17439-0
Kamēr augu pie brāliša,
Māsas vārdu nedzirdeju;
Kad aizgāju tautiņâs,
Tad dzirdeju māsas vārdu.
Brālits saka tautiešam:
Man māsiņas gaužam žēl,
Ta bij mana puškotaja,
Līdz ta gāja tautiņâs.

13250-16
Jāju, jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Jāj' pie vienas zaļas birzes,
Griezu šķetru padusê.
Jāju,jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Izjāj' no tàs zaļas birzes,
Ieraug' vienu augstu kalnu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu augtu kalnu.
Dajāj' nu pie augsta kalna,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu lielu ciemu.
Dajāj nu pie liela ciema,
Metu šķetru sētmalâ.
No tàs šķetras būšķešanas
Uztrūkàs ciema suņi;
No ta suņu trūkumiņa
Iztek trīs zeltenites.
Divas mani pašu ņēma,
Trešà manu kumeliņu.
Ieliek manu kumeliņu
Triju staļļu dibenâ,
Triju staļļu dibenâ
Aiz deviņàm atslēgàm.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ man liepas krēslu,
Paceļ man liepas krēslu,
Pienes man kļava galdu.
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku pagulèt.
Ne es ēdu, ne es dzeru,
Tikai drusku paguleju.
Noskatos guledams,
Ko darija jaunas meitas.
Viena šuva, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Sarkan' rožu dārziņâ
Zem magoņu lapiņàm.
Tur uzauga skaista puķe
Deviņiem zariņiem;
Tur jāj jauni kara vīri
Ik rītiņus puškoties;
Tur teceja jaunas meitas
Ik rītiņus kroņus vīt.
Appušķojšies, sataisijšies,
Ieiet Māras baznicâ.
Prasa Māra raudadama:
Kas ta tāda skaista puķe?
Ta nebija skaista puķe,
Ta bij puiša dēselite.

5256-5
Ciemâ daiļa sērdienite,
Ne pie viena ta negāja.
Tīšam jāšu pie sērdienes,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk sērdiene raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Daiļà ciema zeltenite ?
- Kà es gauži neraudašu ?
Man nav tēva, māmulites.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Man ir tēvs, māmulite.
- Ne, puisiti, es neiešu,
Lepnis tavs tēvs, māmiņa.
Es gaidišu sērdieniti,
Tad es iešu dziedadama.

33739-1
Aiz Daugavys augsti kolni
Mozím smilkšu kaļņeņím,
Tur zídèje zalta rùze,
Sudabreņa magaņeņa.
Dìva dáli bròļeļeņi
Sagòjuši puškótíş;
Saùļis meitys jumpraveņis
Sagòjušys zídu rautu.
Es nabogs cilveçeņš
Maļeņâ nùsavèru.
Es redzèju şèrmu zyrgu
Jeùreņâ peļdejùt,
Teìra vara kamaņeņis
Izpuškótu kamandeči.
Man patim breùni svòrki,
Turrku jàru capureite.
Saùļis meitys magaņeņis
Izvad jù maļeņâ,
Šķiņņkoj man zalta saglus
I sudobra pasegļeiti,
Es vaŗèju Saùļis meitys
Par jeùreņu vyzynót.

3944-9
Maza biju neredzeju,
Kad nomira māmuļiņa;
Nu uzgāju ganidama,
Kur guļ mana māmuļiņa:
Baltâ smilšu kalniņâ
Apakš zaļas veleniņas.
Celies augšâ, māmuļiņa,
Es pacelšu veleniņu,
Es tev gribu pasacìt,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi sita, matus plēsa,
Spēr' ar kāju pabeņķê.
Vispēdigi vēl stelleja
Pie ābeles rīkšu grieztu.
Pie ābeles piestājos,
Kà pie savas māmuļiņas;
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.

2666-3
Kas kait man nedzīvot
Liela meža maliņâ?
Atnāks silta vasariņa,
Būs man daudz darbenieku:
Briedis grūda, lācis mala,
Bitit' maizi cepinaja;
Lapsiņai kupla aste,
Ta istabas slaucitaja;
Vanagam asi nagi,
Tas bij gaļas kapatajs;
Vārniņ' tāda puspeleka,
Ta cepešu grozitaja;
Cielaviņa viegla sieva,
Ta bij rauga nesejiņa;
Cīrulitis, gudris vīrs,
Laukâ alu darinaja,
Laukâ alu darinaja
Kumeliņa pēdiņâ;
Žagatiņa baltu autu,
Ta bij trauku mazgataja.

15545-3
Apsoliju tautietim
No pūriņa cimdus dot.
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Ieš' pūriņa apraudzìt.
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Man māmiņa līdza nāk.
Līdz atslēdzu pūra vāku,
Sāka suņi sīvi riet.
Ej, māmiņa, paskaties,
Ko tie suņi sīvi rej.
Līdz māmiņa paskatàs,
Man cimdiņi azotê.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Gan ar' gudri es dabuju;
Tevis dēļ es piekrāpu
Savu vecu māmuliti.

4978-7
Zaķis saldu alu dara
Liela ceļa maliņâi.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nosvīduši kumeliņi.
Kumeliņus noseglojši,
Ielaiž zelta aplokâ.
Es nabaga sērdienite,
Lika man klāt stāvèt;
Lika man klāt stāvèt,
Lai nerāva zelta zāli.
Kad norāva zelta zāli,
Es iekritu čaugavâi ?.
Meklè mani Dieva dēli
Ar visiem sulaiņiem.
Mekledami, staigadami,
Satiek vienu vecu tēvu.
-Ko jūs, bērni meklejiet?
-Meklejam sērdieniti.
-Mīļie bērni, piedodiet
Tai nabaga sērdienei.

33625-18
Teku, teku pie upites
Baltas rokas nomazgàt.
Baltas rokas mazgajot,
Iekrīt zelta gredzeniņš.
Gredzeniņu liekdamàs,
Iekrīt' zīļu vainadziņš;
Vainadziņu liekdamàs,
Iekrīt pate upitê.
Upe mani nepanesa,
Ta iemeta Daugavâ;
Daugaviņa nepanesa,
Ta izmeta maliņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi zariņiem.
Devitâi zariņâ,
Tur brālitis kokles cirta.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites grazni skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dziedaja pastarite,
Man kājiņu āvejiņa,
Man vietiņas taisitaja.

3944-11
Moza beju, naredzèju,
Ka nùmyra mòmuļeņa.
Gaņeidama eş izgòju,
Kur guļ muna mòmuļeņa:
Boltu smilkšu kaļņeņâ
Zam zaļu veļèņeņu.
Çeļís, muna mòmuļeņa,
Eş paçeļšu veļèņeņu,
Eş tev teikšu raudódama,
Kù man dora sveša mòte:
Syta pļiči, pleùça motus,
Sper ar kòju pasúļê.
Seuta mani sveša mòte
Da óbuļis slútu grístu.
Eş dagòju pi óbuļis,
Kò pi sovys mòmuļeņis;
Dèrst óbuļei boļļti zídi,
Maņ bèrst gaudys asareņis.