14363-8
Tautys jój, zeme. reib,
Es guļèju dìnavydu.
Voì, tu munu lelu kaunu,
Maņ gaļveņa nasukóta,
Maņ gaļveņa nasukóta,
Ustabeņa naslaùceita.
Treis màršeņis, bròļa sìvys,
Paslèpit munu kaunu!
Vína munu golvu glaùdit,
Ùtra slaukìt ustabeņu,
Vacókò bròļa sìva,
Tei sajém svešus ļaudş.
Pavaìcòja sveši ļaudş:
Kù dor' poša bròļu mòsa?
-Bròļu mòsa kraklu šyva,
Pi úzula mèreidama:
Svešai mòt i taidi dáli,
Kai tì óru úzuļeņi.

33620-0
Es Vāciešu bērniņš bij',
Nabags kļuvu dzīvodams:
Pirti kūru, ta nodeg',
Ganôs gāju, govs nosprāg'.
Uziem' vienu augstu kaln'
Lāpij' savu kažociņ'.
Datek' viena melna laps',
Nozog manu adatiņ'.
Adatiņu mekledams,
Uziem' vienu pavāriņ'.
Es tev lūdzu, pavāriņ,
Dod man gaļas pasmeķèt!
Pavārs ņēme uguns pagal',
Sit man pašâ nevietâ.
Piecu mārku ziepju pirku,
Piecas dienas samazgaj',
Melns tur bija, melns palike,
Melns tur paliks mūžigi.

33638-1
Ar tautieti dancàt gāju,
Pirkstâ zelta gredzentiņis.
Ar tautieti dancajot,
Nokrīt zelta gredzentiņis.
Tautiets saka uzjemdamis:
Tas būs manas līgaviņas.
Lūgšus lūdzu,neatdeva,
Sol' ar naudu aizmaksàt.
-Atnāc,meitiņ,rītâ agri,
Dabus' savu gredzentiņu.
-Es noeimu no rītiņa,
Liek man gultiņ' uztaisìt,
Liek man gultiņ' uztaisìt,
Mazu brīdi klāt gulèt.
Mazu brītiņ' paguleju,
Sāk ar naudu lielities.
Labak redzu zelta naudu
Zil' uguni sadegam,
Ne kà savu augumiņu
Negodâ paliekam.

17889-12
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi lūdza klāt sēdèt.
Nezinot iesēdos
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurìm.
Iznāk pate mīļa Laima,
Ieved mani istabâ.
Mīļas Laimas istabâ
Trim kārtàm rozes zied.
Rauj' puķiti, rauj' roziti,
Rauj sarkanu magoniti.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nesēdešu,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēdi droši, nebīsties,
Došu sievas padomiņu.

4989-1
Man bij viena Turku pupiņ',
Nezinaju, kur stādit;
Iestādiju kalniņâ,
Ta izauga liela gaŗa,
Ta izauga liela gaŗa,
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupu zariņiem.
Es prasiju Dieviņam,
Kur guļ mana māmuliņa.
- Augstâ priežu kalniņâ,
Pašâ kalna galiņâ.-
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu,
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Matus plūca, pliķi cirta,
Spēr' ar kāju pabeņķê.

5037-8
No rītiņa migliņâ
Man pazuda līgaviņa,
Niedru purvu izbradaju,
Līgaviņu mekledams.
Niedru purvu bradadams,
Uzbrien' trijus avotiņus.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ baltas avitiņas;
Pie ta treša avotiņa
Divas baltas mazgajàs.
Viena bija māsa mana,
Otra mana līgaviņa.
Māsiņ' mani projam raida,
Līgaviņa klāt aicina.
Līgaviņa man iedeva
Zilu zīdes nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgà rīta rasiņâ,
Mazgà rīta rasiņâ,
Žāvè liepu zariņâ,
Žāvè liepu zariņâ,
Rullè zelta rullitî.

13250-2
Divi dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju;
Kad aizgāju trešu dienu,
Dabuj' labu kumeliņu.
Dabujs labu kumeliņu,
Es uzjāju augstu kalnu;
Kad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Ieraudzijis lielu ciemu,
Iesalaižu lejiņâ;
Iesalaidis lejiņâ,
Piesalaužu šautru klēpi;
Piesalauzis šautru klēpi,
Laižu ciema sētmalî.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek piecas dzeltanites,
Iztek piecas dzeltanites
Dzeltanàm galviņàm.
Divi mani pašu vede,
Trīs ved' manu kumeliņu;
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ man meldru krēslu,
Pavelk man liepas galdu,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku paduset.
Guledams,dusedams
Nosaraugu meitiņâs.
Viena ada, otra šuva,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Jaunu meitu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Ne zariņa nenolauze;
Dajāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsùniti.
Nolauzuši virsùniti,
Aizpušķoja cepurites;
Aizpušķojši cepurites,
Aizjāj Māres baznicâ.
Mīļa Māre ieraudzijse
Itin gauži noraudaja:
Ta nebija kupla liepa,
Ta bij dārga dvēselite.

11015-2
Vai, Dieviņ, kur es iešu,
Kur es ņemšu līgaviņu?
Visas ciema zeltenites
Sauca mani bāleliņu.
Es noiešu tâi zemê,
Kur man meitas nepazīst,
Lai Dieviņš izmeklè,
Tur priekš manis līgaviņu.

32185-0
Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Pirku kara kumeliņu.
Ai, dailà tautu meita,
Velti mani tu negaidi,
Mans celiņis tālu, tālu,
Kara lauka galiņâ.

14812-2
Sniedziņš sniga, putinaja,
Laukâ manis kumeliņis.
To man dara meitu māte,
Nei ta deva, nei atsaka,
Nei ta deva, nei atsaka,
Ne vāķ manu kumeliņu;
Saldè manu kumeliņu
Uz to ledus gabaliņu.