Auž, šuj lindrakus (brunčus, svārkus)
7472-0 Aud, māmiņa, man svārciņus, Vienu īsu, otru gaŗu: Īs', tautàm dubļus brist, Gaŗu, sērst pie bāliņa. 7473-0 Dai, dai, dai, dai, Septiņi lindruki! To vienu griezišu, Tos citus lāpišu. 7474-1 Man māmiņa noaudusi Dancojamu rinduciņu; Zīdu, zeltu apmetusi, Sudrabiņu ieaudusi. 7474-2 Man māmiņa izaudusi Dancojamu lindruciņu; Zīdu vien apmetusi, Sudrabiņu ataudusi. Dancodama sitinaju Tautu dēlu stērbelèm. Tautu dēls man vaicaja, Cik gabalu lindrukâ. Citàm pieci, citàm seši, Man deviņi gabaliņi. Parād' man, tautu dēls, Cik tev bēru kumeliņu. Viena pati kumpa ķēve Pašâ staļļa dubenâ. 7474-0 Man izauda māmuliņa Dancojamus lindraciņus: Zīda meti, zelta audi, Sudrabiņa strīpitèm. 7475-0 Plucin', meitiņ, Auniņ' vill', Tad dàb's svārciņ's Li paš' zem'. 7476-1 Es saviem lindrakiem Sidrabiņa stoti šuvu; Akmiņota tautu zeme, Guni šķīla staigajot. 7476-4 Šūn, māmiņa, man svārciņus Sudrabiņa stotitèm; Akmeņaina tautu zeme, Šķiļ uguni staigajot. 7476-2 Šuj, māmiņa, man svārciņus, Šuj tērauda pastotiņu, Tautas sēta akmiņaina, Šķiļ uguni staigadam. 7476-0 Šūn, māmiņa, lindraciņus Tēraudiņa vīlitèm; Akmiņota tautu zeme, Guni šķīla staigajot.
|