32162-0
Sirsniņ, mana līgaviņa,
Kur bij man tevi likt?
Es tev būtu līdzi vedis
Uz tàm Prūšu robežàm,
Kad sudraba zobentiņi
Ap galviņu nemirdzetu.
Līdzi vesti es nevaru,
Žēl atstāt sētiņâ.

10072-0
Krusta māte, krusta māte,
Dod man labu padomoiņu.
Tautâs iešu šoruden,
Kādu ņemšu brūtganiņu?
Vaj lai ņemu jaunu puisi,
Vaj ar' vecu atraikniti?
Jaunam puišam sārti vaigi,
Vecam mantas pilnibâ.

20479-3
Tev, Kristiņ, zili svārki,-
Kur tu tādus padabuji?
Man nosprāga zila ķēve
Avotiņa lejiņâ.
Gan tev liela darba bija,
Līdz tu viņu nodīraji,
Līdz tu viņu nodīraji
Ar veco tutentiņu.

8800-0
Peļ man' māršas, peļ bāliņi,
Sev par vārgu gribedami;
Ne mūžam tava vārga,
Ne bāliņa kalponite.
Jau Laimiņa stāv pie vārtiem,
Vīzèt vīz kumeliņi,
Vīzèt vīz kumeliņi,
Zvadzèt zvadz iemauktiņi.

15067-10
Tēvs ar māti, trešs tautietis,
Ko runaja klētiņâ?
Tēvs vēleja, māte liedza,
Tautiets lūdza raudadams.
Lūdz, tautiet, mani mīļi,
Nelūdz manas māmuliņas,
Māte dos, es neiešu,
Ko tu man padarisi?

13256-0
Es gan redzu, es gan redzu,
Roze man mērķi rāda:
Caur sētiņu izaugusi
Otras sētas dārziņâ.-
Par nedeļu svētu rītu
Jāju tautu sētiņâ,
Jāju tautu sētiņâ,
Jautaj' rožu ravetajas.
Jem, māmiņ, atslēdziņas,
Iesim rožu dārziņâ,
Iesim rožu dārziņâ
Meklèt rožu ravetajas.
Izmekleju rožu darzu,
Visas rozes locidams,
Pie pēdeja rožu krūma
Radu rožu ravetaju.
Labrīt, ciema zeltenit,
Ar gaidiji svešus ļaudis?
-Ko tu nāci, kas tev' veda,
Ne es tevis aicinaju.
-Es mekleju man vajaga
Sīku rožu ravetajas,
Sīku rožu ravetajas,
Smalku kreklu audejiņas.
-Būtu pati gan gājusi,
Žēl man sava rožu dārza,
Žēl man sava rožu dārza,
Savas vecas māmelites.
Trīs gadiņus balta roze
Pēc manim noraudaja:
Kur mana sējeja,
Kur laistitaja?
Kur mana ziediņu
Rāvejiņa?
Vējs manus ziediņus
Novēcinaja,
Ūdens saknites
Iztrūdinaja!
Būt' zemite viegla bijsi,
Kà tàs manas villainites,
Es būt' savu rožu dārzu
Tautâs līdzi aizvedusi.

34043-0
Iestādiju zilu (baltu) pupu
Savâ rožu dārziņâ;
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labrīt, labrīt, Dieva dēlis!
Vaj redzeji tēv' ar māti?
-Tēvs ar māti jūrmalâi
Saules meitai kāzas dzer.
-Ej, dēliņi, atpakaļ,
Kaldin' asu zobentiņu,
Kaldin' asu zobentiņu,
Deviņiemi asmiņiem.
-Es nokalu zobentiņu
Deviņiemi asmiņiem,
Es sacirtu Joda (Velna) māti
Deviņiem gabaliem.
Apskrien mani brūni svārki
Joda (Velna) mātes asinim.
Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izmazgàt?
-Meklè tādu ezeriņu,
Kur deviņas upes tek.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izkaltèt?
-Meklè tàdu blieķa dārzu,
Kur deviņas saules spīd.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man sarullèt?
Meklè tādu ruļļa namu,
Kur deviņi ruļļi tek.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man paglabàt?
Meklè tādu šķirsta lādi,
Kam deviņas atsledziņas.

15113-0
Es bij' lepna mātes meita,
Tautiets lūdza raudadams.
Es neiešu, man nemīl,
Tev nav sava kumeliņa,
Tev nav sava kumeliņa,
Ar ko mani vizinàt,
Ar ko mani vizinàt
Ik svētdienas baznicâ.

24952-1
Guļu, guļu, miegs nenāk (nenāca),
Ar jauno līgaviņu.
Kà bij man miegam nākt,
Melni gultas paladziņi.
Lai būt' melni, kad būt' melni,
Kad nebūtu salāpiti,
Kad nebūtu salāpiti
Ar kažoka ielāpiem.

206-24
Man dziesmiņu trīs pūriņi
Brāļ' apiņu dārziņâ;
Kad es iešu tautiņâs,
Tad izbēršu kalniņâ.
Radiš' labu tēva dēlu,
Gan es viņas salasišu;
Radiš' tādu sīvu, dzedru,
Kur tàs bērtas, tur palika.