗu purvu,
Māmuļites mekledama.
Aiz ta liela ņiedŗu purva
Trīs sudraba ezeriņi.
Vienâ dzēre raibas govis,
Otrâ bēri kumeliņi;
Tâi trešâ ezerâ
Velè divi veletajas.
Viena bija māsa mana,
Otra mana māmuļite.
Tà sacija māsa mana:
Še, sērdiene, nēzdaudziņš,
Še, sērdiene, nēzdaudziņš,
Nosaslauki asariņas.
Noslaucijsi asariņas,
Mazgà rīta rasiņâ;
Izmazgajsi rasiņâ,
Žauj sudraba bērziņâ.

5037-0
Man pazuda māmulite
Miglaiņâ rītiņâ.
Izlociju divas birzes,
Māmulites neatradu.
Trešajâ birztiņâ
Sudrabiņa upe tek.
Tâi sudraba upitê
Divas baltas velejàs.
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte saka: ej projam!
Laima saka: nāc šurpan!
Mīļa Laima man iedeva
Sarkan' zīda nēzdaudziņu.
Iedodama ta sacija:
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Noslauk' gaužas asariņas.
Noslaucijse asariņas
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Kar sudraba bērziņâ.
Tur atjāja Dieva dēli
Ik rītiņus mazgaties,
Ik rītiņus mazgaties,
Nēzdaugâ slaucities.
Tie sacija cits uz citu:
Ko dosim bārainei?
Viens dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus,
Tas trešais labu zemi,
Labu zemes arajiņu.-
- Šķiraties puri, meži,
Nu ved tautas bārainiti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
No pakaļas pūriņš nāca
Ar deviņi bāleliņi.

5037-8
No rītiņa migliņâ
Man pazuda līgaviņa,
Niedru purvu izbradaju,
Līgaviņu mekledams.
Niedru purvu bradadams,
Uzbrien' trijus avotiņus.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ baltas avitiņas;
Pie ta treša avotiņa
Divas baltas mazgajàs.
Viena bija māsa mana,
Otra mana līgaviņa.
Māsiņ' mani projam raida,
Līgaviņa klāt aicina.
Līgaviņa man iedeva
Zilu zīdes nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Žāvè liepu zariņâ,
Žāvè liepu zariņâ,
Rullè zelta rullitî.

5037-7
No rītiņa liela migla,
Man pazuda māmuļite.
Niedru purvu tecedama,
Uztek' triju avotiņu.
Vienâ dzēra govis, vērši,
Otrâ bēri kumeliņi;
Tâi trešajâ avotâi
Divi baltas mazgajàs.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmuļite.
Māmiņ' mani projam sūta,
Mīļa Māŗa klāt aicina.
Mīļa Māŗa man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgà rīta rasiņâ;
Mazgà rīta rasiņâ,
Rullè zelta rullitî;
Rullè zelta rullitî,
Žau niedrites galiņâ.
Tur atjās Dieva dēli
Ik rītiņa mazgaties,
Ik rītiņa mazgaties,
Nezdogâ slaucities.
Slaucidamies tie runaja:
Ko mēs dosim sērdienei?
Viens dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tas trešais novēlesim
Labas laimes dzīvojam.

5037-4
Man pazuda (pagaisa) raibuliņa
Miglainâ (Miglotâ) rītiņâ.
Izstaigaju niedru purvi,
Raibuliņas mekledama.
Niedru purva maliņâ
Trīs sudraba avotiņi.
Pirmâ dzēra govis, vērši,
Otrâ bēri kumeliņi,
Tâi trešâ avotâ
Div' meitiņas velejàs.
Oša beņķis, liepu vāle,
Velè zīda nēzdaudziņus.
Tàs sacija, veledamas:
Kur mēs viņus kaltesim?
Tâi kokâ kaltesim,
Kur deviņi vēji pūš,
Kur deviņi vēji pūš,
Kur deviņas saules spīd.
Tur jāj divi Dieva dēli
Ik rītiņa slaucities.
Slaucidamies tà sacija:
Kādu laimi vēlesim?
Kādu laimi vēlesim
Tai nabaga bārenei?
Tādu laimi vēlesim:
Bārenei tautàs iet,
Bārenei tautàs iet,
Simtiem dzīt govis, vēršus,
Simtiem dzīt govis, vēršus,
Simtiem bērus kumeliņus.

5038-2
Mīļa Mārja man vaicaja,
Cik bijam sērdienites.
Kad sagājam pulciņâ,
Ne zemite nepanesa.

5038-0
Man vaicaja mīļa Māŗa
Ar'i daudz bārenišu.
Ne zemite nepanestu,
Būt vienâi vietiņâ.