13212-0
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabê.
-Cits ganôs, cits darbôs,
Cits tautàm sienu grābj.
Kas darbôs, kas ganôs,
Tie peln' baltas villainites;
Kas tautàm sienu grābj,
Tie peln' sīku sudrabiņu.

31978-2
Es karâ aiziedams,
Atskatos atpakaļ,
Atskatos atpakaļ,
Kas pēc manis gauži raud,
Tēvs, māmiņa gauži raud,
Sakàs mazu lolojuši,
Līgaviņa vēl gaužaki,
Tai noņēmu vainadziņu,
Tai noņēmu vainadziņu
Pašâ ziedu laiciņâ.

32037-4
Karâ iešu es, māmiņa,
Atnāc's ņemšu līgaviņu.
Ta būs laba mātes meita,
Kas būs manis gaidijuse (gaidijusi),
Raibus cimdus adijuse (adijusi)
Pa manai rociņai,
Smalku kreklu šūdinajse (šūdinajsi)
Pa manam augumam.

23173-1
Vīra māte bēdajàs,
Kāda būs vedekliņa.
Kāda būsi tu, māmiņa,
Tāda būs vedekliņa.
Ja tu mani meitu sauksi,
Tad es tevi māmuliņu;
Ja tu mani kuņu sauksi,
Tad tev' vecu raganiņu.

13648-0
Slēdz, māmiņa, mūs' māsiņas
Sudrabiņa atslēdziņu:
Sveši ļaudis sabraukuši
Darvotiem kažokiem.
Ej, bāliņ, skatities,
Vaj ir visas malejiņas.
-Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nava vairi malejiņas,
Nava vairi malejiņas,
Nerūc vairi dzirnaviņas.

10051-1
Ko, tu puika, šurp skaties,
Vaj tu gribi mani ņemt?
Vaj nevari cūkas ganìt
Sava tēva tīrumâ?
Gan tev' māte pabaros
Ar sivena biezumiem.
Man' māmiņa pabaroja
Ar tiem piena ziediņiem.

15067-24
Trīs runaja klētiņâ,
Ko runaja, nerunaja?
Tēvs dod meitu, māte liedz,
Tautiets lūdza raudadams.
Lūdz, tautieti, tēv' ar māti,
Lūgsi mani vēl mīļaki:
Ko darìs tēvs, māmiņa,
Kad es iet negribešu?

13245-7
Sen dzirdeju ciemiņôsi
Augam daiļu mātes meitu,
Augam daiļu mātes meitu,
Ne pie viena neejam.
Tīšam jāju proves dēļ,
Nāks meitiņa, vaj nenāks?
Nāks meitiņa, vaj nenāks,
Dos māmiņa, vaj nedos?
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Sāk suniši sīvi riet.
Piesien' savu kumeliņu,
Eimu tautas istabâ.
Kad iegāju istabâ,
Ronu vecu māmuliņu,
Ronu vecu māmuliņu
Slaukam tautas istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pati slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarî,
Raksta zīda nēzdaudziņu.
Ej, puisiti, sēd' aiz galda,
Gaid' ar godu izejam.
-Sēžu, sēžu, gaidu godu,
Nevar' goda sagaidìt.
Eimu pats kambarî
Raudzìt zīda rakstitaju.
Atron' zīda rakstitaju
Vakareju gulumiņu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es meitiņu nemānešu;
Es meitiņu guldinašu
Ar ābeļu rīkstitèm.

4890-10
Skaista balta meita teka
Gar garoji sila malu;
Līdz zemitei brūni svārki,
Baltis pērļu vaiņadziņš.
Steidzu, steidzu, jūdzu, jūdzu
Sav' bēriti kumeliņu,
Ka vareju to panàkti,
Ņemt gabalu vizinàt.-
- Cik gabalu vizinaja,
Vaicaj' zelta, sudrabiņa.
Kur es ņemšu, kas man deva,
Nav man tēva, māmuļites,
Nav man tēva, māmuļites,
Ni vecakà bāleliņa.
- Nāc pie manis, tautu meita,
Es būš' tavs tēvs, māmiņa,
Es būš' tavs tēvs, māmiņa,
Tavs vecakais bāleliņš.

15062-6
Klusu, klusu klausijos,
Trīs runaja klētiņâ:
Tēvs, māmiņa, trešs tautietis,
Tie runaja klētiņâ.
Tautiets manu tēvu lūdza,
Cepuriti noņēmies;
Vēl jo mīļi māmuliņu,
Uz ceļiemi nometies.
Lūdz, tautieti, mani pašu,
Nelūdz tēvu, māmuliņu;
Dos tētiņis, dos māmiņa,
Ja neiešu, nedabūsi.
Es neesmu putna bērnis,
No zariņa noņemams.
Mums pašiem jarunà,
Mums pašiem jazinàs.
Ja būs labi mīļi vārdi,
Ja būs gudra valodiņa,
Tad es došu savu roku,
Tad mēs mīļi dzīvosim.