14363-2
Ganidama izganiju
Treju kungu āboliņu;
Gaididama sagaidiju
Treju tautu atjajam.
Sajaj tautas, norīb tilti,
Es guleju dienavidu;
Man istaba neslaucita,
Man galviņa nesukata.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Palidz manu kaunu slēpt:
Viena mārša galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Vecākà brāļa māsa,
Ta saņēma svešus ļaudis.
Sveši ļaudis tai vaicaja:
Ko dar' jūsu vīra māsa?
"Vīra māsa kreklu šuj,
Pie ozola mērīdama:
Dievs lai dodi tautu dēlu
Kà ozolu valkataju!"

33623-0
Ko mēs, brāļi, darisim,
Solàs māsas bēgšus bēgt?
Liksim, brāļi, stipru vakti
Vez visim celiņim,
Vez visim celiņim
Līdz pat Prūšu robežam.
Dievs tàs meitas gudras deva,
Tàs nogāja ūdens ceļu,
Tàs nogāja ūdens ceļu
Ar kuģim Vāczemêi.
Tur cereja lētu dzīvi,
Medu ēst, vīnu dzert.
Tur tàm lika zaļus pūrus
Pa pūram maldinàt.
- Iesim, māsas, atpakaļ
Savâi tēvu zemitêi!
Mūs' brāļim lieli lauki,
Visi pilni linu sēti,
Tos vērpsim, audisim
Priekš savim brālišim.

26551-11
Māte mani mīļ' audzeja
Par visam māsiņam,
Māte mani apsolija
Klātejam ciemiņam.
Es noiešu vēl tālaku
Par visam māsiņam,
Par visam māsiņam,
Par deviņi novadiņi.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērste braucu.
Viens brālitis vārtus cēla,
Otris jēma kumeliņu;
Viena māsa dores dara,
Otra sedza villainiti.
Māte, krēslu paceldama,
Vaicà manu dzīvošanu.
Labi, māte, šim brīžam,
Lai Dievs dod mūžiņam;
Puiši man kājas ava,
Kalpi jūdza kumeliņu,
Manas pašas arajiņis
Sēdin' mani kamanâs,
Sēdin' mani kamanâs,
Sasprauž manas villainites.

6300-4
Ko, puisiti (tautieti), tu domaji,
Maukdams manu gredzentiņu?
Vaj domaji citu pirkt,
Vaj saukt savu līgaviņu?
-Nav naudiņas citu pirkt,
Saukšu savu līgaviņu;
Tikam saukšu līgaviņu,
Līdz saulite neuzlēca;
Kad saulite uzlēkuse,
Ej ar Dievu, ciema meita,
Ej ar Dievu, ciema meita,
Man pašam līgaviņa;
Man pašam līgaviņa,
Gaida cita rudentiņa,
Gaida cita rudentiņa,
Rudzus, miežus paaugot.-
Nu paauga rudzi, mieži,
Nezinaju, kādu ņemt,
Vaj bagatu mātes meitu,
Vaj nabaga sērdieniti.
Labak ņemšu sērdieniti,
Ne bagatu mātes meitu:
Ar nabagu sērdieniti
Būs mīliga dzīvošana,
Būs mīliga dzīvošana,
Dievs dos mantu dzīvojot.

13646-11
Mēs deviņi bāleniņi,
Viena māsa malejiņa.
Ta māsiņa katru dienu
Tīrus rudzus ritinaja.
Devitâi rītiņâi
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Ej, māmiņa, kambarî,
Lūko savas malejiņas.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama,
Zīdautiņu locīdama.
-Negulieti, bāleliņi,
Seglojieti kumeliņus;
Apseglojši kumeliņus,
Nāciet paši istabâ,
Es jums došu raibus cimdus,
Asariņu nēzdaudziņus.
Jājiet, brāļi, simtu jūdzu,
Kamēr māsu panāciet.
-Viena simta galiņâ
Koklè divi kokletaji.
Dievs palīdzi, kokletaji,
Kam jūs šeitan koklejiet?
-Tai māsiņai koklejami,
Ko vakari garam veda;
Ko vakari garam veda,
Ta deviņu brāļu māsa.
-Jājam, brāļi, otru simtu,
Kamēr māsu panāksim.
Otra simta galiņâi
Spēlè divi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Kam jūs šeitan spēlejiet?
-Tai māsai spēlejam,
Ko šodieni garam veda;
Ko šodieni garam veda,
Ta deviņu brāļu māsa.
-Jājam, brāļi, trešu simtu
Kamēr māsu panākam.
Trešà simta galiņâ
Iznāk viena māmuliņa,
Iznāk viena māmuliņa,
Alus kanna rociņâ,
Alus kanna rociņâi,
Trīs plāceņi padusê.
Liek mums drusku nodzerties
Ša saldaja alutiņa.
Ni ēdàm, ni dzeràm
Ša saldaja alutiņa,
Iesim, brāļi, istabâi,
Caur istabu kambarî.
Tur māsiņu atradàmi
Pie lielàmi dzirnavàm,
Pie lielàmi dzirnavàm
Tīrus rudzus ritinot.
Jūdzam, brāļi, sirmus zirgus,
Vedam viņu atpakaļ,
Vedam viņu atpakaļi
Savâ tēva zemitê.
Tēvam auga rudzi, mieži,
Tēvam sirmi kumeliņi.

30894-3
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus zvejojam.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejat man' bāliņu?
-Vai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavs bāleliņis?
-Smuks puisitis, baltu vaigu,
Dzeltaniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds gul jūras dibinâ,
Smiltis viņa vaigus grauž,
Viļņi matus purina.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velkat viņu maliņâ .
-Vai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu;
Trešajam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,
Ne vienam, ne otram,
Ka pašam stūrmanim,
Tas māceja laivu dzīt
Ar vējiņu, pret vējiņu,
Pret vējiņu Vāczemê,
Ar vējiņu Kurzemê.

13709-11
Tautas kala svina dzirnas
Aiz kalniņa lejiņâ,
Tie gribeja mūs' māsiņu
Paslepeni maldinàt.
Tas būs nieki, tautu dēlis,
Jutìs mani bāleniņi.
Tīšam jāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzìt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Ar dusmàm neredzeju,
Kur piesēju kumeliņu.
Maurâ dūru zobeniņu,
Tur sien' savu kumeliņu.
Dievs palīdz, man' māsiņ,
Kas tev lika, ko tu mal?
-Paldies, manu bāleniņu,
Tautas lika, tad es malu.
-Pušam šķēlu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
Nākat, tautas, raugaties,
Brālits skalda dzirnatiņas.
Drīz gribeju znotu vilkt
Par asaju zobeniņu,
Maģķenit apdomaju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Par vaiņaga ņēmumiņu.

33585-0
Izauga liepiņa
Klēts pakaļâi,
Es pate zīlite
Lēkataja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Uz trešu lēkdama
Ieraugu tautas,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pusotra simtiņa
Jājejiņu.
-Mūc, mūc, māsiņa,
Priedola ( Dzīparu) klētêi,
Lai sedza māmiņa
Ziedainu sagšu.
Māmiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedz māsiņa,
Ta neraudaja.
Māsiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedza māršiņa,
Ta neraudaja.
Māršiņa nesedza,
Kam bārgi (ķītri) dzīvoji.
-Sedz, sedz, māršiņa,
Nu šķirsimies,
Nu mūsu zemite
Jau izdalita.
Vecaju tēviņu,
Atceli vārtus!
Tēviņis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla brālitis,
Tas neraudaja;
Brālitis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla svainitis,
Tas neraudaja;
Svainitis atcēla,
Jo raudadams.
-Ar Dievu, tēviņis,
Ar, māmuļite!
Dievs, devi tautâs
Labvakariņu!

2686-7
Sila Ratķis iegāzès
Lielajâ niedrajâ.?
Sīki putni sanākat
Sila dēla kāziņâs.
Vilciņam rupja taure,
Tas stabules pūtejiņš;
Sunišam skaņa taure,
Tas bundziņas sitejiņš;
Vārniņai līki pleci,
Ta ūdens nesajiņa:
Krauklišam līks knāpiņš,
Tas gaļiņas kapatajs;
Žagatiņa garastite,
Ta pagalma mēsataja;
Lakstigala lokamēle,
Ta viesišu saņēmeja;
Vāverite kuplastite,
Ta galdiņa uzklājeja;
Vanagam lieli nagi,
Tas gaļiņas smēlejiņš;
Dzērvitei garš kakliņš,
Ta talerķu uzliceja;
Kovārņam melli svārki,
Tas pātaru skaititajs;
Ķikutam garas kājas,
Tas galdiņa slaucitajs;
Bezdeligai melli brunči,
Ta rīciņu mazgataja;
Cielaviņas vieglas meitas,
Tàs dancišu uzvedejas;
Dzenišam raibi svārki,
Tas brūtites ormaniņš;
Zaķišam leitnes ? kājas,
Tas celiņu vadonits;
Cīruļam strupi svārki,
Tas vārtiņu attaisejs.
Brūtitei ir zelta šnores
Ap vidus apšnoreta.?
Brūte brauce uz baznicu,
Dievs dod jaunus arajus.

32041-1
Nu ar Dievu, brāliti,
Mitosime cepurites,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, brālitis
Mani piemineja.
Nu ar Dievu, tētiņis
Mitosime kumeliņus,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira.
Nu es zinu, tētiņis
Mani piemineja.
Tev, māmiņa mīļà,
Roku nobučošu,
Tad varēšu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, māmiņa
Mani piemineja.
Māsiņ mana mīļà,
Mitosime nēzdaudziņus,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, māsiņa
Mani piemineja.
Līgaviņa mīļà,
Mitosime gradzentiņus,
Lai es varu kariņâi
Tevi pieminèt.
Žagas mani rāva,
Asariņas bira,
Nu es zinu, līgaviņa
Mani piemineja.
Dievs, palīdzi kaŗâi
Kaŗu uzvarèt,
Mājâs nākšu atpakaļu
Tēva zemitê.