33627-1
Aiz upites melni meži
Zeltitama lapinàm.
Brien, brāliti, pār upiti,
Nolauz vienu pazariti,
Nolauz vienu pazariti,
Pin māsai vainadzinu.
Brīnàs kungi, vaicà ļaudis:
Kur, meitina, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.
Tur man kala trīs gadini
Trīs dimanta kalejini.
Priekšâi man zeltu lika,
Pakaļâi sudrabinu;
Priekšâi man saule lēca,
Pakaļâi mēnestinis.
Priekšâ man tēva (kunga) dēli
Nosajēma cepuriti,
Pakaļâi kalpa puiši (dēli)
Kà tārpini locijàs.

34039-5
Man bij viena balta pupa,
Kur es viņu iedēstišu?
Baltâ smilšu kalniņâ,
Tur es viņu iedēstiju.
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tàm pupas lapiņàm;
Ieraudziju Dieva dēlu
Baltu zirgu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv' un māti?
-Tēvs ar māti Vāczemê
Saules meitai kāzas dzer.
Saule pate pūru veda,
Meža galus veltidama:
Ozolam raibus cimdus,
Liepai baltu villainiti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltitus prievitiņus.

31933-11
Kur tu jósi, bròļeļeņ,
Napuškótu capuréti?
Ļèc, mòşeņ, dòrzeņâ,
Puškoj bròļa capuŗéti.
Dzídódama aizpuškòvu,
Raudódama pavadeju.
Vaj tu dzídi, vaj tu raudi,
Vaìra mani naredzési.
Atsyutéšu kumèļeņu
Par deveiņis vasareņis.-
Atteçèje kumēļeņš
Dubļòjóm kòjeņóm.
Vaìcoj mòsa nu kumèļa,
Kur pamete jójèjeņu.
-Ti pamešu jójèjeņu,
Kur guļ veìri kò úzùli,
Zùbiņeņus sòrtûs kròva,
Capurétis skaudzês mete,
Nu ašņím upe skrèje,
Nu kaùlím tylltu greìbe,
Sauļe kaùlus balynòva,
Vèjeņš motus purynòva.

4574-3
Kur tu teci, sērdienite,
Pillas acis asariņu,
Pillas acis asariņu,
Pillas krūtis sudrabiņa?
- Teku, teku uz Jelgavu
Pie dimanta kalejiņa.
Kal, kalej, ko kaldams,
Nokal manim zelta kroni,
Priekšâ saule, pakaļâ,
Vidû lec mēnestiņš.-
Uzlikuse galviņâ,
Ar to gāju pastaigàt.
Viņâ ceļa galiņâ,
Satiek' vienu dēla māti.
Griez man ceļu, dēla māt,
Es tev ceļa negrieziš',
Tu gan piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Tev ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.

34043-17
Saule meitu audzinaja,
Solij' Dieva dēliņam;
Kad uzauga, tad nedeva,
Tad iedeva Mēnešam.
Mēnešam iedodama,
Lūdz Pērkoni panākstôs.
Spēre Pērkons izjādamis,
Nospeŗ zaļu ozoliņu.
Apbierst Māŗas villainite
Ar ozola zīlitèm.
Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izmazgàt?
-Mazgà, Māŗa, têi upêi,
Kur deviņas atteciņas.
-Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izžaudèt?
-Izžaud, Māŗa, tâi liepâi,
Kur deviņi atvasiši.
-Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to sarullèt?
-Rullê, Māŗa, têi rullêi,
Kur deviņi rulles koki.

34043-23
Tupu, tupu, rāpu, rāpu
Par bāliņa pupu dārzu:
Stādij' vienu baltu pupu
Pašâ kalna galiņâ.
Ta izauga tieva gara
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupu žuburiem;
Es redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Vaj redzeji tēv' ar māti?
-Tēvs ar māti Vāczemê
Saules meitai kāzas dzer.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšņôs,
Pa vārtiem iejādams,
Nosper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasidama.
Aptek mani zīžu svārki
Ar ozola asinim.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es tos izmazgašu?
-Mazgà Māras upitê,
Kur deviņi avotiņi.

34043-18
Saule, meitu izdevusi,
Lūdz Pērkoni panākstôs.
Pērkoniņis izjādamis
Nospeŗ zaļu ozoliņu.
Apšķīst manas villainites
Ar ozola asinìm.
Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es baltas izmazgašu.
-Meklè tādu avotiņu (ezeriņu)
Deviņàm attekàm,
Devitâ attekâ
Tur tu baltas izmazgasi.
-Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es sausas izžaudešu.
-Meklè tādu ābeliti
Deviņiem pazariem.
Devitâ pazarî
Tur tàs sausas izžaudesi.
-Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur es gludas sarullešu.
-Meklè tādu liepas rulli (galdu)
Deviņiem vangaļiem,
Devitâ vangalî
Tur tu gludas sarullesi.
-Zini, Dievis, mīļa Māŗa,
Kur tàs baltas paglabašu.
-Meklè tādu liepas lādi
Deviņàm atslēgàm,
Apš devitas atslēdziņas
Tur tu baltas paglabasi.

13646-20
Pìci dáli màmeņaI,
Vína meita malèjeņa.
Ej, màmeņ, pasaver,
Kù dor' tova malèjeņa;
Vaļâ lúgi, vaļâ dur's,
Naryuc vaìra dzèrnaveņas
-Kù dorat niu, déļeņi,
Aunités zòbokûs,
Aunités zòbokûs,
Veļcités kažukûs,
Veļcités kažukûs,
Lìcit zamša capureites,
Lìcit zamša capureites,
Sadlòjit kumèļeņus.
-Braucam bròļi vínu dìnu,
Nikò loba naredzèjóm.
Braucam bròļi ùtru dìnu,
Dasabraucam garu kolnu.
Tymâ kolnu videņâ
Trejdeviņi spèļnìceņi.
Spèļnìceņi bòļeļeņi,
Kù tik jauki spèļèjat?
-Tù mòseņu spèļèjam,
Kur' nùvede tólìni.
-Braucam bròļi trešu dìnu,
Dasabraucam lielu cìmu.
Ap tù cìmu ùši, kļovi,
Saùļe vydû vyzuļò,
Saùļe vydû vyzuļò,
Vysi vòrti atslágóm.
Iztak divi jaunas meitas
Ar sudobra vaiņugím,
Iztecè, ìztecè,
Nikò loba nasacè.
Iztak divi jauni puiši
Ar sudobra zòbokím.
Pošu vede ustobâ,
Kumèļeņu stalleitî.
Paceļ maņ lìpas kráslu,
Pavelk maņ lìpas goldu,
Pavelk maņ lìpas goldu,
Izklój bolltu paladzeņu;
Izklójuši paladzeņu,
Izlìk Dìva mìlasteņu.
Éd i dzer tu, bòļeņ,
Lùkojis sov' mòseņu.
Es pazynu sov' mòseņu
Tautu golda gaļeņâ,
Séd gaļveņu nùkòruse,
Asareņas slaùceidama.
Oì, tu munu mìlu, mòs,
Kur tu tyki šâi zemêi?
-Oì, tu munu mìlù bròļ,
Jau es poša nazynòju,
Kai lapeņa attreisèju
Svešu ļaužu komonôs.
-Voj tu, munu mìlù mòs.
Brauks' uz tàvu, mòmuļeņu?
-Oì, tu munu mìlù bròļ,
Maņ pateik šai dzeivót.
Nùnes munai màmeņai
Symtu lobu vakareņu;
Ùtru symtu tèteitei
Par ļeìksteņas cèrtumeņu;
Munu zeiļu vaiņudzenu
Jaunókai mòseņai.

13254-0
Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs,
Rigâ manim gaisma ausa,
Vāczemê saule lēce;
Uz tàm Prūšu robežàm
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk ta meitu māmuliņa
Ar manim runaties,
Ar manim runaties,
Par kumeļu brīnities.
-Kuras zemes tu, puisiti,
Kur audzets kumeliņš?
-Atmin', meitu māmulite,
Simtu mārku aizmaksašu.
-Maksà vēl otru simtu,
Tad nevaru atminèt.
-Mežâ audzis kumeliņš,
Atvasèm ēdinats,
Atvasèm ēdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Egles skuju nosukats.
Pats es augu tīrumâ
Pie tēviņa, māmuliņas.-
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut,-
Vaj māmiņa piemineja?
Vaj māmiņa piemineja:
Kur līgsmo mans dēliņš?
Vaj Krievôs, vaj Leišôs,
Vaj dziļâ Vāczemê?
Ne Krievôs, ne Leišôs,
Ne dziļâi Vāczemê,
Es līgsmoju šo naksniņu
Uz tàm Prūšu robežàm,
Uz tàm Prūšu robežàm
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs savas sirdspuķites.

5057-0
Satòp ? mani div' viļneiši,
Iz Daugovas veļèjùt,
Ìsvíž vòlis Daugovâ,
Ìceļ pošu laìveņâ.
Ìcáluši laìveņâ,
Nùvad mani uz Vòczemi.
Nùvaduši uz Vòczemi,
Dalìk mani klaùseitús,
Dalìk mani klaùseitús,
Kù dzídòja škòlas bàrni.
Treis dìneņas sasaklaùšu
Ni áduse, ni dzáruse;
Catùrtâ dìneņâ
Ìdúd maņi vínu zèrni.
Es tò zèrņa naapéžu,
Tù ìsèju dèrveņî.
Tys izauga kuplys, gars,
Da poším dabasím;
Es izkópu pi Dìveņa
Pa zèrneiša zareņím.
Lobs reiteņš, Dìva dáls!
Kur guļ muna mòmuļeņa?
- Tí guļ tova mòmuļeņa,
Zam Dìveņa noma durs,
Zam Dìveņa noma durs,
Zam zaļù veļèneņu.
- Ceļís, munu mòmuļeņ,
Es paceļšu veļèneņu.
- Es, bèrneņ, nasaceļšu,
Cikom saùļe debesîs.
Dužódama, raudódama,
Ìtecèju nídreitês.
Nu tús nídru šmuigu garu
Iztak zalta olùteņš.
Pi tò zalta olùteņa
Treis jumprovas mozgòjós.
Divi soka: kur tu ísi?
Trešà klótu aicynò.
Kura klótu aicynò,
Tei ìdeve zeìžauteņu.
-Ša, mòseņ, zeìžauteņš,
Nùslaùk sovas asareņas!
- Nùslaùcèju asareņas,
Ša, mòseņ, atpakaļ.
- Jam ar Dìvu, nosoi pate
Par màmeņas žèļeibóm.