31933-4
Aši, aši zīle dziedi
Staļļa broda galiņâ.
Ej, māsiņa, klausitiesi,
Kadu vēsti zīle dzied.
Zīle dziedi tādu vēsti,
Būs brāļami karâ iet.
Brāliņš karâ i negāja
Nepuškotu cepuriti.
Lec, māsiņa, dārziņâi,
Puško brāļa cepuriti!
-Dziedadama aizpuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Ka tu raudi, man' māsiņa,
Vaj tev bija rožu žēl?
-Man nebija rožu žēl,
Man bij tevis paša žēl,
Man bij tevis paša žēli,
Vairs mūžami neredzèt.
-Neraud gauži, man' māsiņa,
Gan tu manis sagaidisi.
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa,
Sagaid' mana kumeliņa
Ar naudiņas vezumiņu.-
Par deviņas vasariņas
Kumeliņa sagaidiju,
Kumeliņa sagaidiju
Par kalniņu attekam.
No kumeļa pavaicaju,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis
Uz tiem Prūšu robežiem.
Tur guļ vīri kà ozoli,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Skaudzèm mestas cepurites,
Asintiņu upe tek,
No kauliemi tilti griezti.
Smiltis grauze baltos vaigus,
Vējiņš matus plīveneja,
Vējiņš matus plīveneja,
Saule kaulus balinaja.
Pulkiem skrēja dvēselites
Pie Dieviņa žēloties.

13250-47
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu,
Cetortâ gadiņâ
Lieku sedlus mugurâ,
Lieku sedlus mugurâ,
Bēru riekstus kulitê.
Jāj' pa ceļu spēledams,
Uzjāj' meitas maltavê.
Laidu riekstus šurpu, turpu,
Diezgan riekstu kulitê,
Diezgan riekstu kulitê,
Diezgan meitu lasitaju.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tikmēr kuņa maltavê;
Kamēr meitas kuņu kūle,
Tikmēr saule vakarâ.
-Kur tu jāsi, ciema puisi?
Jau saulite vakarâ;
Gul' pie mums, ciema puisi,
Mums ir vieta pataisita,
Mums ir vieta pataisita
Dziļajâ kambarî,
Dziļajâ kambarî,
Tumsajâ kaktiņâ.
-Kaktiņâ guledams,
Nolūkoju meitu godu,
Nolūkoju meitu godu,
Ko dar' meitas vakarâ.
Viena šuva, otra ada,
Trešà zīdu šķeterè.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Devitâi žuburâ
Tur aug krusts un zelta roze.
Ta nebija zelta roze,
Ta bij puiša dvēselite.
Tur sagāja jaunas meitas
Ik sestdienas puškoties,
Ik sestdienas puškoties,
Ik svētdienas baznicâ,
Ik svētdienas baznicâ,
Par puisiti Dievu lūgt,
Par puisiti Dievu lūgt,
Meitu bēdâs nomirušu.

13646-16
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa,
Viena pate mūs' māsiņa,
Ik rītiņus malejiņa,
Ik rītiņa malejiņa,
Pūru mala malumâ.
No rītiņa pieceļos,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nava mūsu malejiņas.
Celieties, bāleliņi,
Sedlojiet kumeliņus,
Sedlojiet kumeliņus,
Jāsim māsu pameklèt.
Jāju, jāju simtu jūdzu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Tur deviņi spēlmaniņi.
Labdien, deviņ' spēlmaniņi,
Priekš ka jūs še spēlejat?
-Priekš tàs brūtes spēlejam,
Ko nesen gaŗam veda.
-Jāju, jāju simtu jūdzu,
Uzjāj' vienu lielu ciemu.
Izskrej divi melni suņi,
Tie div' mūs' lādinaja.
Iznāk divi tautas dēli
Saņem mūsu kumeliņus,
Nosedlo, apdeķo,
Ieliek viņus stalliņâ,
Ieliek viņus stalliņâ,
Iedod viņiem tīras auzas.
Ved mūs pašus istabâ,
Apklāj baltu liepas galdu,
Apklāj baltu liepas galdu,
Uzliek baltu pūru maizi.
-Ēdiet, brāļi, dzeriet, brāļi,
Kamēr saule vakarâ.
-Nesēdàm, nedzēràm,
Pēc māsiņas raugamies.
Mūs' māsiņa iesēduse
Svešu ļaužu pulciņâ.
Māsiņ mīla, māsiņ balta,
Nāc mums līdz pie māmiņas.
-Mani balti bāleniņi,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Es atradu labu zemi,
Smuku, daiļu arajiņu.
Pārnesiet labas dienas
Tai vecai māmiņai.

13268-0
Jersikâ iesēdos
Ozoliņa laiviņâ,
Pa Daugavu nolīgoju,
Kà lidot nolidoju.
Sērpilî suņi rēja,
Sērenê gaiļi dzied,
Rìgu, Rìgu, lielu Rìgu
Ar gaismiņu ieraudziju.
Rìgâ pirku sirmu zirgu,
Jelgavâ kaldinaju,
Jelgavâ kaldinaju
Dimantiņa pakaviem,
Dimantiņa pakaviem
Sudrabiņa nagliņàm.
Es aizjāju līdz Kandavu
Ar saulites uzlēkšanu.
Jau atradu zelteniti
Samalušu sijajam.
Sijà auzas, zeltenite,
Dod manam kumeļam,
Tevis dēļ atteceja
Šādu zemes gabaliņu.
Ar sieciņu auzas bēra,
Ar kausiņu ūdentiņu.
Man pašam roku deva,
Asariņas slaucidama.
Kam, meitiņa, tu raudaji,
Kam slauciji asariņas?
Lai raudaja Abaviņa,
Tai pietrūka veletajas.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Liepu laiva līgojàs,
Liepu laiva līgojàs
Daugaviņas maliņâ.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Vedu savu līgaviņu,
Cetortâja rītiņâ
Pa Daugavu pārlidoju.
Līgaviņu guldināju
Liepu ziedu klētiņâ.
Abi mīļi guldamies
Nolauzam liepai zaru,
Nolauzam liepai zaru,
Palikam pagalvê.
Abi mīļi celdamies
Metam zaru upitê.
Ta upite nenesdama
Iemet zaru Daugavâ;
Ta Daugava nenesdama
To iemeta jūriņâ;
Ta jūriņa nenesdama
Izmet smilkšu kalniņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur nāk kungi, tur araji,
Ne zariņa nenolauza.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuškoja cepurites,
Aizpuškoja cepurites,
Jāja meitas lūkoties.
Viens tie ņēma saules meitu,
Otrais Līgas kalpuniti.
Vienam saule atspīdeja
Zeltitiem stariņiem;
Otram dziesmas aizskaneja
Rītiņôsi, vakarôs,
Rītiņôsi, vakarôs,
Dieva dēlus daudzinot.

13250-36
Māte mani gauži rāja,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es aizgāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Noslauk' gaužas asariņas,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Uzliek' cauni galviņâ,
Uzliek' cauni galviņâ,
Piejožos zobentiņu,
Piejožos zobentiņu,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Segloj' savu kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Sūtu māsu vārtus vērt;
Māsiņ' vēra vienus vārtus,
Es izjāju pa otriem.
Līdz māsiņa apraugàs,
Es uzjāju augstu kalnu,
Aiz ta liela augsta kalna
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Es piejāju lielu ciemu,
Ieraug' vienus vaŗa vārtus;
Es piejāju vaŗa vārtus,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Iztek četras zeltenites,
Iztek četras zeltenites,
Pasargà sīvus suņus,
Pasargà sīvus suņus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Ielaiž mani sētiņâ,
Ielaiž mani sētiņâ,
Nokāpina no kumeļa.
Ieved manu kumeliņu
Zelta spāru stallitî,
Dod manam kumeļam
Saulê grābtu āboliņu.
Ieved mani klētiņâ,
No klētiņas namiņâ,
Ieved mani namiņâ,
No namiņa istabâ,
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Atnes man koka sviestu,
Ģērsteletu pūra maizi;
Tad atnes vīn' ar medu
Vecozola kanniņâ.
Patais' manim mīkstu gultu
Tumsajâ dandziņâ,
Paliek man pagalvî
Dzēru spalvu spilvainiti.
Noskatos guledamis,
Ko dar' četras zeltenites.
Viena šuva,otra vērpa,
Trešà zīdu šķetinaja,
Ceturta zeltenite
Baro manu kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baro kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstôs.
Kur jūs mani ramesit,
Sirdēstôs nomirušu?
Ramiet rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem (zariņiem),
Lai nāk meitas svētrītâ,
Lai piņ rožu vainadziņ'.
Lauž zariņ' no zariņa,
Galotnites vien nelauž,
Rītu nāks Dieva dēls,
Lauzìs pašu galotniti,
Lauzìs pašu galotniti,
Ietīs zīda nēzdogâ,
Ietīs zīda nēzdogâ
Nesìs Māras baznicâ.
Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis,
Kas ta tāda zelta roze:
Ta nebija zelta roze,
Ta puisiša dvēselite,
Ta puisiša dvēselite,
Kas nomira sirdēstòs,
Kas nomira sirdēstòs,
Kam nedeva to meitiņu,
Kam nedeva to meitiņu,
Kas patika prātiņam.