13646-11
Mēs deviņi bāleniņi,
Viena māsa malejiņa.
Ta māsiņa katru dienu
Tīrus rudzus ritinaja.
Devitâi rītiņâi
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Ej, māmiņa, kambarî,
Lūko savas malejiņas.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama,
Zīdautiņu locīdama.
-Negulieti, bāleliņi,
Seglojieti kumeliņus;
Apseglojši kumeliņus,
Nāciet paši istabâ,
Es jums došu raibus cimdus,
Asariņu nēzdaudziņus.
Jājiet, brāļi, simtu jūdzu,
Kamēr māsu panāciet.
-Viena simta galiņâ
Koklè divi kokletaji.
Dievs palīdzi, kokletaji,
Kam jūs šeitan koklejiet?
-Tai māsiņai koklejami,
Ko vakari garam veda;
Ko vakari garam veda,
Ta deviņu brāļu māsa.
-Jājam, brāļi, otru simtu,
Kamēr māsu panāksim.
Otra simta galiņâi
Spēlè divi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Kam jūs šeitan spēlejiet?
-Tai māsai spēlejam,
Ko šodieni garam veda;
Ko šodieni garam veda,
Ta deviņu brāļu māsa.
-Jājam, brāļi, trešu simtu
Kamēr māsu panākam.
Trešà simta galiņâ
Iznāk viena māmuliņa,
Iznāk viena māmuliņa,
Alus kanna rociņâ,
Alus kanna rociņâi,
Trīs plāceņi padusê.
Liek mums drusku nodzerties
Ša saldaja alutiņa.
Ni ēdàm, ni dzeràm
Ša saldaja alutiņa,
Iesim, brāļi, istabâi,
Caur istabu kambarî.
Tur māsiņu atradàmi
Pie lielàmi dzirnavàm,
Pie lielàmi dzirnavàm
Tīrus rudzus ritinot.
Jūdzam, brāļi, sirmus zirgus,
Vedam viņu atpakaļ,
Vedam viņu atpakaļi
Savâ tēva zemitê.
Tēvam auga rudzi, mieži,
Tēvam sirmi kumeliņi.

13590-0
Man sajāja lepnas tautas,
Bāliņš liedza, nevēleja.
Ej, tautieti, tu pie kunga,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Nāc pie manim, roku došu.-
Iešu svētdien baznicâ,
Sevi daili puškošos,
Vilkšu zaļu zīdes kleiti,
Segšu raibu villaniti.
Iešu krogu no krodziņa,
Mekleš' savu arajiņu.
Iemu krogus stedelê,
Redzu tautu kumeliņu
Noseglotu, nosvīdušu
Līdz pat nagu galiņiem.
Iemu krogus istabâ,
Redzu pašu tautu dēlu
Sēžam galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīksteju bildinàt.
Lai būt ļaužu, cik būdami,
Man ar savu jarunà.
Bāliņš mani tà vaicaja:
Ko, māsiņa, tu runà?
-To, bāliņ, es runaju,
Ja nedosi, bēgšus bēgšu.
-Ja, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglainâ rītiņâ.

2686-10
Sniedze dara alutiņu,-
Kādus viesus sniedze gaida?
-Jau vakar, aizvakar
Sniedzes meita sadereta.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs brūtes ormaniņš!
-Dzenišam raibi svārki,
Tas bij brūtes ormaniņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas kamanu turetajs!
-Titilbiņš garkājiņš,
Tas kamanu turetajs.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs malkas cirtejiņš!
-Teteram gaŗš deguns,
Tas bij malkas cirtejiņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs malkas nesejiņš!
-Glodeniņa malku nesa,
Cērpu galu laipodama.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas uguns kūrejiņš!
-Zalktis kūra uguntiņu,
Uz akmeņa guledams.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas ūdens nēsajiņš!
-Krauklišam melni svārki,
Tas ūdens nēsajiņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs gaļas kapatajs!
-Vārniņai zila galva,
Ta bij gaļas kapataja.
A, dzirdès, a, redzès,
Kāds būs pavāriņis!
-Zvirbulitis pavāriņis
Pelekàm biksiņàm.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs trauku mazgataja!
-Bezdeliga dūmu lozdna,
Ta bij trauku mazgataja.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs alus nesejiņa!
-Cielaviņa čakla meita,
Ta bij alus nesejiņa.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas istabu slaucitaja!
-Lapsitei kupla aste,
Ta istabu slaucitaja.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs dziesmu saucejiņš!
-Vilciņam dobja rīkle,
Tas bij dziesmu saucejiņš.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas bij dziesmu dziedatajs!
-Cīruļam smalks balsits,
Tas bij labs dziedatajs.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs danču vedejiņš!
-Žagatai gaŗa aste,
Gaŗu danču vedejiņa.
A, dzirdès, a, redzès,
Kas būs laba dancotaja!
-Stirnitei gaŗas kājas,
Ta bij laba dancotaja.

13593-0
Tautiets mani gribèt grib,
Bāliņš solàs, būs nelaist;
Tautiets solàs zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
-Kà, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglaiņâ rītiņâ,
Miglaiņâ rītiņâ
Brāļa ganus vadidama.-
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozija,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz' tautiešus runajot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerite.
Tauteits sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav' sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
-Neraud, māsiņ, tu tik gauži,
Tālu tevi nelaidišu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņàm.

33638-0
Smuks puisitis sēž aiz galda,
Aicin' mani klāt sēdèt.
Es pie viņa piesēdos,
Kà rozite ziededama.
Viņš man deva alu dzert
No sudraba biķeriša.
Es ta alus nodzēros
Pa mazàm malciņàm.
Ne cik ilgi nesēdeju,
Lūdz viņš gultu pataisìt.
Es tam gultu uztaisiju,
Klāju baltu paladziņu,
Klāju baltu paladziņu,
Sedzu raibu villainiti.
Viņš papriekšu iegulàs,
Aicin' mani klātgulèt.
Es pie viņa piegulos,
Kà lapiņa drebedama.
Ne stundiņu neguleju,
Sāk viņš mani modinàt,
Sāk viņš mani modinàt,
Sāk ar naudu lielities:
Še,meitiņa,zelta nauda,
Še vēl sīka sudrabiņa!
Es domaju lielu domu,
Ko ta nauda labu dara,
Vaj ta nauda aizmaksaja
Manu skaistu augumiņu,
Manu skaistu augumiņu,
Manu zīļu vainadziņu?
Labak redzu zelta naudu
Ziluguni sadegam,
Ne kà savu vainadziņu
Bez godiņa noņemam.

15796-5
Tumša nakte, melns celinis,
Sedloj' melnu kumeliņu,
Jāšu savu līgavinu
Šo naksniņu apraudzìt.
Pats vēl labi nezināju,
Par ļaudim gan dzirdeju:
Mana jauna līgavina
Jau ar citu sadereta.
Es nojāju, es atradu
Sēdim galda galinâ,
Sēdim galda galinâ,
Alus kanna rocinâ.
Sniedzu roku, devu mutes,
Ši galvinu šķībi grieze,
Ši galvinu šķībi grieze,
Jau ar citu saderejse.
Saki, mana līgavina,
Kādu vainu tu man devi?
Vaj es žūpa, vaj es nelga,
Vaj es zirgu mainenieks?
Godigs puika, tēva dēlis,
Laba zirga kopejins.-
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Tādu gaŗu ceļu jāt,
Sviedrèt savu kumelinu?
Ņēmu savu zirgu deķi,
Slauku sviedrus kumeļam;
Ņēmu zīda lakatinu,
Slauku žēlas asariņas.
Es paklāju melnu deķi
Pa kumeļa kājinàm,
Lai trūd manis kumelinis
Pēc tàs jaunas līgaviņas.

13594-0
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi,
Kà irbite ieteceju
Bāleliņu pulciņâ.
Zagšus tautas nezodziet,
Ar variti neņemiet,
Zagtin zagta, vari ņemta
Bēdzin bēga bāliņôs.
-Kà, māsiņa, tu atnāksi,
Kà pūriņu atvedisi?
-Es pūriņu atvedišu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznicâ,
Aušu kurpes kājiņâs;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznicas,
Noņemos vaiņadziņu;
Tek' gar upi dziedadama,
Puķu ziedus lasidama.
Jau netālu no krodziņa,
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigajot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudadama:
Ieš' labak bāliņôs.
-Kājàm tevi nelaidišu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur' brāļi, lai tie tur'
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturès,
Redzès mici galviņâ,
Zinàs vīru sētiņâ,
Vīram gudru padomiņu.

33560-0
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu
Caur zaļu birzi.
Atradu tētiņu
Aliņu darot.
Labrīt, tētiņ!
Es palīdzešu.
- Ej nost, meitiņ,
Nelaisti misas,
Es tev sitišu
Ar alus kannu.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu māmiņu
Maizites cepot.
Labrīt, māmiņa!
Es palīdzešu.
- Ej nost, meitiņa,
Nekaisi miltu,
Es tev sitišu
Ar maizes lizi.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu bāliņu
Naudiņu skaitot.
Labrīt, bāliņi!
Es palīdzešu.
- Ej nost, māsiņa,
Nekaisi naudas,
Es tev sitišu
Ar naudas maku.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu māsiņu
Prievites aužot.
Labrīt, māsiņa!
Es palīdzešu.
- Ej nost, māsiņa,
Nerausti dzīpuru,
Es tev sitīšu
Ar austaviti.
Gāju, gāju soļiem,
Palaižu teciņus
Pār augstu kalnu,
Caur zaļu birzi.
Atradu tautieti
Līdumu līžam.
Labdieni, tautieti!
Es palīdzešu.
- Nāc, nāci sirsniņa,
Sen tevi gaidiju,
Es tevi saņemšu
Ar abi rokas.

13646-27
Viena pate mūs' māsina,
Mēs deviņi jaunbrāliši.
Ik rītiņa ritinaja
Pa pūram tīru rudzu.
Mana veca māmuļite,
Ej, apraugi malejiņu.
Ienāk māte raudadama,
Malejiņa vairs nevaid.
Ko, brāliši darisim?
Sedlosim kumeliņus,
Vilksim lūšu kažociņus,
Liksim cauna cepurites.
Dzīsimiesa sav' māsiņu
Simtu judžu naksniņâ.
Topam simta galiņâ,
Spēl' deviņi spēlmaniši.
Ai godigi spēlmaniši,
Ko tik grezni spēlejat?
-Tai māsinai spēlejam,
Ko vakara zagšus zaga.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Dzenatiesa otru simtu,
Tur jūs viņu panāksit.
Topam simta galiņâ
Spēl' deviņi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik grezni spēlejat?
-Tai māsinai spēlejam,
Ko vakara zagšus zaga.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Dzenatiesa trešo simtu,
Tur jūs viņu panāksit.
Topam simta galiņâ,
Atrodam lielu ciemu.
Iztek tautu sīvi suņi,
Iztek veca māmuļite,
Iztek veca māmuļite
Sīvus suņus dzīdinàt.
Atdzīdina sīvus suņus,
Ieved visus istabâ,
Ieved visus istabâ,
Paceļ visiem zīļu krēslus.
Ne krēlôs nesēdàm,
Uz māsinu raugamies:
Sēd māsina kà puķite
Tautu galda galinâ,
Plānâ linu kreklinâ,
Zīļotâja vaiņagâ,
Zīļotâja vaiņagâ,
Alus kanna rocinâ.

13250-55
Čīkstej mani liepu sedli,
Kumeliņu sedlodam.
Kad kumeļu apsedlo,
Apvilku trīs brūnus svārkus,
Apvilk baltu slēž kreklu,
Apjozos zobeņu,
Uzlik caunu cepurit,
Tad uzkāpe kumeļâ.
Jāju, jāju visu nakt,
Ceļam galu nedabu.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Ieraug vienu lielu ciem.
Iztek treju zeltenit
No ta viena liela ciem.
Divi mani pašu vede,
Treša manu kumeliņ.
Ieved manu kumeliņ
Pašâ staļļa dibinâ,
Ber auziņas silitê,
Met amol redelês.
Ieved mani istabâ,
Paceļ melnu ādas krēslu,
Paceļ baltu liepas galdu,
Uznes vienu alus bļod,
Divi sudrab' biķerišus,
Tur es ēd, tur es dzēru
Līdz pašam vakaram.
Taisij manim siena gult
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es varu nolūkot,
Ko dar ciema zeltenites.
Viena vērpe, otra aude,
Treša zīdu šķetinaj.
Ta būs mana līgaviņ,
Kas to zīdi šķetina.
Ja māmiņa to nedos,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Pakaļ rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzaugs kupla roz'
Uz manàm krūtiņàm,
Tur tecès jaunas meitas
Ik svētdien kroni pīt.
Nopinušas rožu kron',
Ieies Māŗas baznicâ,
Apakš Māŗas altarit.
Lai dzied mans augumiņš
Jaunu meitu galviņâ.