15840-12
Mans pērnais brūtganiņš
Brauc uz Rìgu kurpju pirkt.
Kamēr Rìgâ kurpes pirka,
Es ar citu sadereju.
Nepūt smagi, neraud' gauži,
Es tev došu slēšu kreklu.
-Rau velns visu slēšu kreklu,
Kad es pašu nedabonu.

33632-0
Man bij daiļis arajiņis
Par visiem arajiem:
Zilas acis,sārti vaigi,
Iedzeltani matu gali.
Tam bij divi melni zirgi,
Tas trešais itin balts.
Vienu deva kungam jāt,
Otru kunga sulaiņam,
To trešo pats tas jāja
Kungam līdz Vāczemê.
-Nu ar Dievu,līgaviņa,
Ilgi tevis neredzešu.
Lai gan tevis neredzešu,
Allaž tevi pieminešu.
Pa trīs gadi ceturtâ
Nākšu tevi apraudzìt.
-Gāju rožu dārziņâ,
Pinu rožu vainadziņu,
Gaidij' savu arajiņu
Pēc trīs gadi pārnākam.
Trīs gadiņi pagājuši,
Vēl nav mana arajiņa,
Vēl nav mana arajiņa,
Balta zirga jājejiņa.
Ceturtâ gadiņâ
Nu atjāja pie lodziņa.
-Labvakar,labvakar!
Mana jauna līgaviņa.
-Labvakar,labvakar!
Kà nu iet,arajiņ?
Kà nu iet,arajiņ,
Balta zirga jājejiņ?
-Gan jau labi,līgaviņa,
Bet man citis kumeliņis.
-Ja tev citis kumeliņis,
Tad tev cita līgaviņa.
Es jau tev tūlin teicu,
Ka tu mani aizmirsisi.
Ka tu mani aizmirsisi,
Tāļus ceļus staigadams.
-Aiztais',meitiņ,savu logu,
Ar tev' vairs nerunašu.
Nu es jāšu citu ceļu,
Kur aug citas mātes meitas,
Kur aug citas mātes meitas,
Vēl skaistakas,vēl daiļakas.
-Es iegāju raudadama
Savâ rožu dārziņâ,
Saplosiju vainadziņu,
Slaucij' gaužas asariņas.

16967-7
Mana balta māmuļite,
Ko es tev sariebuse?
Sola mani tālu dot,
Sola žēli neraudàt.
Vēl es savas kājas auju,
Jau māmiņa žēli raud;
Sedzu baltu villainiti,
Raud, villaini turedama;
Sēdu tautu kumeļâ,
Raud, iemauktas turedama.

22973-3
Kur tas mūsu jaunais svainis,
Ka neredz staigajot?
Jaunais svainis gubenî
Ar vecàm draudzenèm.
Es tev lūdzu, jaunais svaini,
Atstāj vecas draudzenites,
Mīlè vienu mūs' māsiņu
Pa Dieviņa devumam,
Pa Dieviņa devumam,
Pa Laimiņas likumam.

18128-10
Zila zīle padziedaja
Mūs' māmiņas namgalâ.
Ejat, brāļi, klausities,
Kādu dziesmu zīle dzied.
-Zīle dzied tādu dziesmu:
Vedìs māsu šoruden.
-Neraud' gauži mūs' māsiņa,
Neba tevi tālu vezs:
Tev spīdès brāļu logi
Caur ābeļu pazarèm.

3944-8
Maza biju, neredzeju,
Kad nomira māmulite;
Ganidama tad atradu,
Zaļu mauru apauguse.
Celies, mana māmulite,
Es pacelšu veleniņu,
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Speŗ ar kāju, plūc matiņus,
Dod maiziti pārmezdama.

25950-8
Tautiets, mani precedams,
Teic man savu dzīvošanu:
Kalnâ man rozes zieda,
Pakalnêi magonites;
Lejâ teka vīnupite,
Medutiņu atsisdama.
Vaj, māmiņa, nepazini
Viltinieka valodiņu?
Kalnâ tev ērkšķi zieda,
Pakalnêi dadžu krūmi;
Lejâ teka straujupite,
Rāvūdeni atsisdama.

3944-15
Žēli raud sērdienite,
Gar kapiem ganidama.
Te gul mana māmuliņa
Apakš zaļa veleniņa.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu;
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi cirta, matus plūca,
Kājàm spēra pabeņķêi.

15062-5
Klusu, klusu klausijos,
Trīs runaja klētiņâ:
Tēvs ar māti, trešs tautietis,
Tie runaja klētiņâ.
Tautiets lūdza tēvu, māti,
Cepuriņu noņemdams.
Tēv' un māti gan pielūdza,
Mani pašu nevareja;
Vēl ceļôs jametàs,
Lai pielūdz mani pašu.

13646-22
Tilti rīb, tilti rīb,
Nu jāj mani bāleliņi.
Šķiliet, tautas, sveč' uguni,
Vediet glāžu istabâ,
Vediet glāžu istabâ,
Ceļat viņiem meldas krēslus,
Lejat alu biķerê,
Dodat ēst, dodat dzert.
-Ne ēdam, ne dzeram,
Apkārt vien raugamies.
Ieraugam sav' māsiņu,
Sēd galdiņa galiņâ,
Sēd galdiņa galiņâ,
Jau micite galviņâ.
Ai, māsiņa, ai, māsiņa,
Kam tev bija to darìt?
Kam tev bija to darìt,
Māmiņ' gauži raudenàt?
-Man patīk še dzīvàt,
Še lustiga tēva zeme,
Še lustiga tēva zeme,
Še vēligi tēva dēli.