7876-2
Trīs meitiņas māmiņai,
Trīs pūriņi klētiņâ.
Pasak' man, māmuliņ,
Kurš pūriņš pirmàs meitas?
- Tas pūriņš pirmàs meitas
Ar sudraba atslēdziņu.
- Pasak' man, māmuliņ,
Kurš pūriņš otras meitas?
- Tas pūriņš otras meitas
Ar to zelta atslēdziņu.
- Pasak' man, māmuliņ,
Kurš pūriņš pastarites?
- Tas pūriņš pastarites
Ar dimanta atslēdziņu.
Gan bagatas mūsu māsas,
Kur dosam, nedosam?
Dosam svešâ zemitê
Tālajâ celiņâ. -
Par gadiņu tàs atnāce
Uz brāļiem sērstu iet.
- Gan pazinu brāļu sētu,
Pie vārtiem danākuse:
Pie vārtiem ozoliņš,
Sīku putnu piesēdies.
Iztek mūsu pieci brāļi
Kà ozoli, vārtu vērt.
Visu pēc izteceja
Veca, veca māmuliņa.
Pirmà deve baltu kreklu,
Otra baltu zīžautiņu,
Trešajà, pastarite,
Atvērš banšu vilnaniti.

13274-0
Kur tu iesi, smuks puisiti,
Pelekiem svārciņiem?
-Cauri Rìgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņàm.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
-Kà bij manim neraudàt,
Ne man tēva, ne māmiņas.
-Nāc pie manis tu, meitiņa,
Man iraid tēvs un māte.
-Ko mēs tādi darisim,
Abi jauni sagājuši?
-Sēsim rozes,pīsim kroņus,
Kopsim plašu rožu dārzu.

17889-5
Mans brālitis ar tautieti
Abi jūdza kumelìnus;
Ne es pate nezinaju,
Kuŗam sēsta, nesēdèt.
Netīšam es iesēdu
Pie tautieša kamanâs;
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimìnas namdurvìm.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krāslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļà Laime,
Man nav sievas padomìna.
-Kuŗa meita goda gaida,
Tai Laimìna kroni pina,
Tai Laimìna kroni pina
Tīra zelta, sudrabìna.
Kuŗa goda negaidija,
Tai Laimìna kroni pina
No tàm dadžu lapìnàm,
No tàm ērkšķu pazarèm.

31933-5
Bāleliņš karâ gāja,
Nepuškota cepurite,
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti!
Dzidadama ieteceju,
Raudadama appuškoju.
-Ka, masiņ, gauži raudi,
Vaj tev savu rožu žēl?
-Man nav savu rožu žēl,
Man jau tevis paša žēl.
Bāleliņ, bāleliņ,
Kad tu nāksi ciemoties?
-Par deviņas vasariņas,
Tad es nākšu ciemoties.
-Devitâ gadiņâ
Ietek bēris kumelits.
Kumeliņ, kumeliņ,
Kur palika jājejits?
-Tur palika jājejits,
Kur aseņu upe tek,
No kauliem tiltu taisa,
Kaudzèm krāva cepurites.

13730-20
Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinot (niecinam).
Ne pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa, raudadama.
Ver, māsiņa, platus (plaši) vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Līdz tautieša nama duru.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà.
Kam tu ņēmi man' māsiņu,
Kad gribeji niecinàt?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!

26867-5
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vaj tev trūka sāles, maizes,
Vaj es mīļi nedzīvaju?
-Sāles, maizes gan netrùka,
Mīļu vārdu vien pietrūka.
Ja tev tīk, dzīvà ar mani,
Ja netika, šķiramies;
Šķiŗ pušam līgtus cimdus,
Lauž laulatus gradzentiņus;
Lauž laulatus gradzentiņus
Deviņos gabalôs;
Met upites dubenâi,
Lai spīd upes dubenâi
Ne manâi rociņâi,
Spīd manâi rociņâi,
Bierst man žēlas asariņas,
Bierst man gaužas asariņas,
Visu mūžu dzievajot.

12066-1
Mēs gājam vienu ceļu
Ar brāliti, tautu meitu.
Brālis cēla tautu meitu
Tâi savê kumeļê.
Es vaicaju brālitim:
Kalabad tà dariji?
Vaj nevari mani celt,
Es tev īsta māsiciņa?
-Ej, māsiņa, tu kājàm,
Es nevaru tevi celt;
Man ir mīļa tautu meita,
Tai neļaušu dubļus brist.
-Bij' tu, manis bāleliņis,
Muļķu prātu apdomajis,
Kà tu vari pūci celt
Tâi savê kumeļê?
-Lai, māsiņa, tev bij pūce,
Man būs mīļa līgaviņa.

14363-2
Ganidama izganiju
Treju kungu āboliņu;
Gaididama sagaidiju
Treju tautu atjajam.
Sajaj tautas, norīb tilti,
Es guleju dienavidu;
Man istaba neslaucita,
Man galviņa nesukata.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Palidz manu kaunu slēpt:
Viena mārša galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Vecākà brāļa māsa,
Ta saņēma svešus ļaudis.
Sveši ļaudis tai vaicaja:
Ko dar' jūsu vīra māsa?
"Vīra māsa kreklu šuj,
Pie ozola mērīdama:
Dievs lai dodi tautu dēlu
Kà ozolu valkataju!"

34043-7
Kalejs kala debesîs,
Ogles bira Daugavâ,
Es paklàju vilnainiti,
Man iebira sidrabiņš.
Es nokalu zobeniņu
Deviņiem zariņiem,
Es pārsitu Velnam galvu
Uz deviņi gabaliem.
Man nošķīda brūni svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos izmazgàt.
-Meklê tādu attaciņu
Ar deviņi avotiem.
- Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos izkaltèt.
-Meklê tādu krāsnutiņu
Ar deviņi speltitèm.
- Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos noglabàt.
Dieva dēla klētiņâ,
Saules meitas pūriņâ.

13595-29
Skolòjús, velèjús
Strauvis upis maļeņâ.
Atskrìn zaļa ļeidaceņa,
Nùraun munu vaiņuçeņu.
Nùróvuşe vaiņuçeņu,
Kreit upeitis dybynâ.
Tej nabeja ļeidaçeņa,
Tej bej dálu mòmuļeņa.
Şést, bòļeņ, úša laivâ,
Dzenís muna vaiņuçeņa.
Bòļeņeņ, bòļeņeņ,
Kur dadzyni vaiņuçeņu?
-Aiz kaļņeņa, aiz ùtra,
Patî jiùru saļeņâ,
Patî jiùru saļeņâ,
Bonndinìka kļèteņâ,
Bonndinìka kļèteņâ
Sudabreņa vadzeitî.
-Bòļeņeņ, bòļeņeņ,
Kam naatņesi vaiņuçeņa?
-Man nadava, man nadava,
Gaìda pošas nùejùt,
Gaìda pošas nùejùt,
Gradzyním samejùt.