33562-1
Es apgulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais tēvis:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, nelieti, sētiņâi,
Doš' tev lielu gobu zemi.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu lielu gobu zemi.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstà māte:
Ko tu guli, nelietit?
Nāc, dēliņ, sētiņâi,
Doš' tev govi raibuliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavu govi raibuliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk manis īstais brālis:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņâi,
Doš' tev bēru kumeliņu.
- Ne es iešu, ne es gribu,
Tavu bēru kumeliņu.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk mana īstà māsa:
Ko, brāliti, tu guleji?
Nāc, brāliti, sētiņâi,
Doš' tev baltas villainites.
- Ne es iešu, ne es gribu
Tavas baltas villainites.
Atkal gulu gulamaju
Zem lielaja lazdu krūma.
Atnāk viena tautu meita,
Raibas govis ganidama,
Raibas govis ganidama,
Raibus cimdus adidama.
Stāvu lēcu, mutes devu,
Ta būs mana līgaviņa!
Nu es iešu sētiņâi,
Nu man sava līgaviņa,
Nu man sava līgaviņa,
Raibu cimdu aditaja.
Dodiet nu, dodiet nu,
Ko bijat solijuši:
Īstais tēvs gobu zemi,
Māte govi raibuliņu,
Māte govi raibuliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Brālits bēru kumeliņu,
Māsiņ' baltas villainites.

33627-5
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu (jūriņu)
Zeltozolu dēdinàt.
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu skabardziņu,
No tàs vienas skabardziņas
Nosaviju vainadziņu,
Nosaviju vainadziņu,
Gāju Māras baznicâ.
Vaicà mani kungi, ļaudis:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku, naudu devu
Pusdāldera puķitê.

21147-1
(Meitas:) Eit' projam, ciema sievas,
Mūsu acu urbejiņas,
Eit' savâs sētiņâs,
Vērpiet savas pakaliņas.
(Sievas:) Kas tev bēdas, ciema meita,
Par manàm pakalàm?
Man caunita linus vērpa,
Vāverita pakaliņas.
(Meitas:) Nava tiesa, nava tiesa,
Ka caunite linus vērpa!
Cauna vilka pakaliņas
Sausa bērza stumbiņâ.

33591-0
Kal, kal, kalvit,
Vara kamaniņas,
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemê.
Ko ēda māsiņa
Akmiņu zemê?
Sīko zvirgzdiņu
Putriņu vārija,
Bērziņu pupuru
Maiziti cepa.
redz nu, māsiņ,
Ko es tev saciju,
Kam augi tik daila
Pie bāleliņa:
Ik dienas balts kreklis,
Peleki lindraki,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājâ.

7474-2
Man māmiņa izaudusi
Dancojamu lindruciņu;
Zīdu vien apmetusi,
Sudrabiņu ataudusi.
Dancodama sitinaju
Tautu dēlu stērbelèm.
Tautu dēls man vaicaja,
Cik gabalu lindrukâ.
Citàm pieci, citàm seši,
Man deviņi gabaliņi.
Parād' man, tautu dēls,
Cik tev bēru kumeliņu.
Viena pati kumpa ķēve
Pašâ staļļa dubenâ.

14538-0
Es gan redzu, es gan redzu,
Es pie mātes nepalikšu:
Sajāj tautu pilla sēta,
Saņem brāļi kumeliņus.
Es iemuku pie māmiņas
Kà sarkana brūklenite.
Vai, māmiņa mīļa, balta,
Vaj es tev apnikuse?
- Vai, meitiņa mīļvārdite,
Vaj es tautas aicinaju?
To dar' tavs tikumiņš,
Tavs raženais augumiņš.

15822-4
Palákais vanadzeņš,
Kò tu augši lidinai?
Pòrtecèji par jiùreitis
Da tai munai bryùtei.
Kaidas vèstis maņ atnesi
Nu tòs munas bryùtes?
-Taidas vèstis tev atnešu,
Bryùte sadaráta.
-Bòļ muns vaidzeņš
Kai rudiņ zóļe,
Sóp muna gaļveņa
Kai gunis vóts,
Bèrst maņ osoras
Kai rudiņ leits.--

33573-0
Dzìdit, mòseņes,
As paļeidzèju.
Stòv muņi kumeļeņi
Zam veituļeņa,
Auzeņes ázdami,
Smolk' dóbuļeņ'.
Pots taku nomâ,
Pots ustobâ,
Tù rodu nomâ,
Tù ustobâ:
Raud tàvis, raud mòte,
Raud bròļeļeņ'.
es vadu merdzeņu,
Dzídódamis,
Pavadej' mameņ'
Pòr ustobeņ',
Lai voda vadaklis
Pòr pagalmeņ',
Eisti bròļeņi
Da tauteņóm.
Labreit, mòseņ,
Labvakareņ!
Vel (tev) patika
Taut' ustobeņ'?
Jou tev patika,
Man nepatika.
Ej, mòse, órâ,
Sést kamarúsi?,
Lai leudze tautis (tauteņis)
Raudódamis.
Jou tevi píleudze,
Man' nepìleudz',
Es beju ká zoris
Bròļeļeņis,
Man visa vaļeņa
Ļìļétís
Par peùru, par pošu,
Par teleitém.
Čeìkst manis zóbokis
Staìgòjùt,
Klab muni zùbeņi
Runòjùt,
Aug muņi mateņi
Caùr capureņi.

4890-1
Ai, lielaja Vācu muiža,
Žēl man bija tev atstāt:
Sirmi zirgi, daiļi puiši,
Tie man viegli vizinaja.
Ik gabalu paveduši,
Vaicà zelta, sdrabiņa.
Vaj būs traki vaicadami,
Kur es ņēmu, kas man deve?
Tēvs, māmiņa apakš zemes,
Aiz ūdeņa bāleliņi,
Aiz ūdeņa bāleliņi,
Baltas jostas nesadami.

33627-6
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš', māsiņa, pār Daugavu,
Zeltozola zēģelèt?.
- Es tev lūdzu, bāleliņ,
Atnes vienu cekuliņu,
Trīs gadiņi saglabaju
Zeltozola cekuliņu;
Ceturtâ gadiņâ,
Tad vēl pinu vainadziņu.
Vaicà mani Rìgas kungi:
Kur tu tādu puķi ņēmi?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemêi kaldinaju.